Rudens fotonotikumi Baltijā

IGAUNIJA

• Omārs Viktors Diops (Omar Victor Diop)

25.08.2023–26.11.2023, Fotografiska galerija Tallinā

Kritiķu atzinību guvušā senegāliešu laikmetīgā mākslinieka Omāra Viktora Diopa pārsteidzošajās fotogrāfijās atspoguļots mūsdienu afrikāņu jūtīgums un galvenā uzmanība bieži vien pievērsta vēstures pārrakstīšanai, diasporas pieredzes un globālajai melnādaino pretošanās politikai.

Apvienojot fotogrāfiju ar citām mākslas formām, Omāra Viktora Diopa ievērojamo darbu klāstā ir tēlotājmākslas, modes, dizaina un portreta fotogrāfijas. Izmantojot māksliniecisko pašportretu kā galveno līdzekli, lai risinātu sarežģītas reprezentācijas politikas, kopienas iemiesojuma un sevis veidošanas idejas, viņa praksei raksturīgi rūpīgi inscenēti, dramatiski attēli, kuros pats mākslinieks ir galvenais vizuālais varonis un sarunu biedrs.

Trīs no Diopa nozīmīgākajām darbu grupām – Allegoria, Diaspora un Liberty – pirmo reizi tiks izstādītas kopā, un tās papildinās līdz šim neredzēti darbi no Windrush sērijas.

• Igaunijas Dabas fototēka (Eesti Looduse fototeek)

21.09.2023–14.01.2024, Tallinas Fotogrāfijas muzejs

Izstāde Igaunijas Dabas fototēka pirmo reizi atklāj ilggadējā žurnāla Igaunijas Daba redakcijas foto arhīvu. 2023. gadā Tallinas Fotogrāfijas muzejs pievēršas dabas fotogrāfijai tās dažādajās izpausmēs. Izstādē būs skatāma klasiskā dabas fotogrāfija, kurā attēloti dzīvnieki, putni un augi. Tā pievērsīsies arī pilsētvides dabai, konceptuālajai dabai, dabas aizsardzībai un piedāvās vēsturisku skatījumu uz Igaunijas dabu.

Šī nozīmīgā Igaunijas Dabas kolekcija, kura ir būtiska Igaunijas dabas fotogrāfijas vēsturē, aizņem trīs muzeja stāvus un ietver žurnālu oriģinālus un oriģinālfotogrāfijas. Apmeklētāji varēs aplūkot grafiski satriecošas 20. gadsimta 50.–80. gadu melnbaltās dabas fotogrāfijas, ko radījuši daži no tā laika visvairāk publicētajiem dabas fotogrāfiem. Turklāt būs apskatāmi diapozitīvi, no kuriem žurnālā tika veidotas augstas kvalitātes krāsu fotogrāfijas.

• Luka Berti. Ziemeļu zilais (Luca Berti, Nordic Blue)

26.08.2023–26.11.2023, Juhana Kūsa Centrs – galerija Dokfoto, Tallina

Lukas Berti hipnotizējošā un pārlaicīgā fotoizstāde stāsta par cilvēka un dabas attiecībām Ziemeļvalstīs, kas attēlotas vienā no senākajām analogās fotogrāfijas tehnikām – cianotipijā. Dānijā dzīvojošais itāļu fotogrāfs Luka Berti ir pazīstams kā lēnās fotogrāfijas meistars. Viņš ceļo pa Ziemeļvalstīm ar velosipēdu, fotografē ar lielformāta kameru un savu darbu veidošanā izmanto tikai analogās tehnikas. Zilo toņu izstādes atklāšana papildina autora daiļradi ar jaunu slāni, jo šie darbi līdz šim nav bijuši publiski redzami šādā formātā un stilā.

• Tallinas Fotomēnesis

06.10.2023–26.11.2023, dažādas norises vietas

Tallinas Fotomēnesis, kurā pārstāvēti dažādi žanri, pievēršas mākslas un sabiedrības attīstībai pasaulē, kurā arvien vairāk izmanto fotokameras, ekrānus un attēlus.

Tallinas Fotomēneša 2023 kurators ir Ņujorkā dzīvojošais Ilari Lāmanens (Laamanen). Viņš arī kūrējis biennāles galveno izstādi Trance, kas šogad notiek Tallinas Mākslas halles Lasnamē paviljonā. Biennālē būs arī filmu programma, kuras kuratori ir Pībe Kolka (Piibe Kolka) un Ženevjēva Jū (Genevieve Yue), un plaša satelītprogramma vairākās Tallinas institūcijās, galerijās un kultūrvietās.

