Paziņoti FK Balvas finālisti

FK Balvas žūrija, kurā darbojas mākslas kritiķe Santa Hirša, M/Darbnīcas vadītāja Maija Moira Mazanova un FK redaktors Arnis Balčus, ir izvēlējusies 10 jaunos Latvijas fotogrāfus, kas 20. oktobrī plkst. 18:30 M/Darbnīcā (A.Briāna 9, Rīgā) sacentīsies par FK Balvu – iespēju sarīkot personālizstādi M/Galerijā, dāvanu karti no BFS 150 EUR vērtībā. Uzvarētājs saņems arī iespēju savus darbus parādīt FK, kā arī pēdējo gadu Kultkom izdevumus. Kopumā FK Balvai šogad pieteicās 50 fotogrāfi.

Publisko prezentāciju laikā katrs finālists dosies auditorijas priekšā, īsumā iepazīstinās ar saviem darbiem, to ideju un kontekstu, kamēr fonā tiks projicētas autora fotogrāfijas. Prezentāciju komentēs žūrijas locekļi, jautājumus varēs uzdot arī skatītāji. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

10 finālisti ir:

Anete Aramina (1990) fotografē cilvēkus mākslas un reklāmas projektiem. Darbi no Anetes fotogrāfiju sērijas Ķermenis ir izgājis ārā 2021. gada vasarā bija redzami ISSP absolventu izstādē Šis nav veikals Berga Bazārā un FK fotoizstādē Vienreiz mūžā FreeRiga telpās V36. Anete ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā, maģistra grādu socioloģijā, ikdienā vada dizaina studiju Teika.  FK Balvā piedalās ar divām fotosērijām – The body has left the building (Ķermenis ir pametis ēku) un Interactions (Sociālās sadursmes).

Anete Atvare (1992) studējusi fotogrāfiju Skotijā, Edinburgas Napjēra universitātē un Kanādā, Reisonas universitātē. Strādājusi kā grafiskā dizainere, fotogrāfe, sociālo tīklu menedžere kā arī mūzikas industrijā, organizējot koncertus un paralēli fotografējot aizskatuves procesus. Sērija Vairāk nē nekā jā ir par sastaptajām situācijām, kas rezonē ar pašas dzīvi. Objekti ne līdz galam savā vidē un vietā, tomēr arī šāds kopums pastāv un strādā. “Nav slikti, ir vienkārši vairāk nē nekā jā,” stāsta autore.

Elizabete Eglinska (2002) mācījusies Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, foto dizaina nodaļā, šobrīd studē scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijā. FK Balvā piedalās ar fotosēriju Genovefa. Foto sērija satur pašportretus, kas atspoguļo ainas no Elizabetes vecvecmāmiņas Genovefas dzīves. Par pamatu saturam un tēlam izmantots ģimenes foto albums, intervijas ar viņas tuviniekiem, kā arī Genovefas dienasgrāmata, kas sarakstīta no 1954. – 1959. gadam. Foto stāsta darbība risinās 1957. gada 1. janvārī, balstoties uz ierakstu dienasgrāmatā, kurā teikts: “Ko darīt? Ko darīt? Ko darīt? Ko darīt?”. Tajā tiek attēlota Genovefas nelaimīgā laulība ar vīru Ignatu Muižnieku, Padomju Savienībā atzītu dzejnieku un komunistiskās partijas biedru.

Inga Pizāne (1986) – dzejniece, vairāku grāmatu autore. Interesējas par kino un fotogrāfiju. Par fotosēriju Ja esmu brīvs, tad kāpēc jūtos ieslodzīts? viņa stāsta: “Izvēļu daudzums rada brīvības izjūtu, bet katra izdarītā izvēle mūs iesloga sevī. Katrai brīvībai ir zelta maliņa un ir arī vientulības garā, tumšā, nebeidzamā mala. Sērijas nosaukumā atsaucos uz kāda 12 gadīga puikas dzejoļa rindu, ko viņš uzrakstīja manā dzejas meistarklasē, par iedvesmu ņemot sērijas pirmo fotogrāfiju.”

