Prieks iepazīties

Man ir 20 gadi, un man nav ne jausmas, kā dzīvot šo dzīvi. Lai viegāk saprastu, man bija vajadzīgs cilvēks, kurš jau bija pieredzējis šo vecumu. Es gribēju saņemt precīzu pieredzes aprakstu un dažus praktiskus padomus. Un kas gan labāk zina, kā dzīvot “pareizi”, ja ne mamma?

Esmu apkopojusi visu informāciju par manu mammu jaunībā: izskatu, vaļaspriekiem, attiecībām ar māsu, labāko draugu, vīriešiem. Un tad es mūs salīdzināju. Viņa 20 gadu vecumā: 1994. gads Krievijas mazpilsētā Radužnijā, ar hidroperītiem balināti mati, tirgū reti nopērkamas drēbes, ikdienas ballītes, jau precējusies. Es 20 gados: 2020. gads Sanktpēterburgā, bez kosmētikas, apģērbi no lielveikala, mājās sēdētāja, viena. Likās, ka mēs esam pilnīgi atšķirīgas sievietes vienā vecumā. Tāpēc es nolēmu atrast kaut ko kopīgu.

Es mēģināju izdzīvot savas mātes dzīvi jaunībā un pēc tam viņai parādīju savējo. Mūsu jaunības satikās, mēs ieskatījāmies viena otras laikmetā. Es biju diezgan ironiska par 90. gadu sievietes dzīvi, un viņas padomi šodienas realitātē bija dīvaini. Strādājot pie sērijas, radās sajūta, ka esmu pirmo reizi satikusies ar mammu un tuvinos viņai. Es domāju, ka arī mamma jutās līdzīgi, kaut arī teica, lai es beidzu izniekot laiku.

Saša Kocjūruba (Саша Коцюруба) dzīvo Sanktpēterburgā un apgūst fotogrāfiju Fotografika akadēmijā.