/ Foto Kvartāls / Blogs

Fotonotikumi Baltijā: rudens

Pasaules līmeņa mākslinieki un plašas pašmāju fotogrāfu retrospekcijas, introverti ceļojumi ķermeniskajā pieredzē un laikmeta atstātās pēdas un rētas: Baltijā – Tallinā, Kauņā un Viļņā – rudens sākumā ikviens fotogrāfijas interesents var rast bagātīgu un kvalitatīvu piedzīvojumu. Esi lietas kursā!

 

IGAUNIJA

Franks Okenfels III, Džordžs Klūnijs, 2005
  • Franks Okenfels III, Introspekcija (Frank Ockenfels 3, Introspection)

17.06.2022–09.10.2022, Fotografiska muzejs Tallinā

Izmantojot dažādus medijus, piemēram, fotogrāfiju, glezniecību un kolāžu, kā arī eksperimentējot ar gaismu, optiku un dažādiem fotoaparātu veidiem, Okenfels vienmēr cenšas paplašināt fotogrāfijas un mākslas robežas. Dažkārt brutālais veids, kā viņš izkropļo fotogrāfijas, piemēram, manipulējot ar šķērēm, tinti un ogli, pārvērš viņa veidotos pasaulslavenu aktieru un mūziķu portretus par autora iekšējās pasaules atspoguļojumu. Rezultāts ir intīms un bieži vien provokatīvs attēlu kopums, kas pirmajā brīdī var pat pārsteigt, bet kam piemīt iekšējs skaistums.

Vairāk nekā trīs gadu desmitus viņš ar savu kameru ir iemūžinājis pasaulslavenus aktierus, mūziķus un Holivudas personības. Arī tādas zvaigznes kā Nirvana, The Yeah Yeah Yeah Yeahs, The Strokes, Deivids Bovijs, Deivids Linčs, Andželīna Džolija, Džordžs Klūnijs, Natālija Portmane, Villijs Nelsons, No Doubt un daudzi citi.

Čo Gi-Seoks, Studija ar ziediem
  • Čo Gi-Seoks, Līdzāspastāvēšana (Cho Gi-Seok, Coexistence)

19.08.2022–12.02.2023, Fotografiska muzejs Tallinā

Gi-Seoks savos darbos bieži atgriežas pie līdzāspastāvēšanas tēmas. Viņa skatījumā viss mums apkārt — katrs zieds, dzīvā būtne, vieta un digitālā lieta — ir ietekmēts no visa pārējā, un tieši tas veido mūsu dzīvi: cilvēcei, dabai un pat mašīnām ir jādzīvo kopā, cits citam līdzās.

Gi-Seoks vienmēr cenšas iemūžināt skaistumu, kas radies iztēlē. Viņš vēlas attēlot cilvēka eksistenci no savas paaudzes perspektīvas, un viņa veidotie gan cilvēku, gan ziedu portreti atspoguļo Korejas kultūras daudzšķautņainību un skaistumu, kas slēpjas pretstatu harmonijā. Mākslinieks savos darbos bieži izmanto tauriņus un visdažādākos ziedus, un tieši caur šiem motīviem ir atpazīstams viņa stils un vizuālā valoda. Ziedi simbolizē mieru, harmoniju un vienotību ar dabu. Tie arī atgādina skatītājam, cik svarīgi ir aizsargāt vidi un dzīvot līdzsvarā ar to.

Karls Saraps, izstādes publicitātes materiāli
  • Karls Saraps, Igaunija trīsdesmitajos (Carl Sarap, ESTONIA IN THE 1930s)

16.06.2022—23.01.2023, Tallinas Fotogrāfijas muzejs

Karls Saraps (Carl Sarap, 1893–1942) bija izdevējs un viens no pazīstamākajiem fotogrāfiem Igaunijā 20. gadsimta 30. gadu beigās. Karla Sarapa fotogrāfijas tika izplatītas pa visu Igauniju uz pastkartēm un aploksnēm, ceļoja pa Eiropu ārzemju izstādēs. Viņš tik tikko spēja izpildīt visus pasūtījumus.

