Lietas kursā: fotonotikumi Baltijā
LIETUVA
31.05.2022–18.06.2022, galerija Prospekto, Viļņa
30.05.2022– 23.06.2022, Viļņas Fotogrāfijas galerija
Jūnija sākumā var iepazīties ar Viļņas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas, animācijas un mediju mākslas katedras maģistra studiju programmas Fotogrāfija un mediju māksla absolventu darbiem, kas vienlaikus skatāmi divās izstādēs.
Studenti stāsta: “Kaut kā es varu domāt tikai par melodijām, kas patiesībā nevienam nav vajadzīgas, bet es to varu izskaidrot šādi – arī man vairs nav vārdu, es skatos kaut kur, un pasaule skatās uz mums, vecas ziņas. Tā vai citādi mēs (šo izstāžu mākslinieki) mērojam attālumus, pieļaujamos attālumus, pārāk riskantus, tālus, piepildītus, vienalga, jūs jau saprotat, viss, kas apžilbina, satrauc, atņem vārdus, padara tevi neredzamu – viss kopumā izgaismo seju un, kā Patijas Smitas dziesmā saka, “zēns, zvērs un tauriņš” vai, kā Leonards Koens dzied, ka viņš tevi aizved uz savu vietu pie upes un parāda, kur skatīties starp atkritumiem un ziediem. Es domāju, ka tā tas ir, mēs nepazīstam ne Smitu, ne Koenu, viņi mums ir sveši. Varbūt tas ir neveiksmīgs apraksts, jo vārdi samazinās un vairs nav iespējams klausīties nevienā, īpaši manī.”
14.04.2022–29.06.2022, Martina Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka
Lietuviešu fotogrāfa Eda Jurča izstādē Trauksmainā dzīve apskatāma fotogrāfiju sērija Nāves un dzīves spēks (2021). Izstāde Trauksmainā dzīve ir reakcija uz mūsdienu pasauli, kas jau otro gadu atrodas pandēmijas gūstā, kā arī uz katastrofām un sociālajiem konfliktiem, ar kuriem saskaras pasaule. Izstāde Nāves un dzīvības spēks stāsta par vienaldzības briesmām. Autors iedziļinās klimata pārmaiņu tēmā un konkrētos reģionos novērotās ekstrēmās klimata pārmaiņās, kas izraisa nelabvēlīgas sekas. Viņa fotogrāfijās ir attēloti Kalifornijas ugunsgrēki, kas posta veselus ciemus un pilsētas, iznīcina iztikas līdzekļus un nogalina cilvēkus. Pēc Eda Jurča domām, šos viņa darbus var uzskatīt par vizuālām foto dienasgrāmatām. Tādējādi šoreiz viņš pievēršas globālām, nevis lokālām tēmām, kādas pētījis iepriekš. Izstāde ir īpaši aktuāla mūsdienās, jo brīdina un signalizē par draudiem, ar kuriem cilvēce saskaras. Šie darbi būs nozīmīgi arī nākamajām paaudzēm, jo saglabās pagātnes pēdas.
19.05.2022–10.07.2022, Kauņas Fotogrāfijas galerija
No 1977. līdz 1985. gadam Džims Goldbergs portretēja Sanfrancisko cilvēkus viņu dzīves vidē un lūdza uzrakstīt komentāru zem uzņemtā attēla. Tā bija pilnīgi jauna metode cilvēka stāvokļa fotodokumentācijas radīšanā, un tai bija dziļa un paliekoša ietekme uz fotogrāfijas attīstību.