Mākslas mese Foto Tallina turpināsies sadarbībā ar Igaunijas Fotomākslinieku savienību (FOKU) un Igaunijas Laikmetīgās mākslas attīstības centru (ECADC) gados, kad biennāle nenotiek. Paredzams, ka 11. gadatirgus notiks Kai Mākslas centrā 2024. gada rudenī.

• Lī Lestberga. Vienmēr tagadne (Ly Lestberg, Always the Present)

26.08.2023–01.10.2023, Metropoles galerija, Vana-Kalamaja 46, Tallina

Māksliniece Lī Lestberga (Ly Lestberg) izveidojusi izstādi īpaši Metropoles galerijai, instalāciju sēriju ar tekstiem un fotokolāžām, kas veltītas neparedzētiem laika lēcieniem un robežu šķērsošanai. Tāpēc, ka zinām, ka tagadne ir vienmēr, mūsu dzīve ir uz spēles galda, kur viss ir saistīts ar visu.

Lī Lestberga atklāj vietai specifiskās izstādes priekšvēsturi: “Kopš bērnības mani fascinē visdažādākās vārdnīcas, jo tieši tajās ir bezgalīgi daudz vārdu skaidrojumu un komentāru, aiz kuriem slēpjas bezgalīgi daudz paradoksu. Kas tad atrodas starp pretēju vārdu pāri (karš : miers) un vietu, kur gaisīgā robeža iet cauri laikam (stāsts), no kuras vienlaicīgi var sajust abu vārdu būtību?

• Jērns Frenzels. Iet un apstāties (Jörn Frenzel, Going and stopping)

04.09.2023–22.09.2023, galerija Positiiv, Tallina

Fotogrāfa Jērna Frenzela līdz šim iecienītās tēmas – ģimene un vācbaltu saknes – šajā izstādē ir kļuvušas abstraktākas. Arī tuvinieku uzņemtie fotoattēli kalpo kā vispārēja norāde uz kustības impulsiem, kas pavada dzīvi. Kustības modeļi ir abstrahēti simbolos ar analogās fotokameras palīdzību, un uzņemto fotogrāfiju nedaudz izplūdušais un izkliedētais raksturs izsaka gan mirkļa pasivitāti, gan nezināšanas noskaņu, kas pavada progresu.

Fotografējot ar analogo kameru, ir jāuzticas procesam. “Analogajā fotogrāfijā rezultāts nav redzams uzreiz, ir jāgaida,” skaidro Jerns Frencels. “Kad jums ir 36 kadri (vai 12 kadri 120 filmu gadījumā), šie atsevišķie attēli ir dārgi. Kā arhitekts esmu iemācījies tikt galā ar daudziem ārējiem ierobežojumiem, radot un projektējot. Esmu tos pieņēmis. Tāpat arī analogā fotogrāfija uzliek ierobežojumus, kurus es pieņemu.”

 

LIETUVA

• Dafne Van de Velde. Par mani un tevi (Daphne van de Velde, Of Me and You)

08.09.2023–07.10.2023, galerija Prospekto, Vilņa

Izstāde Par mani un tevi vizualizē intimitātes robežpieredzes, neaizsargāto, maigo ķermeni, tā vēlmes un ilgas. Savos darbos Dafne van de Velde mēģina izprast intimitāti, taču tā paliek nesasniedzama, jo ir tik plosoša, ka vienlaikus vēlamies gan saplūst, gan atdalīties. Viss, kas nepieciešams, lai no vienaldzības pārietu uz mīlestību, ir drosme salauzt sirdi. Tāpēc viņas darbos attēlotajos cīņas vai mīlestības aktos nekad nav gluži skaidrs, kurā no tiem iesaistīts ķermenis.

Ādas padarīšanu par fiziski taustāmu ķermeņa robežu ar ārpasauli un otru var raksturot kā viņas darbu vizuālo valodu. Viņa pēta ilgas pēc kontakta pasaulē, kurā cilvēki arvien vairāk dzīvo katrs savā telpā. Arvien biežāk mēs izmantojam ādu, lai izvairītos no intīmā atklāšanas vai lai neļautu citam iejaukties. Kā mēs tiekam galā ar sava “es” savaldīšanu?

