Gada notikums Latvijas fotogrāfijā 2022
Zane Onckule, kim? programmas direktore:
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklātā jaunā pastāvīgā fotogrāfiju ekspozīcija 12 fotogrāfi / 125 fotogrāfijas / 10 sērijas. Pārskatīta, papildināta un aktualizēta fotogrāfiju ekspozīcija, kuras atrašanās valsts centrālajā mākslas mītnē sniedz būtisku pienesumu fotogrāfijas “leģitimizācijā”.
Elīna Ruka, fotogrāfe un žurnāliste:
Aļņa Stakles izstāde Liegā apokalipse Latvijas Fotogrāfijas muzejā. It kā vienkārša, pat jau mūsdienām klasiska, kā arī Alni raksturojoša izstāde, taču tās tematika ļoti aktuāli un interesanti raksturo mūsdienu vizuālo pasauli, jautā par attēla vērtību un piešķir noteiktu lomu mākslīgajam intelektam, kas līdzdarbojas kolāžu tapšanā.
Elīna Semane, māksliniece:
Ievas Štalsenes sakrāli seksuālās fotogrāfijas, pašportreti no darbu sērijas Pārpratums ceļā pie Dieva, kas bija skatāma Bolderājā. Tieša vizuālā valoda seksuāli garīgās fotogrāfijas formā.
Roberts Svižeņecs, fotogrāfs:
Rīgas Fotomēnesis 2022 jeb Dekadences atklāšanas nedēļa kulminēja un skanēja, visur sasniedzot jaunu auditoriju un kļūstot par pēdējo Rīgas Fotomēnesi, kas ir noticis. Punks not dead!
Rūdis Bebrišs, filozofs un publicists:
Latvijā 2022. gadā notikušas vairākas lietas, kas, manuprāt, būtu pelnījušas gada fotonotikuma titulu, bet to vietā drīzāk vēlos izcelt mazāku (un varbūt šai kategorijā negaidītāku) izstādi, kuru apskatīju vairākkārt un kuras vēstījumā un formā iedziļināties bija baudāmi un konceptuālas pārdomas raisoši. Kristīnes Krauzes-Sluckas Izšķirtspējas streiks ISSP Galerijā kodolīgi, daudzveidīgi un kompetenti reflektēja par vairākām, bet tomēr savstarpēji saistītām tēmām: reproducējamību, atmiņas un fotogrāfijas attiecībām, digitālā laikmeta transformācijām fotogrāfijas kā medija uztverē, fotogrāfijas tehnisko un tehnoloģisko pusi, kā arī citiem domu pavedieniem par fotogrāfijas būtību un ontoloģiju. Vārdu sakot, “man kā filozofam” gāja pie sirds.
Anna Volkova, fotoredaktore:
ISSP organizēta un atbalstīta Aleksandra Gronska darbu pārdošana apmaiņā pret ziedojumu jebkurai Ukrainas labdarības organizācijai – iniciatīva Prints For Ukraine. Spilgts piemērs tam, ka NVO spēj ātri reaģēt uz aktuāliem notikumiem ar ceha solidarizāciju (nevis ar aizliegumiem, kā politiski orientētās valsts institūcijas) un rada iespēju māksliniekam pārvarēt apstākļus un vākt līdzekļus Ukrainai. Datums un vieta (šai gadījumā, Maskava šī kara laikā) ir divas izteikti fotogrāfiskas iezīmes, kas spēcīgi nostrādā sociāli aktīvai ISSP pozīcijai un, konkrēti Gronska darbos, vēl stiprāk izceļ jaunās pilsētas (sistēmas? ideoloģijas?) ambīciju nesamērīgumu cilvēka vajadzībām. ISSP iniciatīva ir spēkā, kamēr neizbeigsies karš.
Filips Šmits, fotogrāfs:
Reiņa Hofmaņa izstāde Telpa nr. 13 ISSP Galerijā, jo tā bija lieliski nokūrēta.
Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un kuratore:
Šogad ļoti grūti iedomāties vienu vislabāko projektu fotogrāfijā, ko īpaši izcelt, un varbūt tas nemaz nav nepieciešams. Domājot par fotogrāfiju, gribas atzīmēt tās sazarotās norises, kas man šķiet būtiskas. Pētniecībā vēl joprojām ļoti priecājos par Zentas Dzividzinskas arhīva pētniecību – gan Alises Tīfentāles darbībā, gan jaunās LMA pētnieces Līgas Goldbergas rakstos. Pamatīga un vērtīga ir arī Katrīnas Teivānes grāmata par Robertu Johansonu. Joprojām aktuāls sociālpolitiski kritisks un ironisks stāsts par norisēm Latvijas sabiedrībā ieraugāms Arņa Balčus grāmatā Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem. Priecē visas ISSP aktivitātes.
Valdis Putniņš, fotogrāfs:
FK jubilejas izdevums, kas tiešām ir rūpīgi pārdomāts, izcili dizainēts un kvalitatīvs meistardarbs. Mūsdienu Latvijas fotogrāfijas pasaulē nav alternatīvas baudas acīm, un nav kauns to rādīt radiem!
Baiba Tetere, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2022. gada 19. februārī atvēra pastāvīgo fotogrāfiju ekspozīciju 12 fotogrāfi / 125 fotogrāfijas / 10 sērijas (skatāma līdz 2022. gada 31. decembrim). Ir veikta rūpīga atlase un izceltas 20. gadsimta 60.–90. gados tapušas fotogrāfijas sērijas.
Sandijs Ruļuks, fotogrāfs:
Rīgas Fotomēnesis kā notikums un Roberta Svižeņeca parādīšanās fotogrāfijā. Patīk redzēt notikumus un cilvēkus, kur ir sajūta, ka darbi nāk no sirds – ka citādi nemaz nevarētu būt, ka viņi nevar tos darbus neradīt.
Arnis Balčus, fotogrāfs un FK redaktors:
Reiņa Hofmaņa izstāde Telpa nr. 13 ISSP Galerijā. Pirmajā brīdī šķiet, ka izstādē nav ko redzēt, kā arī telpas izmaiņas nav acīmredzamas, bet atliek mazliet pakavēties, lai atklātu niansētu, izsmalcinātu, gaumīgu un mīlīgu stāstu par mūsu sabiedrības īpatnējām attiecībām ar vidi, ko apdzīvojam. Vai fotografētie interjeri pauž mūsu radošumu, nabadzību vai plānprātību – tas paliek skatītāja ziņā, bet fotogrāfs savu darbu jau izdarījis – parādījis burvību garlaicīgajā ikdienā, un tieši tā arī ir fotogrāfijas mākslas augstākā pilotāža.