Sērija Bagātie un nabagie ir par nabadzību, nevienlīdzību un kopīgo cilvēcisko pieredzi. Tajā Goldbergs piešķir vienlīdzīgas tiesības visiem, kurus fotografē, lai arī viņi pārstāv dažādus sabiedrības slāņus. Šajā sērijā priviliģētie bagātnieki, kuriem tajā laikā bija pieejamas reprezentatīvas fotogrāfijas, satiekas ar trūcīgajiem. Iespēja portretējamajiem runāt par sevi pirmajā personā un atklāt, kā viņi uztver savu situāciju un redz paši sevi, ne tikai rada vizuālu māksliniecisku sadarbību, bet arī piedāvā personisku perspektīvu fotogrāfiju vērotājiem. Portretēto personu viedoklis ļauj apgāzt mūsu priekšstatus par to, ko fotogrāfija var attēlot, turklāt ne tikai no fotogrāfa perspektīvas. Šāda veida sadarbībā ar šiem darbiem ir grūtāk manipulēt, nekā ar parastajām dokumentālajām fotogrāfijām, jo paši cilvēki atsaucas uz saviem prāta stāvokļiem. Izstāde ir daļa no Kauņa 2022 programmas.
10.02.2022–14.08.2022, MO Muzejs, Viļņa
Šī izstāde ir unikāla iespēja kritiski pārdomāt romu stāvokli Lietuvā un Eiropā no vēsturiskā, sociālā, politiskā un mākslinieciskā aspekta. Izstādē pirmo reizi tiek eksponētas mākslinieka Endrjū Mikša jaunākās fotogrāfijas no projekta BAXT, kurā autors jau 20 gadus dokumentē romu dzīvi Lietuvā.
Speciāli šai izstādei ir izveidota instalācija par bijušās romu apmetnes Kirtimai demontāžu. Apmeklētāji var arī uzzināt vairāk par romu kultūru izglītojošā programmā, kas piemērota visai ģimenei.
IGAUNIJA
19.02.2022–12.06.2022, Fotografiska muzejs Tallinā
Māksliniekiem pūkainie draugi ne vienmēr ir bijuši tikai uzticami pavadoņi. Mākslas vēsturē dzīvniekiem vienmēr bijusi simboliska nozīme, izpaužot statusu, varu, uzticību, kā arī mīlestību un līdzjūtību. Mūsdienu fotogrāfijā mājdzīvnieku tēlu izmanto daudzveidīgi. No dokumentālām fotogrāfijām līdz aranžētiem portretiem, kā arī tūkstošiem un tūkstošiem fotogrāfiju un video ar visjautrākajiem, jaukākajiem un trakākajiem mājdzīvniekiem dažādās sociālo mediju platformās.
Izstāde ir veltījums mājdzīvniekiem un viņu klātbūtnei mākslā un populārajā kultūrā. Kopā ar 25 māksliniekiem mēs uzliekam uz pjedestāla mājdzīvnieku un aplūkojam no visiem iespējamiem skatupunktiem: kā kompanjonu, statusa simbolu cilvēku pasaulē, draugu un mīļoto ģimenes locekli vai kā mākslas darbu.
20.05.2022–18.09.2022, Fotografiska muzejs Tallinā
Pie kā tu piederi? Kur ir tava slepenā piederības vieta? Ja tev viss būtu jāatstāj un jāsāk no jauna – kas tu būtu?
Karu izraisītās humānās traģēdijas un klimata pārmaiņu visaptverošās sekas veido neizmērojamus migrācijas un ciešanu viļņus. Tās liek aizdomāties – vai mēs varam iedomāties labāku pasauli? Pārsteigti apzinoties, ka dzīvojam, zaudējuši Utopiju, Kūpere un Gorfere strādā ar jaunām sievietēm vietējās kopienās. Viņu dzīvi ir sagrāvusi piespiedu migrācija. Kādi ir šo sieviešu sapņi, identitāte un slepenās ilgas?
“Izstādes pamatā ir pašreizējā politiskā realitāte. No dziļas intereses par cilvēka stāstu mākslinieki ir radījuši rotaļīgu utopijas teātri, atgādinot, ka mēs visi esam ieslīguši iedomātā pasaulē, ko veido mūsu pašu interpretācijas un kultūras priekšstati. Spilgti krāsaino portretu varones ir jaunas sievietes, attēlotas kā dievietes, kuru dzīve un pašnoteikšanās ir sagrauta,” par izstādi saka autores.
