Ko redzēt Tallinas Fotomēnesī? Intervija ar Lauru Tūtsu

Piektais Tallinas Fotomēnesis norisināsies no 6. septembra līdz 3. novembrim. Galvenajā programmā iekļautas trīs starptautiskas izstādes dažādās vietās Tallinā, kino programma un gadatirgus. Tuvējā reģiona kontekstā Tallinas Fotomēnesis vienmēr bijis īpašs ar to, ka izstādēs dominē video, instalācijas un multimediāli projekti, nevis divdimensionālas fotogrāfijas ar skaidru naratīvu. Organizatori pat ir apsvēruši domu nosaukumā atteikties no vārda “fotomēnesis”, taču pārdomājuši, jo tagad gandrīz viss ir fotogrāfisks. Par Tallinas Fotomēnesi šogad aicinājām pastāstīt tā māksliniecisko direktori Lauru Tūtsu.

Kas būs šīgada Tallinas Fotomēneša centrālie notikumi?

Laikmetīgās mākslas biennāles Tallinas Fotomēnesis sākumpunkts plašākā nozīmē ir jaunākie notikumi kultūrā, kurus pārraida kameras. Šīgada biennāle sniedz iespēju izpētīt tādas tēmas, kā satraukums un adaptācija mūsdienu pasaulē, īpašumtiesības, piederības un atbildības savstarpējās attiecības, kā arī jaunākās tendences lens-based kultūrā.

2019. gada biennāli ievada trīs starptautiskas grupu izstādes trīs dažādās vietās. Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā (EKKM) 6. septembrī atklās pirmo izstādi When You Say We Belong To The Light We Belong To The Thunder (Kad tu saki, ka mēs piederam gaismai, mēs piederam pērkonam), kurā aplūkots, kā psiholoģiskās reakcijas uz klimata haosu ietekmē reālo politiku. Izstāde piedāvā iedomātu pētījumu par jēdzienu “piederēšana” un “piederība” saistībā uz augsni. Otrajā izstādē Mercury, kas norisinās Tallinas Mākslas hallē, tiek pētīts, kā fotogrāfija pārveidojusies no fiziska objekta par vienkāršu atskaites punktu. Tajā apskatīts, kā mēs skatāmies uz apkārtējo pasauli un kā mēs uztveram vēsturi un savu materiālo vidi caur tehnoloģiju attīstības objektīvu. Biennāles trešā izstāde Let the Field of Your Attention… Soften and Spread Out (Ļaujiet jūsu uzmanības laukam… Atmaigt un izplesties) vienlaikus ir Kai mākslas centra atklāšanas izstāde. Tajā darbi pievēršas ķermeņa un apkārtējās vides uztveres spējām.

Pamatprogrammā ietilpst arī mākslinieku filmu seansu cikls Life After (Dzīve pēc) kinoteātrī Sõprus un mākslas gadatirgus Foto Tallinn, kas veltīts laikmetīgajai fotogrāfijai. Visi šie pieci notikumi veido galveno progammu, un tos noteikti būtu jāredz. Tie iekļauti biennāles profesionālās nedēļas laikā no 24. līdz 29. septembrim, tāpēc šajā nedēļā iesakām apmeklēt Tallinu. Profesionālā nedēļa, kas notiek otro reizi, sastāv no daudzpusīgu pasākumu sērijām, piemēram, mākslinieku sarunām, īpašām ekskursijām, prezentācijām, filmu seansiem utt., piedāvājot plašas sadarbības iespējas.

Uz ko cerat, piesaistot ārvalstu kuratorus?

Kopš pašiem Tallinas Fotomēneša pirmsākumiem vienmēr esam strādājuši ar starptautiskiem kuratoriem un māksliniekiem, lai ienestu plašāku skatupunktu tik daudzās dažādās (gan plašās, gan šaurās) tēmās: par izstāžu veidošanu, cīņām ikdienas dzīvē un darbā, mijiedarbību starp cilvēkiem un plašsaziņas līdzekļiem, tendencēm mākslā un sabiedrībā utt.

Viesu kuratora veidota starptautiskā izstāde visā pastāvēšanas laikā ir bijusi viens no biennāles balstiem. Šogad mums ir trīs šādas izstādes: EKKM (kuratore – Heidi Baleta; izstādes Tallinas mākslas zālē (kurators – Posts Broterss) un Kai mākslas centrā (kuratore – Hanna Laura Kaljo).

Biennāles mērķis ir rosināt diskusijas starp Igaunijas un starptautiskajiem mākslas profesionāļiem un attīstīt sadarbības iespējas. Uzaicinot ārvalstu kuratorus, mēs tos mudinām cieši sadarboties ar igauņu māksliniekiem un citiem mākslas profesionāļiem, lai viņi iepazītu jomu, kurā un ar kuru tie strādā. Mēs ceram ne tikai uz lielisku darba pieredzi divu gadu laikā, bet arī uz ilgstošām un auglīgām diskusijām un sadarbību pāri robežām.

Kā mainās biennāle, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem?