Saraps no citiem fotogrāfiem atšķīrās ar nepārprotamiem centieniem no savām fotogrāfijām izveidot visas Igaunijas piktoriālo kolekciju, kas atspoguļotu Igaunijas dabas, dzīves vides un kultūrvēstures bagātības, parādītu skaistākās vietas un apskates objektus. Karla Sarapa fotogrāfijas savam laikam bija izteikti augstas kvalitātes un joprojām vislabākajā veidā reprezentē Igaunijas 30. gadu fotomākslas elpu.

Cerībabērnība igauņu laikmetīgajā dokumentālajā fotogrāfijā, izstādes publicitātes materiāli
  • Cerība – bērnība igauņu mūsdienu dokumentālajā fotogrāfijā (Hope – Childhood in Contemporary Estonian Documentary Photography)

02.06.2022–02.10.2022, Juhana Kūsa dokumentālās fotogrāfijas centrs

Atzīmējot piekto darbības gadu, Juhana Kūsa dokumentālās fotogrāfijas centrs 1. jūnijā, Bērnu aizsardzības dienā, atklāja izstādi Cerība bērnība mūsdienu Igaunijas dokumentālajā fotogrāfijā. Šī ir otrā izstāde centra organizētajā izstāžu sērijā Igaunijas dokumentālie fotogrāfi. Šī sērija iepazīstina ar Igaunijas dokumentālajiem fotogrāfiem, ievērojot principu, ka iesaistītie autori līdz šim šādā formātā nav tikuši prezentēti. Tāpēc izstādes iepazīstinās ne vien ar aktuālu tēmu, bet arī ar jauno autoru rokrakstiem.

 

LIETUVA

Milda Drazdauskaite, Dāmas un vecmāmiņas
  • Milda Drazdauskaite, Dāmas un vecmāmiņas (Milda Drazdauskaitė, Ladies and Grannies)

10.08.2022–24.09.2022, Viļņas fotogrāfijas galerija

Milda Drazdauskaite ir nepietiekami izstādīta un maz pētīta lietuviešu fotogrāfe, kas strādāja mainīgos vēsturiskos apstākļos klasiskās humānistiskās fotogrāfijas un konceptuālās fotogrāfijas krustcelēs. Šī robežšķirtne māksliniecei bija gan spēks, gan šķērslis. 1978. gadā māksliniece sāka piedalīties izstādēs un darboties Lietuvas Fotogrāfu asociācijā, daži viņas darbi ceļoja uz vairākām Eiropas galerijām, pat Antans Sutkus uzticēja viņai savu fotogrāfiju iespiešanu. Drazdauskaites izvēle fotografēt “atmiņai” liecina par pašironisku un konceptuālu pieeju fotogrāfijai – tas ir veids, kā pārvarēt modeļu pretestību un neuzsvērt fotogrāfa autorību.

Izstādē apskatāma neliela daļa no Drazdauskaites daiļrades, precīzāk – divi viņas iemīļoti tēli – dāmas un vecmāmiņas. Līdzās šiem sieviešu arhetipiem atdzīvojas arī Mildas personīgās “fotogrāfijas atmiņām” – autobiogrāfiski kadri no personīgā arhīva – sarežģīta un izteiksmīga sociāli vēsturiska perioda liecinieki.

Mari Katajamas izstāde Kauņā
  • Mari Katajama (Mari Katayama)

28.07.2022–18.09.2022, Kauņas fotogrāfijas galerija

Izstāde, kas nosaukta autores vārdā, ir starptautiski atzītās mākslinieces pirmā personālizstāde Lietuvā un viena no lielākajām viņas personālizstādēm ārpus Japānas. Izstādē būs aplūkojamas Mari Katajamas fotogrāfiju sērijas, kas tapušas no 2015. līdz 2021. gadam.