22.04.2022–14.08.2022, Fotografiska muzejs Tallinā
Stereotipiskais ķīnietes sievas un mātes tēls, kas pašaizliedzīgi rūpējas par citiem, nekad nav bijis Liao ideāls. Mākslinieces mērķis ir būt neatkarīgai sievietei, kuras dzīvi nosaka nevis klasiskās normas, bet kaut kas cits – kaut kas nezināms. Liao projektu aizsāka viņas draugu kritika par to, ka viņas mīļotais ir piecus gadus jaunāks par mākslinieci. Moro kļuva par sievietes mūzu, un viņa fotogrāfijās sāka attēlot neparasto dinamiku starp vīrieti un sievieti.
22.04.2022–28.08.2022, Fotografiska muzejs Tallinā
Džannis darbs ir vairāk nekā 500 gadus senā gleznotāja Hieronīma Bosa šedevra – triptiha Pasaulīgo baudu dārzs – digitālā laikmeta versija. Ja Bosa laikā cilvēku dzīvei jēgu piešķīra Dievs, kuram viņi bija atbildīgi par savu rīcību, tad mūsdienās šo dimensiju ir aizstājusi virtuālā pasaule. Kamēr viens mākslinieks meklē kontaktu ar dievišķo sistēmu noteiktā līmenī, otrs sazinās ar tikpat totālu sistēmu, kas sniedzas līdz mūsu visu telefoniem. Bosa darbos ir konflikti, humors, tumsonība un absurds, kas viss iet roku rokā ar cilvēcisko būtni. Laikmeta kritika Džannis darbā liecina, ka daudz kas nav mainījies.
26.05.2022–04.09.2022, Jaani Almhouse galerija Tallinā
Fotogrāfijas muzejs sadarbībā ar Finnish Darkroom Association un Somijas institūtu piedāvā kopīgu Igaunijas un Somijas analogās fotogrāfijas izstādi galerijā Tallinā. Tas ir arī sākums jaunajam Fotogrāfijas muzeja tematiskajam gadam, kas šoreiz veltīts analogajai fotogrāfijai.
Igaunijas un Somijas analogās fotogrāfijas izstādes mērķis ir uzsvērt, ka vecie tehnoloģiskie fotogrāfijas paņēmieni vēl nav miruši, gluži pretēji – tie veiksmīgi tiek izmantoti mūsdienu fotogrāfijā kā vizuālās pašizpausmes prakse. Izstādē eksponētās analogās tehnikas ietver bromoilogrāfiju, cianotipiju, polaroīdu fotogrāfiju, pinhole, kā arī melnbaltās fotogrāfijas no negatīviem, kas uzņemti ar lielformāta lauka kameru (24 × 30 cm) un vēlāk manuāli iekrāsoti, klasiskās sudraba želatīna izdrukas, krāsainās fotogrammas, fotogrāfijas uz šaurformāta un vidēja formāta krāsu filmām un no tām veidotās hromogēnās izdrukas; turklāt ir arī projekts, kas apvieno analogās tehnikas un mūsdienu 3D digitālās tehnoloģijas.
LATVIJA
26.05.2022–22.06.2022
2022. gada Fotomēnesis iedvesmojas no cita gadsimta dekadentiem, kuri uzskatīja, ka mākslai nav jāapkalpo masu gaume, tā ir jāatbrīvo no pastāvošām konvencijām, racionālisma un loģikas, tai jabūt patiesai, radošai un jutekliskai. Festivāla programma aicina ne tikai ļauties impulsiem un baudai, bet arī pārdomām par mūsu vērtībām, morāles normām, mākslinieka lomu šajā laikmetā un Rietumu sabiedrības attīstības virzienu.
Atklāj tiešu, brutālu, neracionālu, izaicinošu, sarkastisku un iedvesmojošu mākslu Elīnas Semanes, Ievas Stalšenes, Evijas Ābramas, Alekseja Gorodina, Annas Dzērves un Lindas Vilkas personālizstādēs, kā arī festivāla centrālajā notikumā – grupas izstādē Dekadence, kurā piedalās Dmitrijs Gerasimovs, Tobiass Kleins, Envija, Elīna Semane, Lī Čepmans un Roberts Brastiņš. Vairāk informācijas šeit.
