Utopijas diagramma

Vietas un cilvēki, ko esmu fotografējis šajā projektā, ir daļa no manām bērnības atmiņām. Utopijas diagramma ir subjektīva radiogramma par trim strādnieku šķiras rajoniem Bukarestē. Ar šī projekta starpniecību es cenšos noskaidrot, kāda ir mana vieta urbānajā vidē, kur sevi vairs neatrodu. Ap 2011. gadu sāku uzdot sev jautājumus par pilsētas rajonu, kur biju dzīvojis 27 gadus: ko man izsaka šī vieta, ainava un tradīcijas; kuras vietas ir pazīstamas, bet vienlaikus svešas? Šie rajoni tika uzbūvēti 70. un 80. gados, lai sniegtu pajumti cilvēkiem, kas pameta ciemus un pārcēlās uz dzīvi tuvāk industriālajiem centriem, lai nodrošinātu labāku nākotni sev un savām ģimenēm. Labāku dzīves apstākļu meklējumos arī mani vecāki pārcēlās uz Bukaresti 70. gados. 1983. gadā viņi iekārtojās daudzdzīvokļu namā Dristora rajonā, kur es dzīvoju joprojām. Uzaugu vidē, kur cita pie citas slējās daudzdzīvokļu mājas, uzspiežot to iedzīvotājiem dzīvi kopienā. Dzīvokļu starpsienas ir ļoti plānas, liedzot privātumu. Gadu gaitā esmu iemācījies runāt klusu, lai kaimiņi nedzirdētu. Šis ieradums veicināja nepieciešamību izolēt sevi no apkārtējiem. Šai projektā gribu pētīt savu urbanizācijas ispaidoto uzvedību. Fotogrāfija man palīdz skatīties uz telpu, ko šķietami jau pazīstu. Skatoties caur attēliem uz nofotografēto realitāti, es pamanu, ka vieta iegūst jaunu nozīmi. Ar fotogrāfijas palīdzību kļūstu objektīvāks attiecībā uz faktisko telpu un manas uztveres radīto telpu. Fotogrāfijas ir uzņemtas Dristora, Panrelimona un Titāna rajonos, bet dažas arī uzņemtas vietās, kurp bērnībā devos ar vecākiem.