Ar savu ķermeni viņa pēta robežu kā pārejas zonu starp iekšējo un ārējo. Fotopapīrs darbojas kā ādas aizstājējs, kas satiekas, pieskaras, fiziski reaģē, aizsargā un izolē. Viņa eksperimentē ar fotogrāfiju plakano virsmu, manipulējot ar to, lai konstruētu trauslu, drupām līdzīgu fotoskulptūru.

• Atklājumi. Identitātes meklējumi Lietuvas fotogrāfijā

3.08.2023–03.03.2024, Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja Pranas Domšaitis galerija, Klaipēda

Izstāde Atklājumi. Identitātes meklējumi Lietuvas fotogrāfijā jau ir prezentēta Hanmi muzejā Seulā 2021. gadā un Taivānas Nacionālajā tēlotājmākslas muzejā 2022. gadā. Tagad tā turpina savu ceļojumu Klaipēdā.

Kā stāsta izstādes kuratores Ugne Marija Makauskaite un Justina Augustite, izstādes mērķis ir iepazīstināt tās apmeklētājus ne tikai ar Lietuvas fotogrāfijas vēsturi, bet arī ar Lietuvas vēsturi kopumā. “Šī iemesla dēļ izstādes galvenā tēma ir par identitātes aspektu kā līdzekli, lai izprastu pārstāvēto mākslinieku daiļradi. Pati izstāde sastāv no trim daļām, kas atbilst gan hronoloģiskām, gan tematiskām vadlīnijām: identitāte kā realitāte, identitāte kā objekts un identitāte kā jēdziens. Lai gan laika grafiks paliek neskaidrs, katra daļa galvenokārt pievēršas katra perioda galvenajiem aspektiem,” stāsta kuratori.

Izstādē eksponēti darbi no Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja bagātīgās un nepārtraukti augošās kolekcijas, ko papildina no māksliniekiem aizgūti darbi. Lai atspoguļotu Lietuvas fotogrāfijas attīstību, izstādē iekļauti dažādu periodu mākslinieku darbi – no gandrīz kanoniskām, ikoniskām tā dēvētā nacionālā “zelta fonda” fotogrāfijām līdz jaunās, topošās mākslinieku paaudzes darbiem.

• Ārpus rāmjiem: 20. gadsimta 20. gadu Korejas mākslas fotogrāfija

13.07.2023–15.10.2023, Radvilas pils mākslas muzejs, Viļņa

Par godu Lietuvas un Korejas Republikas draudzības gadam pirmo reizi Baltijas valstīs atklāj Korejas mākslas fotogrāfijas izstādi. Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja Radvilas pils mākslas muzejā atklāta izstāde Ārpus rāmjiem: 20. gadsimta 20. gadu Korejas mākslas fotogrāfija.

“Pastāvīgā sadarbība starp Lietuvas un Dienvidkorejas muzejiem turpina radīt iespējas abām sabiedrībām padziļināt savstarpējo izpratni. Ļoti veiksmīgā Lietuvas fotogrāfijas izstāde Seulā un pašreizējā Korejas fotogrāfijas izstāde Viļņā demonstrē atšķirīgas kultūras un izcilus mākslas darbus, aicina mūs pārdomāt vēsturiskās pieredzes paralēles no mūsdienu perspektīvas un ļauj lietuviešiem un korejiešiem ieraudzīt vienam otra sejas,” saka Arūnas Gelūnas, Lietuvas Nacionālā Mākslas muzeja ģenerāldirektors.

Kuratore Sunjounga Kima (Sunyoung Kim) ir atlasījusi vairāk nekā 100 darbu no Hanmi muzeja kolekcijas, kas veido visaptverošu pagājušā gadsimta Dienvidkorejas mākslas fotogrāfijas panorāmu. Izstāde piedāvā ne tikai hronoloģisku pārskatu par fotogrāfijas attīstību, bet arī iedziļinās novatoriskajās radošajās stratēģijās, ko izmantojuši fotogrāfi, reaģējot uz vēsturiskajiem, sociālajiem un politiskajiem apstākļiem.

