Poliomielīts

Incidents, par ko stāstīšu, ar mani notika agrā bērnībā un apzīmogoja manu dzīvi uz visiem laikiem. Nežēlīgā slimība – poliomielīts – man uzbruka, kad ritēja tikai mans otrais dzīves gads, un ievadīja manu nedrošo dzīvesstāstu.

Manā otrajā dzimšanas dienā 1998. gadā mans veselības stāvoklis pasliktinājās, un tas bija tikai dažas nedēļas pirms manu piedzīvojumu pa slimnīcām sākuma, kas ilga gadiem. Man šķiet, ka bērnība ir katra indivīda svarīgākais un bezrūpīgākais dzīves laiks. Jebkurš incidents, noticis šajā laikā, var pilnībā mainīt tavu nākotni un varbūt pat sekot līdz tavai nāvei.

Vairāk nekā desmit gadus katru vasaru es izgāju ārstēšanās kursu. Kamēr visi mani draugi vispatīkamākajā gada laikā lieliski pavadīja laiku, man tika izdarītas dažādas injekcijas un gulēju apklāts ar karstām drānām.

Ja jūs aicinātu mani pastāstīt par manas bērnības vasaras atmiņām, pirmās lietas, kas nāk manā prātā, būtu netīras slimnīcas istabas, ārsti, kas tur strādā, sāpīgas procedūras un mūžīgs izmisums. Tas nepanesamais izmisums spēj pārņemt visas manas domas un jūtas.

Lai arī fiziskās sāpes, ko pārcietu, pēc kāda laika sāka izbalēt no mana prāta, slimības radītās grūtības uz nožēlojamās atmiņas ir palikušas kopā ar mani visu manas dzīves laiku.

Šīs fotogrāfijas ir manas dvēseles spoguļi – spoguļi, kas atspoguļo mani.

Ehtirams Džabi (Ehtiram Jabi, 1996) ir azerbaidžāņu fotogrāfs no Baku. Kā fotožurnālists viņš sadarbojies ar Reuters, ANN, RFE/RL’s Azerbaijani Service. Viņa darbi bijuši izstādīti arī Krievijā un Gruzijā.