22.04.2022–10.17.2022
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 programma apskata izolācijas fenomenu dažādos kontekstos. Līdzās tēmas saturiskajam piepildījumam uzmanības lokā ir mūsdienu attēla informatīvā kodēšana. Virtuālo tehnoloģiju attīstības laikmetā fotogrāfija kā mākslas medijs ir iegājusi jaunā posmā, un laika telpā ir mainījusies izpratne par fotogrāfiju – attēlu. Mums arvien no jauna ir jāmācās lasīt informāciju attēlā.
Lai arī vairāki biennāles notikumi jau beigušies, joprojām apskatāma izstāde Fotoalbums – subjektīvs naratīvs Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Pauļa Petraiša soloizstāde Virsmas ISSP Galerijā, bet 17. jūnijā Rīgas Mākslas telpā tiks atklāta grupas izstāde ЛАВ = LOVE.
26.05.2022–09.07.2022, MuseumLV, Rīga
Izcilais fotogrāfs Jānis Deinats fotografē kopš 1989. gada, pazīstams kā ievērojams portretists, kuram līdz šim portretu izstāde tā īsti nav bijusi. Deinata fotoportreti ir sava laikmeta vizuāla liecība. Izstādē Laiki. Tik salda ir vairāk nekā 70 Latvijā pazīstamu cilvēku portretu – politiķi, sportisti, mūziķi, dzejnieki, aktieri.
Viena no telpām veltīta izcilajai Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Elzai Radziņai. Meklējot savā arhīvā attēlus izstādei, šī gada februārī Deinats atrada deviņdesmito gadu sākumā izfotografētu filmu, kurai attīstīšanas laikā sabojājās emulsija. No šīs filmas (ražota rūpnīcā Svema Šostkā, Ukrainā) iegūtie attēli bija ārkārtīgi spēcīgs pārsteigums. Vēl spēcīgāku iespaidu radīja fakts, ka Elza Radziņa ir dzimusi 1917. gadā Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu ģimenē Harkivā, Ukrainā.
Atsevišķā telpā skatāmi lielformāta (130 x 100 cm) attēli – fragmenti no autora foto sērijām Fotografēju attālināti un Fotografēju. Sērijas, kas tapušas COVID-19 pandēmijas laikā, veido liecību par šo laiku un tā psiholoģisko tipoloģiju, vizuāli akcentējot sociālo attiecību pārrautības efektu un asi izjūtamo cilvēka mazuma sajūtu jaunās, nezināmās, lielās pasaules vidū.
08.06.2022–30.06.2022, ISSP Skolas pop-up galerija Elizabetes ielā 87
Izstādē Zem ādas sevi piesaka vienpadsmit jaunie fotogrāfi – ISSP Skolas 2022. gada absolventi – Agate Tūna, Aleksandra Juhņēviča, Kārlis Didrihsons, Kristīna Poršneva, Līva Stare, Līga Stibe, Līva Graudumniece, Matīss Veigurs, Valdis Putniņš, Una Taal un Toms Strazds.
Izstādes kuratore Iveta Gabaliņa skaidro: “ISSP Skolas absolventu izstādē Zem ādas tiek pētīta attiecību fenomenoloģija dažādos kontekstos un paņēmienos. Fotogrāfija šajā gadījumā kalpo kā pāreja no personīgās transformācijas uz vispārējo, kā savienojošais elements ceļā uz sapratni par to, kas es esmu, no kurienes es nāku, kādas attiecības ir manas dzīves pamatā un kas ir tā zemādas rēta, kuru mēģinu dziedināt atkal un atkal. Pēdējos divus gadus pandēmijas dēļ studijas ISSP Skolā daļēji notika attālināti, padarot mācību procesu atturīgu un katram dalībniekam uz iekšu vērstu. Savukārt februārī sākās karš Ukrainā. Šo globālo notikumu fons jaunajiem māksliniekiem lika izvērtēt jau iesākto māksliniecisko darba procesu. Tāpēc bieži vien studentu darbos parādās zaudējuma un baiļu tematika, kas norāda uz to emocionāli trauslo sajūtu, kurā esam spiesti dzīvot, kad viss cilvēciskais šķiet zaudējis savu pirmatnējo nozīmi.”
