/ Foto Kvartāls / Notikumi

Sāksies Rīgas Fotogrāfijas biennāles galvenie notikumi

No 7. līdz 26. septembrim Rīgā norisināsies starptautiskā laikmetīgās mākslas notikuma Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) 2020 kulminācijas pasākumi. Ar daudzveidīgu izstāžu, diskusiju, simpoziju un meistarklašu programmu biennāle šogad pievēršas realitātes arheoloģijai, pētot gan pagātnes slāņus, gan arī mūsdienu digitālā laikmeta mantojumu un tā ietekmi uz mūsu uztveri, domāšanu un attēlu kultūru kopumā.

Pandēmijas izraisīto apstākļu dēļ arī biennālei nācās mainīt programmas norises laiku un vairākas izstādes jau pakāpeniski atklātas kopš maija beigām. Tomēr organizētājiem ciešā sadarbībā ar partneriem ir izdevies saglabāt visu norišu spektru, centrālos notikumus koncentrējot septembrī un pilno biennāles programmu izvēršot līdz pat novembra sākumam Rīgā un Daugavpilī.

RFB 2020 šogad, veidojot programmu, vērš uzmanību uz to, ka attēls kā viens no informācijas nesējiem mūsdienās lielā mērā ir zaudējis savu dokumentāli reprezentējošo funkciju, tā vietā iegūstot bezgalīgu nozīmju un realitāšu radīšanas brīvību. Cenšoties orientēties tik daudzu līdzās pastāvošu realitāšu sistēmās, nākas apgūt arī jaunas vizuālās lasītprasmes. Kā mēs uztveram un pieredzam realitāti mūsdienās, kad fiziskās un digitālās realitātes nošķīrums ir kļuvis neskaidrs un komunikācijā dominē vērtību un realitāšu plurālisms? Šos jautājumus katrs no savas perspektīvas aktualizē vairāk nekā 60 biennāles dalībnieku no 13 valstīm. Jāatzīmē, ka vairāki, tostarp starptautisku atzinību un balvas ieguvuši mākslinieki, darbus radījuši tieši Rīgas Fotogrāfijas biennālei 2020.

No šā gada 12. septembra līdz 18. oktobrim Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa būs skatāmas divas starptautiskas izstādes – Ekrāna ēra II: Ainava, kuras kuratores ir Inga Brūvere (LV) un Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO), un 6x6/36, kuras autors un kurators ir Žans Liks Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR).

Izstāde Ekrāna ēra II: Ainava atsaucas uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tā arī turpina jau 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu Ekrāna ēra par to, kā tehnoloģiju laikmets iespaido un maina mūsu uztveri, domāšanu, ikdienas dzīvi un komunikāciju. Izstādē arī tiek vērsta uzmanība uz tradicionālo glezniecības žanru transformācijām digitālajā vidē, šogad pievēršoties ainavas žanram un tam, kā ir mainījusies mūsu izpratne par ainavu. Mūsdienās ar “ainavu” saprotam ne tikai mākslas vēsturē kopš 19. gs. ierasto hēgelisko, skaisto dabasskatu vai arī kopš 20. gs. 2. puses ne mazāk ierasto zemes mākslas darbu vidi. Ainava 21. gs. pasaulē – arvien iecienīts vizuālās mākslas žanrs – sevī ietver gan dabas un urbānās vides tēlojumus, gan neredzamas kultūrvēsturiskas struktūras ar vāji maskētiem nacionālās politikas un ekonomikas slēpņiem. Savukārt ekoloģija pilnībā ir kļuvusi par šī laika ainavu atainojuma ideoloģisko dzinuli un pamatojumu.

Izstādē Ekrāna ēra II: Ainava ar pārdomām un atziņām dalās 10 starptautisku atzinību guvuši mākslinieki. Lietuvietes Emilijas Škarnulītes (Emilija Škarnulytė, LT) filmā atklājas gluži apokaliptiska ainava – autore no tālas nākotnes lūkojas uz cilvēka darbības drupām, kur mūsdienu tehnoloģiskie sasniegumi kļuvuši par vrakiem okeāna dibenā vai sasalušā ledus pasaulē. No bezgalīgi tāla skatpunkta šķiet darbināta arī Mārtiņa Ratnika (LV) videoinstalācija Visi satelīti reiz sadegs, kurā skatītājs aicināts doties ceļojumā starp redzamās un neredzamās enerģijas formām, kas vizualizētas no mākslinieka digitālo attēlu un video arhīva dzīlēm.

