Stāsti ar bildēm

“Sastingsti”, “tagad nekusties”, “uzmanību” reiz bija atslēgvārdi fotogrāfu uzrunā tiem, kas tika iemūžināti. Šodien nākuši klāt “smaidi”, “relaksētāk”, “jūties brīvi”. Vārdi rāda tehnikas izmaiņas, fotoslēdža ātruma, filmas vai digitālās matrices jūtības un objektīva optikas attīstību. Jo zibenīgāk attēls tverams, jo brīvāk kameras priekšā vari justies – tāpat noķers tevis nepārvaldītu momentu, lai cik ļoti tu gatavotos būt laikā. Fotokadra stinguma un stāsta kustības saspēle ir viens no auglīgiem šī medija aspektiem. Turklāt, tikai tam raksturīgiem. Fotoattēls ir statisks realitātes gabals, savukārt stāsts vienmēr plūst, mainās. Tā kā ikviens fotoattēls mums kaut ko stāsta, tad dabiski rodas jautājumi par tā lietojumu stāstīšanā.

Šoreiz pievērsos ziņu medijiem internetā gan tādēļ, ka vēl nesen esmu dzirdējis runas par fotoattēla lietojuma nabadzību žurnalistikā, gan tādēļ, ka ziņošana ir cieši saistīta ar stāstīšanu kā cilvēku savstarpējās komunikācijas pamatformu. Mums taču visiem patīk viens otram izstāstīt ko saistošu par tuvāk vai tālāk notiekošo, stāstīt par īstenību, nereti teiksmainas noslēpumainības noskaņās. Žurnālisti lielos vilcienos ir šādi stāstnieki, protams, mūsdienās ar citām amata funkcijām. Senatnes stāstnieki nevarēja pretendēt būt ceturtā vara sabiedrībā. Žurnālisti ne vien stāsta, bet analizē, kritizē un izaicina amatpersonas diskutēt uz publisko valodu skatuves. Stāstnieks, ceļodams no pilsētas uz pilsētu, apmeklēdams tirgu pēc tirgus, bija brīvs ļauties iztēlei un izdomai. Žurnālistu vadmotīvs ir objektivitāte, līdzsvarots un no īstenības pārlieki neattālināts stāsts. Viņiem gan nav liegts iztēloties un fantāzijas spēkus izmantot savā labā.

Kas rada iemeslu runām par fotogrāfijas lietojuma nabadzību? Pirmkārt, ziņu portālos fotoattēls lielākoties tiek izmantots pa vienam, ziņas ilustrācijai. Skaties kā gribi, tomēr tas ir līdzīgi kā darbināt pāris procentu no prāta potenciāla. Ja ziņā ir runa par kādas amatpersonas darbiem, tad attēls tiek izmantots, lai atgādinātu, kā cilvēks izskatās. Ar sportu ir mazliet labāk, jo ar to saistītu ziņu ilustrācijās vismaz var aplūkot īpaši skaistus spēles momentus; tie gan laika gaitā fotoattēlos izskatās arvien līdzīgāk skaisti. Fotogrāfija ilustrē, fotogrāfija parāda gabalu realitātes un neko vairāk. Aroda meistari šo situāciju apcerot, mēdz pieminēt vecos labos, attēlu žurnālu laikus. Life fotosērijas ir klasiskākais no piemēriem. Mūsdienās ziņu portālos fotostāstus vairs nepublicē.