Kad mēs ar lielu apņēmību sākām 2016. gadā, mūs pamudināja Fotomēneša mantojums un statuss, bet tajā pašā laikā sapratne, ka nav īpašu vadlīniju, kas būtu jāievēro. Loģistiski un strukturāli tie ir līdzīgi – galveno programmu veido lielākas starptautiskas izstādes, kuras atbalsta mazāku izstāžu un publiskā programma, kas aptver lielāko daļu biennāles izstāžu. 2017. gadā izmantojām arī mazākas telpas, kuras parasti neizmanto eksponēšanai, – grāmatu veikalu, izrādes vietas pagrabu, utt. Divas galvenās skates papildināja galerijas programma, kas sastāvēja no 20 izstādēm dažādās vietās, popapiem un trīs mākslinieku filmu seansu sērijām. Fotomēnesis iepriekš savā programmā ir iekļāvis arī satelītpilsētu – Tartu 2013. un 2015. gadā un pierobežas pilsētu Narvu 2017. gadā. Šogad mums bija pārliecība, kā jāizlaiž satelītpilsētas, liekot uzsvaru uz pašu Tallinu.

No otras puses, daudz ideju, ko izvirzījām 2017. gadā, piemēram, profesionālās nedēļas uzsākšanu vai mākslinieku filmu seansu iekļaušanu programmā, mēs gribējām saglabāt arī šim gadam. Kā jau minējām, šoreiz gribējām koncentrēties tikai uz trim galvenajām izstādēm mūsu partneru norises vietās. Tādējādi cenšamies būt kompaktāki, lai būtu pamatīgas diskusijas ar māksliniekiem un kuratoriem, kā arī lai ciešāk sadarbotos ar jau ierastajiem sadarbības partneriem.

Ar katru jaunu biennāli – kas tev kļūst grūtāk un kas – vieglāk?

Biennāli veidoju jau otrreiz. Biennāles konceptuālo un formālo izmaiņu izdomāšana ir gan patīkams, gan konstruktīvs process. Bet būtu grūti iedomāties, ka strādāšu ar biennāli vēl daudzus gadus un joprojām visus tās aspektus uzskatīšu par interesantiem un nepārtraukti piedāvāšu vērtību vai jaunu kompetenci. Jo vieglāk tas kļūst, jo mazāk interesanti.

Lai arī kopējā organizatoriskā daļa ar katru gadu mainās, mēs joprojām saskaramies ar faktu, ka katru reizi Fotomēnesis ir jāveido no jauna: jauna komanda, jauns birojs, jauns finansējums, norises vietas un partneri. Tas ir aizraujošs izaicinājums, bet vienā brīdī mēs to vairs nevaram saukt par ilgtspējīgu.

Biennāles visvērtīgākais un “grūtākais” aspekts ir sociālā puse. Lai arī mūsu galveno programmu lielākoties veido izstādes institūcijās, kuras labi zinām, un izstādes veidošanas galvenās daļas ir diezgan paredzamas, mākslinieku un kuratoru dažādie personāži padara darbu tik interesantu – tā ir navigācija un mācīšanās no tik atšķirīgiem kuratoriem un māksliniekiem.

Vai plānojat no nosaukuma izņemt vārdu “fotomēnesis”, vai izstādīt vairāk fotogrāfiju?

Mēs esam nolēmuši saglabāt “fotomēnesis” nosaukumā un vienlaikus izmantot “laikmetīgās mākslas biennāle”. Nosaukums diezgan labi iepazīstina ar biennāles mantojumu un šaubām, kas mums ir radušās attiecībā uz vārdu. Biennāles dibināšanas organizācijas Foku (Fotomākslinieku savienība) locekļi savos darbos vienmēr ir izmantojuši filmas, video, skulptūras un telpiskus darbus. Kopš pirmās biennāles 2011. gadā mākslinieki un kuratori ir jutuši nepieciešamību paplašināt fotomākslas robežas un noteikumus. Nepieciešamība plašāk domāt par jēdzienu “fotogrāfija” ir kļuvusi neizbēgama pasaulē, kurā mēs dzīvojam, jo to apdzīvo ekrāni un kameras. Mūs interesē fakts, ka laikmetīgā māksla un fotogrāfija neizslēdz viens otru, bet gluži pretēji, viss mums apkārt ir fotogrāfijai līdzīgs.

Šoreiz jums ir liela satelīta programma. Vai bija daudz pieteikumu no atklātā konkursa?

Tā kā mūsu galvenā programma šogad vairāk koncentrējas uz sadarbību ar vadošajām mūsdienu mākslas institūcijām Tallinā, satelīta programma izceļ citus kolektīvus, māksliniekus, kuratorus un kultūras producentus un viņu izstāžu projektus, publiskos mākslas darbus un dažādus pasākumus visā Tallinā. Mēs mudinājām dažus partnerus pieteikties, bet visi projekti tika saņemti, izmantojot atklātu uzsaukumu. No 40 pieteikumiem piecu cilvēku žūrijas komisija izvēlējās 18 priekšlikumus, kas tiks iekļauti biennāles satelītu programmā. Daudzveidīgā programma ilgst divus mēnešus, un tajā ietilpst astoņas personālizstādes un trīs grupu izstādes, četri publiski mākslas darbi, grāmatas prezentācija un divas mākslinieku sarunas, no kurām viena ietver portfolio skati.