Ko lasīja 2022. gadā?
Vēlāmies izcelt tos rakstus, kurus mūsu lasītāji aizgājušā gadā lasīja visvairāk.
Lasītākais raksts
In memoriam. Ralfs Vulis 25.01.1960.–20.03.2022.
Lasītākais raksts ir nekrologs erotiskā žanra fotogrāfam Ralfam Vulim. ” Viņa fotogrāfijas bija jutekliskas, amizantas un rotaļīgas, tās bija pilnas ar atsaucēm uz laikmeta sociālpolitisko fonu, it īpaši 80. gadu beigās un 90. gados uzņemtie attēli, kas tapuši autobusos, Rīgas ielās, baseinos un noplukušos dzīvokļos. Tieši (post)padomju estētika, neretušētas vides izmantošana un modeļu dabīgums viņa darbus padarīja atšķirīgus no daudziem citiem erotiskā žanra fotogrāfiem.”
Lasītākais komentārs
Lasītākais komentārs ir redaktora Arņa Balčus sleja par māksliniecisko brīvību. “Jo vairāk tevi šokē māksla, jo aprobežotāks tu esi. Un – jo vairāk tu redzi mākslu, jo mazāk tā tevi šokē. Zināšanas arī mēdz šokēt, bet neviens vēl nav nomiris no pārāk daudz mākslas, izglītības vai kultūras.” Starp citu otrā vietā ir cita Balčus sleja Puntulim un pārējiem pa svecītei, ko var uztvert kā šī raksta turpinājumu.
Skatītākais video
Skatītākais video ir Toma Harjo un Arņa Balčus veidotais video par fotogrāfi Annu Dzērvi. “Viņas darbus varētu saukt par erotiskiem un jutekliskiem, lai gan bieži vien aiz estētiska ekshibicionisma slēpjas personiskās traumas un pārdzīvojumi.” 2022. gadā Rīgas Fotomēneša ietvaros Annas izstāde Red Velvet bija skatāma M/Darbnīcā, par viņas fotogrāfijām rakstīja gan Ieva Melgalve, gan Daniela Zālīte.
Skatītākais jaunais fotogrāfs
Runā jaunais fotogrāfs – Tīna Ērenpreisa
Skatītākais jaunais fotogrāfs ir 23 gadus jaunā Tīna Ērenpreisa, kura fotografē alternatīvo scēnu Rīgā. Vasarā studiju prakses ietvaros viņa strādāja Rīgas Fotomēnesī, bet nupat Vagonu hallē sarīkoja personālizstādi Nemodes 2, ar kuru absolvēs LKA Latvijas Kultūras koledžu.
Lasītākā intervija
Balčus un Semane: Dekadence ir klāt
Gatavojoties Rīgas Fotomēnesim, FK piedāvāja diskusiju starp abiem festivāla organizatoriem. “Elīna: Dekadentisms ir tā, kā tam patiesībā vajadzētu būt. Dekadenti ir normalitāte, bet mietpilsoniskums ir pretdabiska parādība. Mēs tik daudz sevi ierobežojam un izdomājam lietas, kam ticam, lai apspiestu sevī dabisko. Cilvēks ir tāds plašums, bet mietpilsoņi grib visu reducēt līdz – “jo šaurāk, jo labāk” un “lūdzu, neaiztieciet mūs”, lai gan tur ārā ir tik daudzreiz interesantāk. Un dekadenti ir tur ārā, bauda dzīvi un taisa trigerējošu mākslu.”
Skatītākais fotostāsts
FK Balvas ieguvēja – Elizabete Eglinska
Skatītākais fotostāsts ir FK Balvas ieguvējas Elizabetes Eglinskas fotostāsts Genovefa, kas “sastāv no kino estētikā ieturētiem pašportretiem, kas atspoguļo ainas no Elizabetes vecvecmāmiņas Genovefas dzīves. Par pamatu saturam un tēlam izmantots ģimenes foto albums un Genovefas dienasgrāmata, kas sarakstīta no 1954. – 1959. gadam. Fotostāsta darbība risinās 1957. gada 1. janvārī, balstoties uz ierakstu dienasgrāmatā, kurā teikts: “Ko darīt? Ko darīt? Ko darīt? Ko darīt?”. Tajā tiek attēlota Genovefas nelaimīgā laulība ar vīru Ignatu Muižnieku, Padomju Savienībā atzītu dzejnieku un komunistiskās partijas biedru.”