Mari Katajamas māksliniecisko praksi veido viņas fiziskais izskats un ķermeniskā pieredze. Katajama cieš no iedzimtas stilba kaula hemimēlijas, tāpēc deviņu gadu vecumā viņai tika amputētas abas kājas. Kopš tā laika, izmantojot savu ķermeni kā dzīvu skulptūru, viņa ir radījusi neskaitāmus pašportretus, bieži valkājot unikāli dekorētas kāju protēzes un rokām darinātus, izšūtus veidojumus. Savos rūpīgi inscenētajos pašportretos (kurus viņa vienmēr uzņem pati, izmantojot tālvadības pulti vai taimeri) māksliniece pēta identitātes, skaistuma, sievišķības un ievainojamības jautājumus, vienlaikus apšaubot invaliditātes uztveri un sievietes ķermeņa reprezentāciju.

Dorotija Boma
  • Dorotija Boma (Dorothy Bohm)

28.09.2022–13.11.2022, Kauņas fotogrāfijas galerija

Plaša slavenās britu mākslinieces Dorotijas Bomas retrospekcija aicina apmeklētājus iepazīt mākslinieci, kuras iespaidīgā karjera aptver vairāk nekā sešas desmitgades un vairākus kontinentus. Izstādē aplūkojami melnbalti un krāsaini attēli, kas ilustrē dažādus Dorotijas Bomas karjeras posmus un aicina atklāt plašu, estētiski pārsteidzošu un dziļi cilvēcīgu darbu klāstu, kuros dokumentēti cilvēki un ainavas strauji mainīgajā pasaulē.

Izstādes kuratore Monika Bohma teikusi: “Lai gan cilvēka figūra dabiskā vidē joprojām bija Dorotejas Bomas darbu galvenais fokuss un viņa joprojām izmantoja fotogrāfiju tās tīrākajā, nemanipulētajā formā, viņas pieeja kļuva gleznieciskāka un aluzīvāka, ar pieaugošu interesi par telpiskumu un citām neskaidrības formām.” Dorotijas Bomas retrospekcija Kauņas fotogrāfijas galerijā sniegs ieskatu šajās pārvērtībās un dažādos fotogrāfes radošās biogrāfijas elementos.

Veronika Šleivīte, Cilvēkiem mājās. Vera. Kauņa. 15 septembris, 1935
  • Veronika Šleivīte, Dažreiz Vera izskatās tā (Veronika Šleivytė, Sometimes Vėra Looks Like That)

29.07.2022–16.10.2022, Nacionālā Mākslas galerija

Veronika Šleivīte dzimusi 1906. gada 6. decembrī Antašavā, Kupišķu rajonā. Uzaugusi netālajā Viktarišķu ciemā, dzīvojusi un strādājusi Kauņā, tur arī 1998. gada 21. aprīlī mirusi un apglabāta Antašavas kapos. Fotogrāfijas dokumentē viņas dzīvi starp šīm divām Lietuvas vietām: pārtapšanu no bezzemes zemnieku meitas Krievijas impērijā par mākslinieci, Lietuvas sieviešu mākslinieku asociācijas priekšsēdētāju neatkarību atguvušās valsts pagaidu galvaspilsētā un pēc tam – par dīvainu padomju mākslinieci, kas gleznoja tikai ziedus.

Veronika Šleivīte ar savu kameru pēta gan pasauli, gan sevi. Katru reizi cits leņķis, cita gaisma, cita kompozīcija, un tas pats cilvēks, tas pats telpas fragments kļūst par jaunu mākslas darbu. Šādā veidā uzkrājusies kadru pārpilnība. Daudzi no tiem – vairāk nekā 250 oriģinālu un vēl neredzētu negatīvu izdrukas no mākslinieces arhīva – tiks izstādīti pirmo reizi.