Nekas svarīgs, neviens cits

Pārcelšanās no Sanktpēterburgas uz Minsku 2014. gadā man izrādījās sāpīga pieredze. Es negribēju iet ārā no mājas, iepazīties ar jauniem cilvēkiem un meklēt darbu – biju burtiski iestrēgusi pagātnē. Pieci Sanktpēterburgā pavadītie gadi man šķita labākais manas dzīves laiks, kas vairs nekad neatkārtosies. Idealizējot pagātni, es turpināju kavēties pie atmiņām par draugiem, kas palika Sanktpēterburgā. Pēc pārcelšanās uz Minsku es viņus varēju satikt tikai dažas reizes gadā. Es baidījos, ka tuvība starp mums pazudīs. Ja nu viņi mainīsies tik ļoti, ka es vairs nevarēšu atpazīt cilvēku, ko kādreiz mīlēju? Ko darīt, ja apsēstība ar mūsu kopīgo, ideālo pagātni man neļaus iet uz priekšu, augt, attīstīties, nobriest… Pieņemt viņu “atjauninātās” versijas nākamreiz, kad tiksimies. Draugus nevar piesavināties, taču fotogrāfija pilnībā spēj mani nodrošināt ar “saglabāt sev” funkciju. Manu draugu fotogrāfijas glabā atmiņas un vienlaikus pastiprina zaudējumu sajūtu.

Projektā Nekas svarīgs, neviens cits es pētu laika nenotveramo stāvokli un cilvēku tajā – brīdi, kad tagadne kļūst par pagātni. Ar bailēm, trauksmi un apņēmību es rūpīgi aplūkoju tuvos cilvēkus un lietas, kas viņiem apkārt. Baidos, ka nespēšu sekot līdzi laika trakajam skrējienam. Bet tajā pašā laikā es cenšos pieņemt neatgriezeniskas izmaiņas sevī un citos. Fotogrāfija man palīdz noteikt, kas tieši manī un man tuvajos cilvēkos var palikt nemainīgs.

Katja Smuraga (Kate Smuraga, 1990) ir fotogrāfe no Vitebskas, Baltkrievijas. Viņa studējusi mākslas vēsturi, teoriju un kritiku Sanktpēterburgas Kultūras un mākslas universitātē (Krievija). Patlaban Katja dzīvo un strādā Varšavā, Polijā.