Uzgaidāmā telpa

Uzgaidāmā telpa ir darbs, kas attīstījies daudzu tikšanās reižu rezultātā visā Polijā. Šīs pusaudžu vecuma modeļu “klusās dabas” rūpīgi iestudētas viņu guļamistabās. Modeļus ieskauj sentimentāli objekti, kas atspoguļo jauniešu realitāti.

Māksliniece ar nodomu savus subjektus ietērpj Polijas labāko dizaineru pēdējās kolekcijās, lai tie atgādinātu modeļus, kas nonākuši starmešu gaismā.

Šajā projektā vizuālais komentārs parāda, ka modes pasaule, nenoliedzami narcistiska industrija, kas ar savām estētiskajām izvēlēm definē patērētāju vēlmes, izmantojot par modeļiem bērnus, ir sociāli problemātiska. Skatītāji, kas uzlūko šo apzināti seklo realitāti, pat nepamana, kā viņus savaldzina Promiņskas darbos redzamā nevainība, tīrums un jaunība.

Šī konstruētā realitāte, protams, nav nekas jauns. Vai nav tā, ka jau kopš pirmsākumiem māksla ir rādījusi jaunību kā skaistuma definīciju? Šie darbi rada papildus nozīmju slāni ar privātajām telpām, kurās modeļi pozē. Viņu uzgaidāmās telpas. Tieši šīs sīkās detaļas kļūst par pieturas punktiem – rotaļu lāči, lelles, plakāti. Pretstati uzsver potenciāli nenovēršamo realitāti. Sapnis, kas var gan būt, gan nebūt. Var tikai tikt ievilināts viņu cerībās, ka viņi kādu dienu kļūs par plakātu uz cita tīņa istabas sienām. Promiņska turpina fotografēt un uzdot jautājumus par šo sapni. Šo uzgaidāmo telpu.

Zosja Pomiņska (Zosia Promińska, 1985) ir poļu fotogrāfe, kas studējusi etnolingvistiku un fotogrāfiju. Strādā un dzīvo starp Varšavu un Cīrihi. Darbi publicēti tādos žurnālos, kā Vogue, i-D, Harper’s Bazaar, and L’Officiel.