Vienas fotogrāfijas stāsts: Evita Goze

Māksliniece Evita Goze (1984) stāsta par fotogrāfiju no personālizstādes Sardzē, kas līdz 27. novembrim apskatāma ISSP galerijā. Tās pamatā ir piecu gadu garumā tapusi fotogrāfiju sērija, kurā autore, vērojot Jaunsardzes kustību, pievēršas pieaugšanas un vīrišķības tēmām. Autore uzsver, ka sērija nav jāuztver kā objektīvs, visaptverošs Jaunsardzes atainojums: “Fotogrāfija man deva iespēju būt vidē, kur tāpat vien nenonāktu. No novērotājas bieži vien kļuvu arī par aktīvu dalībnieci. Ar jaunsargiem esmu devusies pārgājienos, mācījusies šaut, spēlējusi peintbolu, veikusi rītarosmi sniegā, kāpusi alpīnisma sienā, gājusi Mežakaķa šķēršļu trasi. Pēc pirmajām uzņemtajām bildēm sapratu, ka mani šai vidē visvairāk piesaista ideja par pieaugšanu, tas, kā viņi mainās apmācībās un laika gaitā. Mani interesēja jautājumi, ko nozīmē būt vīrietim un ko tas nozīmē tieši militārā kontekstā. To varētu aprakstīt kā gluži vai antropoloģisku aizrautību.”

Fotogrāfija tapa 2016. gada ziemā. “Bija gada sākums – janvāris vai februāris. Kopā ar jaunsargiem devos divu dienu pārgājienā ar nakšņošanu apsildāmā teltī. Pat mazliet uztraucos, ka pārgājiens varētu tikt atcelts, jo bija diezgan auksts. Naktī temperatūra nokrita, šķiet, līdz kādiem -15 grādiem. Tomēr viņi izlēma iet. Gatavojoties gulētiešanai, vācām skuju koku zarus, ar kuriem izklājām telts grīdu, pāri tiem noklājot segas un drēbes. Starp jaunsargiem tika sadalītas dežūras – visas nakts garumā, pārim mainoties ik pa stundai, telti vajadzēja kurināt.” Māksliniece fotogrāfiju uzņēma pret vakaru: “Ieraudzīju šo puisi lasām zarus un palūdzu, vai viņš varētu man nopozēt. Viņš ir ļoti fotogēnisks. Vari viņam vienkārši palūgt nostāties, un bilde sanāk lieliska. Bija jau patumšs, un man šķita, iespējams, fotogrāfija būs mazeksponēta, taču, pateicoties sniegam, kas atstaro gaismu, šis pustumsā uzņemtais attēls tomēr izdevās.” Tas pats puisis izstādē redzams vēl trīs fotogrāfijās. “Daudzi saka, ka šajā bildē viņš izskatās jaunāks nekā pārējās, lai gan patiesībā šeit viņš ir vecāks. Te viņam ir 15 gadu. Šajā fotogrāfijā ir kaut kas starp sievišķo un vīrišķo. Viņa mazliet vēl bērnišķīgā, mīlīgā seja kontrastē ar aizsargkrāsas drēbēm, zābakiem un cimdiem, kuri acīmredzami viņam ir par lielu.”

Evita atceras, kā tonakt gulēja guļammaisā ar termoveļu un ziemas drēbēm. “Šķiet, man pat bija zābaki kājās. Katrā ziņā vilnas zeķes noteikti. Pret rītu pamodos no aukstuma. Izrādījās, viens dežūrpāris bija nogulējis savu kurināšanas reizi, tāpēc telts bija atdzisusi. Tas gan nemaina to, ka tas bija lielisks piedzīvojums!”