Vairumu no izstādes autoriem nodarbina mākslīgā intelekta estētikas un jaunradītās digitālās vides uztveres – lasītprasmes – jautājumi, kā arī cilvēka vietas meklējumi jaunajā ainavā. Tā zviedra Rikarda Aleksandešsona (Richard Alexandersson, SE) 3D video animācijā fantāzijas par postcilvēku mijas ar bažām par digitālās dzīves ietekmi uz uztveri, virtuālo pasauļu solīto brīvību un drošību, tomēr vienlaikus arī izolāciju, atkarību un dezorientāciju. Savukārt norvēģiete Marena Dagnija Jūella (Maren Dagny Juell, NO) instalācijā ar taktilām mēbelēm virtuālā birojā pēta, kā maņu orgāni vienlaikus saņem informāciju no virtuālās un fiziskās telpas, turklāt apzinoties, ka ķermenis un prāts tiek pakļauts neredzamas varas spiedienam.

Ar jautājumu, kā digitālā ainava maina laiktelpas fizisko uztveri, ir nodarbināti arī igauņu mākslinieki Kristina Olleka (Kristina Ollek, EE) un Kerts Vīarts (Kert Viiart, EE), kuru videoinstalācijā ainavu rada nebeidzama pikseļu plūsma. Bet somu mākslinieks Tuomo Rainio (Tuomo Rainio, FI) interesējas par mašīnredzēšanas potenciālu – kā fiziķis, optiķis, programmētājs viņš eksperimentē ar Kloda Monē dārzā Živernī un viņa Ūdensrozēs savāktajām 256 krāsu niansēm. Ainavu pārvēršot ciparos, viņš skatītājiem grib likt sajust digitālā attēla abstrakto materialitāti. Latviete Santa France (LV) kā spēlē rada virtuālas telpas, izmantojot atmiņas par reālām vietām, vecas interjera reklāmas un internetā uzietu neeksistējošu telpu attēlus, bet zviedriete Eva Stenrama (Eva Stenram, SE) internetā atrod mežā fotografētas pornogrāfiskas bildītes, no kurām izdzēš cilvēku ķermeņus, tādējādi radot vizuālas rētas attēlā, kas nenoliedzami kairina skatītāja iztēli.

Pavisam citādu pieeju visus izstādes autorus nodarbinošajiem jautājumiem atradis norvēģu mākslinieks Sveins Fannars Juhanssons (Sveinn Fannar Jóhannsson, NO) – viņa skaņas instalācija ir mēģinājums dziļi sajust un izprast attēla dabu ar verbālās valodas palīdzību – nevis parādot, bet izstāstot attēlus sarunās ar mediju.

Emilija Škarnulīte. “Starojuma telpas”, 2020

Izstādes Ekrāna ēra II: Ainava jaunās vēsmas fiksē sev tuvo reģionu Baltijas un Ziemeļvalstu mākslinieku interpretācijās, rēķinoties, ka ainavas jeb vides, tāpat kā jebkuras citas šo laiku informācijas uztveres izmaiņas, kā nieku pārvar ģeogrāfiskus ierobežojumus.

Savukārt franču kuratora Žana Lika Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR) izstādi 6×6/36, kas būs apskatāma Intro zālē, var raksturot kā kabatas izstādi viedtālruņiem. Projektā realizēta apvienības Nunc iecere izlūkot jaunas digitālās izdevējdarbības formas un jaunu pieeju izstāžu norisei pieļauj iespēju apvienot ekspozīciju un publikāciju. Tās ne tikai asociējas viena ar otru, bet saplūst vienotā formā – piezīmju grāmatiņā, ko var ielikt kabatā vai somā. Lasītājs var iepazīties ar piedāvātajiem darbiem, kā arī izmantot uzlīmes, lai veidotu savu personīgo izstādi privātā telpā (piemēram, dzīvojamā istabā vai virtuvē) vai publiskā vietā (piemēram, uz sienas, reklāmas stenda, sabiedriskajā transportā utt.). 6×6/36 piedāvā alternatīvu tradicionālajiem muzeju kodiem, attālinoties no ‘baltā kuba’ sistēmas un pazīstamām meditācijas metodēm. Radot alternatīvas saiknes starp mākslas darbu, subjektu un objektu, 6×6/36 attīsta jaunu pieeju izstādes, izplatīšanas un uztveres jēdzieniem.