Tik traki nav. Times interneta portālā kopš 2011. gada ir sadaļa LightBox, kurā publicēti ar fotodarbiem pavadīti raksti un fotoesejas. Tie ir ar aģentūrām (Magnum, VII u.c.), kā arī individuāliem autoriem sadarbībā tapuši projekti, kurus apskatot ir arī labāk nojaušamas iespējas stāstīšanai ar attēliem. Piemēram, ziņu par 2014. gada protestiem Honkongā pavada Džeimsa Nahtveja (James Nachtwey) reportāža. Teksts vēsta par nepieredzētām prodemokrātiskām demonstrācijām Honkongas ielās. Protestanti apelē pie nepieciešamības demokratizēties un līdzsvarotāku ekonomikas politiku, kurā nauda nekoncentrētos elites rokās. Nahtvejs savukārt bildēs parāda notiekošo. Fotoeseju ievada attēls ar dāmu, kura aplūko līmlapiņām nolīmētu sienu. Nākamie attēli izvērš demonstrāciju apskatu, sākot ar protestantiem, kurus sabiedrotie vai policisti tur aiz rokām, ir nogāzuši gar zemi, un virzoties arvien mierīgākā stāsta gultnē. Jaunieši, kas nakšņo uz ielām, ar lietussargiem vakarā pulcējas un notiekošajam seko līdzi mobilajos tālruņos. Esejas noslēguma attēls ir daļējs puiša portrets no mugurpuses. Puisis briļļains uz izplūduša, mirguļojoša Honkongas skata fona. Ja ziņas teksts ir optimistisks un prodemokrātisks, tad fotogrāfa vēstījums ir kritisks, noslēguma attēls vedina domāt par tuvredzību. Ko Honkonga iesāks, apelējot pie demokrātijas, kura krasi atšķirtos no Ķīnas politiskā kursa?

Ar attēliem var ne vien aprādīt notikumu, aiztaupot plašu teksta izvērsumu, bet arī paust pozīciju, īpaši esejas formātā. Fotostāsts gan ir izteiksmes iespējām tikpat bagāts kā teksts. Turklāt, fotoattēls paver tādas stāstīšanas pieejas, kādas nav iespējamas teksta vēstījumos. Piemēram, portālā Delfi jau labu laiku tiek piedāvātas fotogalerijas, kuras nav esejas. Mākslas akadēmijas šī gada karnevāla atainošanai ir publicēta 86 attēlu kopa, kuru var šķirstīt, skatīt pasākuma viesus, krāšņos tērpus, dejas un citas aktivitātes. Šāds vēstījums ir izaicinošs ierastai izpratnei par stāstīšanu, kura, būdama mutiski vai rakstiski verbāla, izsenis ir bijusi lineāra, semantiski un sintaktiski strukturēta. Arī kinofilma vai videodarbs pamatā piedāvā lineāru stāsta veidošanas iespēju. Savukārt fotoattēlu kopa, kuras veidošanā nav sekots linearitātes principam un kurā nevar nolasīt stāsta veidošanas uzskatāmas kopsakarības, darbojas citādi. Jūs it kā vienkārši skatieties uz notikumu no dažādiem rakursiem un dažādi komponētos kadrējumos, pamazām veidojot priekšstatu par to, kas tad karnevālā notika. Tā var iegūt vizuāli telpisku notikuma izpratni, kuru stāstnieks nevada soli pa solim, vēršot jūsu uzmanību uz to vai citu faktu, norisi un stāsta varoņu raksturojumu. Drīzāk autora darbs izpaužas kopiespaida izveidē un attēlu atlasē.

Fotogrāfija vēl arvien ir nenovērtēts saziņas medijs. Tāpēc nebūs pārsteidzoši teikt, ka izpratne par stāstīšanu ar fotogrāfijām gan žanriskā, stilistiskā, gan arī gramatiskā ziņā vēl arvien ir bērna autiņos un atliek tikai brīnīties, kādēļ šis vizuālā medija potenciāls ievērojamu ziņu mediju vidē ir tik neredzams. Tikmēr fotogrāfi stāsta un publicē spēcīgas fotoesejas, jo vismaz fotoaģentūru un specializētu interneta portālu satura veidotāji ir sapratuši kā virtuālajā vidē ar fotogrāfijām nopelnīt. Nahtveja aiziešana no Magnum 2001. gadā un līdzdalība fotoaģentūras VII dibināšanā vien ir apliecinājums tam, ka fotostāsti atgūst savu vietu mediju vidē pēc drukāto vizuālo žurnālu panīkšanas. Agrāk vai vēlāk gan foto, gan videoattēli nonāks līdzās verbālai valodai ziņu veidošanā un ne tādēļ, ka attēls ir vieglāk un ātrāk sagremojams, bet tādēļ, ka ar attēliem var pastāstīt to, ko nevar pastāstīt ar vārdiem.