Jevgēnija Frolova (1988) – profesionāla akadēmiskā mūziķe, ar analogo fotogrāfiju sākusi nodarboties 2020. gadā. Viņas aicinājums ir nepārtrauktā dualitāte – sievietes mainīgais ķermenis, spēks un trauslais noslēpums, kā arī ļoti plānā robeža starp reālo taustāmo pasauli un iztēli, šīs robežas izzušana. FK Balvā piedalās ar divām sērijām – Wo(Moon)man – klusuma, melanholijas un introvertas pasaules dubultās ekspozīcijas, kurām pamatā ņemtas pašas fotogrāfes gleznotie akvareļi, kā arī Zemapziņas atspulgi. 

Kaspars Zborovskis – šobrīd Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā apgūst foto dizaina specialitāti. Digitāli fotografē reportāžas, pasūtījuma sesijas, komercfoto. Darbojas uzņēmumā LONEXONE. Pirms gada radošie meklējumi aizveduši pie analogās fotogrāfijas un vidējā formāta filmu kameras, pats arī attīsta un skenē radītos darbus. FK Balvā piedalās ar sēriju Netīrās ilūzijas. “Sadzirdu un saredzu to, ko vēlos. Sērija ir netīra, jo jūtos atmazgāts neskaitāmas reizes lupatu pilnās veļasmašīnās.”

Laima Skrīvele (1999) – absolvējusi Jaņa Rozentāla mākslas skolu foto dizaina specialitātē. Šobrīd studē mākslas pedagoģiju, paralēli pasniedz zīmēšanu, gleznošanu un kompozīciju Limbažu Mūzikas un mākslas skolā. Fotosērija Mijiedarbība tikusi veidota ar vēlmi attēlot cilvēka un dabas daudznozīmīgo mijiedarbību – saikni, vienotību un tai pat laikā atsvešinātību, ko īpaši varam izjust, dzīvojot 21. gadsimtā, savukārt Tagadne vēsta par cita veida klātesamību – pašas fotogrāfes.

Līga Stibe (1984) – vizuālajā komunikācijā izmanto digitālo un analogo fotogrāfiju, fotogrammas, atrastos diapozitīvus. Pēta robežas starp privāto un publisko, intīmo un atsvešināto. Interesējas par varas, seksualitātes un sabiedrības attiecībām. 2022. gada jūnijā viņa absolvēja ISSP skolu un šobrīd studē performances mākslu Latvijas Performances mākslas centrā. Fotosēriju Neidentificēts veidojusi no tējas bundžā atrastiem diapozitīviem īres dzīvoklī Rīgas centrā. Diapozitīvi vairākus gadu desmitus pavadījuši aukstumskapī, un to īpašnieks savu kolekciju veidojis gan no personīgiem ceļojumu attēliem, gan pornogrāfiskām bildēm, kas uzņemtas Padomju Savienībā.

Nellija Daņiloviča (1996) – absolvējusi Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolu. Strādājusi kā zīmēšanas skolotāja, meistarklašu vadītāja. FK Balvā piedalās ar sēriju Aukstums. Tā ir piesātināta ar nomācošo rudens beigu un ziemas sākuma atmosfēru, kad viss šķiet pelēks, blāvs un depresīvs. Fotogrāfijas papildina digitālās ilustrācijas elementi – fejas, čūskas un dažādi silueti, kas iegremdē skatītāju pasakā.

Renāte Žamaite (2002) –  interese par mākslu sekojusi pēc kikboksa un aktīvas sportošanas beigšanas.  Šobrīd aktīvi darbojas fotogrāfijas pasaulē, tostarp pievēršas arī modes fotogrāfijai. Fotosērijas Right next to us veidota kā kvalifikācijas darbs Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Tās atslēgas vārds ir provokācija – spēlējoties ar apkārt esošo cilvēku emocionalās stabilitātes robežām. Nekas jauns nav izdomāts, tikai izcelts gaismā, paspilgtināts jau esošais, izraisot daļā sabiedrības provokāciju, knapi iekļaujoties izglītības sistēmas ētikas morālēs.