Abu starptautisko izstāžu ietvaros līdz pat septembra beigām Rīgas mākslas telpā tiks piedāvāta arī plaša izglītības programma. 12. septembrī būs iespēja piedalīties simpozijā Galamērķis nav vieta, pulcējot sešus Eiropas pētniekus, kuri runās par fotogrāfiju, tās teoriju un patiesīgumu. 13. septembrī notiks radošā darbnīca ar mākslinieci Ingrīdu Pičukāni, lai veidotu savu unikālu redzējumu par dažādiem Rīgas mikrorajoniem. 18. septembrī notiks diskusija Nākotnes vīzijas, kura tēma būs postinterneta izpausmes laikmetīgās mākslas kontekstā. Savukārt 20. septembrī darbnīcā Slepenā tikšanās varēs darboties kopā ar mākslinieci Līgu Spundi un kļūt par fiktīvas situācijas autoru, konstruējot slepenas tikšanās scenāriju, lai kritiskāk izvērtētu ikdienā sastopamās vizuālās informācijas saturu. 24. septembrī izglītības programmu Rīgas mākslas telpā noslēgs ar starptautisku diskusiju Laikmetīgās kultūras festivālu loma pilsētas attīstībā, kurā aktualizēs laikmetīgās kultūras festivālu lomu un potenciālu pilsētas sociālekonomiskajā izaugsmē un urbānās identitātes attīstībā.

Īvī Johova. “Spoguļattēls”, 2020

No 7. septembra pieturvietās Rīgā būs apskatāms RFB 2020 un Latvijas Fotogrāfijas muzeja aizsāktā pētījuma rezultāts – mākslas intervences pilsētvidē (Ne)redzamās autores. Tas ir veltīts nezināmajam vai, drīzāk, neredzamajam Latvijas kultūras mantojumam, paplašinot skatījumu par pagātnes notikumiem caur sieviešu pieredzes prizmu un pievēršoties sieviešu fotogrāfu darbam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē. Projekta kuratore ir Šelda Puķīte (LV).

No 10. septembra Galerijā ISSP būs apskatāma mākslinieka Andreja Strokina (LV) personālizstāde Kosmiskās skumjas – vizuāla dienasgrāmata un eksperiments ar nolūku privātu pieredzi padarīt par publisku. Apvienojot impulsu tūlītēji dalīties ar attēlu sociālajos tīklos un blāvi zilganus, graudainus filtrus, sērija reflektē par mūsdienu digitālās paaudzes nostalģiju pēc analogā laikmeta. Izstādes kuratore ir Evita Goze (LV). Savukārt grāmatnīcā un barā Bolderāja arī no 10. septembra varēs iepazīties ar mākslinieces Ingrīdas Pičukānes (LV) darbiem personālizstādē Moostes pastkartes. Humoristiskais pašterapijas fotoprojekts ir tapis kā veltījums ķermeņa pozitīvismam un seksīgumam. Izstādes kuratore – Šelda Puķīte (LV).

10. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aicinām uz Fotogrāfijas arheoloģijas fonda (PL) pārstāves Martas Pšibilo (Marta Przybylo, PL) lekciju Pieredzot matēriju: Par darbu ar fotogrāfijas arhīviem. Viņa stāstīs par fonda pieredzi, mērķiem, izaicinājumiem, mēģinājumiem iegrožot haosu un psiholoģiskiem sadarbības aspektiem ar arhīvu īpašniekiem, kā arī par mūsdienu mākslinieku darbiem, kas radīti Fotogrāfijas arheoloģijas fonda kolekcijas iespaidā. Lekcija notiek fonda darbiem veltītās RFB 2020 izstādes Ja tu mani aizmirstu ietvaros, kas no 20. augusta jau skatāma skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstādes kurators ir Adams Mazurs (Adam Mazur, PL).

26. septembrī rīkosim biennāles Kino sestdienu kinoteātrī Kino Bize, kas pievērsīsies realitātes un fikcijas attiecībām, aicinot uz šī gada biennālē aktualizētajām tēmām paraudzīties caur kino prizmu. Biennāles izglītības programmas vadītāja ir Elīna Ķempele (LV).

Savukārt oktobrī un novembrī apmeklētājus gaida noslēdzošie Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumi.

Pilnu RFB 2020 programmu lūgums skatīt šeit: www.rpbiennial.com