10 minūtes ar Marketu Kinterovu
Marketa Kinterova (Markéta Kinterová) ir māksliniece, kas izmanto fotogrāfiju kā konceptuālās mākslas instrumentu. Viņa ir arī Fotograf galerijas, festivāla un žurnāla direktore Prāgā. Žurnāls Fotograf Magazine atspoguļo laikmetīgās fotogrāfijas pasauli. Ik pēc sešiem mēnešiem iznāk īpašs tematisks izdevums, kas veltīts fotogrāfijai, vizuālajai kultūrai un laikmetīgajai mākslai. Fotograf Gallery notiek laikmetīgās fotomākslas izstādes, kā arī profesionālu fotogrāfu personālizstādes. Ikgadējais Fotograf Festival Prāgā piedāvā tematiskas un kūrētas fotoizstādes, kā arī profesionāļu, teorētiķu un mākslinieku tikšanos.
Marketa Kinterova vada dokumentālās fotogrāfijas ateljē FAMU (Izpildītājmākslas akadēmijas filmu un televīzijas skola Prāgā) un vienlaikus studē Prāgas Mākslas, arhitektūras un dizaina akadēmijas Mākslas nodaļas doktorantūrā. Marketa ir pieredzējusi portfolio eksperte un dažādu konkursu žūrijas locekle. Šī gada maijā viņa kā eksperte piedalīsies Rīgas Fotomēneša portfolio skatē, uz kuru tikko izsludināta pieteikšanās.
Kā jūs sākāt strādāt Fotograf, kādi ir jūsu uzdevumi?
Pavels Baņka, tolaik mans universitātes profesors, uzaicināja sadarboties, lai izveidotu jaunu fotogrāfijai veltītu žurnālu Fotograf. Ar entuziasmu pieņēmu šo izaicinājumu un kļuvu par redaktori, redkolēģijas locekli un arī grafikas dizaineri. Gadu gaitā mēs esam izveidojuši ne tikai starptautiski atpazīstamu žurnālu, bet vēlāk arī Fotograf galeriju un visbeidzot arī Fotograf festivālu. Visu šo platformu mūsu vidē trūka, tāpēc mēs tās izveidojām, un es kļuvu par šo projektu direktori, tāpēc uzdevumu saraksts ir savā ziņā bezgalīgs, un es tam vienkārši neredzu galu, pozitīvā nozīmē.
Kā darbojas kombinācija – galerija + žurnāls + festivāls?
Lieliski. Grūti uzminēt, skatoties no iekšienes, bet, ja nopietni, jā, visi šie projekti, no vienas puses, ir ļoti specifiski un ekskluzīvi, bet, no otras, tie cits citu papildina un atbalsta.
Kas līdz šim ir bijis lielākais izaicinājums?
Šāda veida darbu savienot ar skaidru, mierīgu un atvērtu prātu, turpināt domāt arī kā māksliniecei. Dažreiz iestāties pret rutīnu. Es tiešām domāju, ka tas ir svarīgi. Ne tikai domāt par izaicinājumiem, kas saistīti ar tavu darbu, bet mēģināt saprast šos sava darba apstākļus kā savas spējas, laika gaitu (to var saukt arī par laika menedžmentu), emocijas, attiecības. Un izaicinājums ir noturēt manu, mana partnera un mūsu trīs bērnu dzīvi pareizajā līdzsvarā ar visām šīm lietām. Tas noteikti ir vissvarīgākais – nekas, ko varētu salīdzināt ar dažiem nelieliem darba uzdevumiem. Iespējams, es par to runāju Fotograf festivāla pēdējā izlaiduma dēļ, ko mana kolēģe Tereza Rudolfa nosauca bez-darbs un kas bija par izmaiņām “darba” jēdzienā mūsdienu sabiedrībā.
Kura izstāde vai fotogrāmata jūs pēdējā laikā pārsteigusi un iedvesmojusi?
Tā bija Publishing as an Artistic Toolbox: 1989–2017 (Izdevējdarbība kā māksliniecisks rīks: 1989–2017) pagājušajā gadā Vīnes izstāžu zālē Kunsthalle Wien. Šī pārsteidzošā izstāde apvienoja dažādu profesiju cilvēkus, kas saistīti ar mākslinieciskām grāmatām, lai viņi izvēlētos dažādas grāmatas, ko augstu novērtē, neatkarīgi no tā, kas tās ir un kad publicētas. Rezultāts bija pārsteidzošs tādā nozīmē, ka grāmata nav tikai ļoti specifisks objekts, bet arī svarīgs temats, vienība, kas veido jaunus attiecību tīklus. Un ne mazāk svarīgi – tā bija arī lieliska vieta, kur atpūsties ar ļoti mīlīgu (kā parasti) izdevniecības Motto Books pop-up veikalu.
Kas jums patīk portfolio skatēs, un kāpēc fotogrāfiem būtu tajās jāpiedalās?
Tā ir interesanta iespēja satikt svešinieku, tai skaitā mani. Portfolio skatēs svarīgs ir konkrētās sarunas brīdis un, cerams, savstarpēja mijiedarbība. Es nevēlos nevienu pārliecināt, kāpēc cilvēkiem būtu tajās jāpiedalās. Varbūt tas nav svarīgi, vienkārši atnāciet un runājiet.
