Latvijas fotogrāmata: Salaspils

Padomju laikos vienas no interesantākajām fotogrāmatām meklējamas arhitektūras kategorijā, kur netrūkst piemēru – bagātīgi ilustrēti izdevumi, kas veltīti dažādiem nozīmīgiem pieminekļiem un piemiņas vietām.

1970. gadā izdevniecībā Liesma izdotā (pārizdota 1974. gadā) grāmata Salaspils aplūko tolaik jaunuzcelto Salaspils memoriālo ansambli, kas tika atklāts 1967. gadā bijušās Salaspils koncentrācijas nometnes vietā. Padomju laikos tā bija pazīstama kā piemiņas vieta nacistu upuriem, taču tagad tās nozīme paplašināta līdz veltījumam visu “totalitāro varu radītajām cilvēces ciešanām”. Tas ir viens no lielākajiem šāda veida pieminekļu kompleksiem Eiropā, tā autori ir arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un Oļegs Zakamennijs, kā arī tēlnieki Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš. Viņi visi savulaik saņēmuši PSRS augstāko apbalvojumu – Ļeņina prēmiju.

84. lappušu biezās grāmatas autors ir Salaspils memoriāla līdzautors Ivars Strautmanis (1932–2017), viņš pats (kopā ar fotogrāfu Genādiju Varlamovu, 1937–2000) veidojis arī fotogrāfijas. Dobspiedē drukāto attēlu piesātinātie toņi, motīvu izvēle (daudz detaļu, faktūru, kontrastu) un bilžu secīgums veiksmīgi atklāj šīs vietas monumentalitāti un traģiskumu. Tieši attēlu izvēle, salikums un grāmatas dizains šo grāmatu ļauj uztvert kā māksliniecisku uzstādījumu nevis informatīvi ilustratīvu izstrādājumu. Pat tekstu funkcija šeit nav skaidrot kādus vēsturiskus faktus, bet gan radīt traģisku emocionālu gaisotni (Mirdzas Ķempes, Gunāra Selgas, Kārļa Sausnīša un Ziedoņa Purva dzeja nodrukāta uz asinssarkanā fona, bijušā koncentrācijas nometnes ieslodzītā uzruna, Strautmaņa komentārs par memoriāla celtniecību). Grāmatas māksliniecisko dizainu veidojis grafiķis un gleznotājs Gunārs Kļava (1933–1989), kurš dizainēja arī fotokorespondenta Žaņa Legzdiņa apjomīgo albumu Pie mums (1963). Šī grāmata vēlāk iedvesmos arī fotogrāfu Laimoni Stīpnieku, veidojot ilustrācijas izdevumam Laikmeta ritmi (1981).