 

LATVIJA

• Līga Vēliņa, Armands Andže. Vieta, kas eksistē un neeksistē vienlaikus

3.08.2023–08.10.2023, Latvijas Fotogrāfijas muzejs

Vieta, kas neeksistē un eksistē vienlaikus ir multimediāla izstāde, kas pievēršas atmiņas tēmai, apvienojot tradicionālo analogo fotogrāfiju un jaunākās tehnoloģijas. Aplūkojot atmiņu fragmentārismu un trauslumu, iedvesma tiek rasta Marsela Prusta septiņu romānu ciklā Zudušo laiku meklējot – tajā viņš atveido atmiņas kā procesu, kurā tagadne un pagātne savijas neatšķetināmā, vienotā ceļojumā. Atmiņu pieredzējums ir sarežģīts, subjektīvs stāvoklis, kurā spoguļojas stāstnieka piešķirtās nozīmes vietām, lietām un notikumiem. Aprakstītās vietas konkrētā veidolā, izsaucot specifiskas sajūtas, pastāv tikai stāstnieka atmiņās, tādēļ tās eksistē un neeksistē vienlaikus.

Izstādē apskatāma arī Armanda Andžes instalācija 29 ainavas. Ainavas uztveri ietekmē kultūras un sociālie faktori, kā arī katra indivīda subjektīvā pieredze. 29 sudraba želatīna sauso plašu fotogrāfiju sērija pēta cilvēka attiecības ar ainavu – gan dabas, gan industriālo. Ainava sevī nes visu, kas tajā noticis – tā tiek psiholoģiski uztverta, balsoties uz personisko vai kolektīvo pārdzīvojumu un atmiņu. Fotogrāfijās mēģināts risināt cilvēka kā būtnes mijiedarbību ar ainavu, ainavas atstāto ietekmi uz cilvēces kolektīvo zemapziņu, kā arī cilvēka darbības sekas ainavā. Fotogrāfijas veidotas vēsturiskajās sudraba želatīna sauso un slapjo plašu tehnikās.

• Arnis Balčus. Scēna

15.09.2023–16.11.2023, ISSP Galerija, Rīga

No 15. septembra līdz 16. novembrim ISSP Galerijā būs skatāma Arņa Balčus izstāde Scēna, kas pievēršas mūsdienu jauniešu alternatīvajai subkultūrai. Scēna ir mūzikā sakņota kopiena Rīgā, kas savu kulmināciju piedzīvoja pēc pandēmijas, kad alternatīvās mūzikas grupu koncerti Depo, Republikā un Lastādijā kļuva par nozīmīgu platformu jauniešu socializācijai un radošai pašizpausmei. Šī izstāde, kuras kodolu veido Balčus fotogrāfijas, ir ne vien šī laikmeta fenomena dokumentācija, bet arī pašas subkultūras uzstādījums – izstādē varēs skatīt arī jauniešu darbus, notiks dažādi pasākumi ar viņu līdzdalību, tostarp koncerts un dzejas vakars.

Šī izstāde plašākā mērogā runā par mūsdienu jauniešu izaicinājumiem, jo aiz krāšņiem grimiem un agresīvas mūzikas slēpjas dzīves problēmas – vēlme pašapliecināties, dzīves jēgas meklēšana, identifikācijas problēmas, psihiskās saslimšanas, kā arī sarežģītās attiecības savā starpā, kur netrūkst konfliktu, pašnāvības mēģinājumu un vardarbības. Ķermenis vairumā gadījumu ir vienīgais, pār ko šiem cilvēkiem ir vara, un tas kļūst ne tikai par savas identitātes apliecināšanas veidu, bet arī par protesta instrumentu. Līdzās mūzikai un mākslai arī sevis rētošana, tetovēšana, dzimuma fluiditāte, seksuāla pašnoteikšanās, antisociāla uzvedība ir kā iestāšanās pret nolemtības sajūtu, ka šajā pasaulē nav iespējams neko mainīt.

• Sandro Millers. Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem

26.08.2023–29.10.2023, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē skatāma starptautiski pazīstamā amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera darbu sērija Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem.

Izstāde rīkota sadarbībā ar Madrides kultūras projektu kompāniju diChroma photography. Unikālā fotomākslas ekspozīcija ir divu radoši spilgtu personību – itāļu izcelsmes amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera un ievērojamā amerikāņu kino un teātra aktiera Džona Malkoviča – kopdarbs. Viņus saista gadiem ilga draudzība, un Malkovičs vairākkārt bijis Millera modelis.

Darbu sērijā Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem Sandro Millers pārfrazē vairāku 20. gadsimta fotogrāfijas klasiķu veidotos attēlus – gan slavenību portretus, gan nepazīstamu cilvēku tēlus, kuri kļuvuši slaveni, pateicoties konkrētām fotogrāfijām. Parafrāzēs ir rekonstruētas oriģinālo, ikonisko fotogrāfiju kompozīcijas, apgaismojums, modeļu pozas un ietērps. Tikai attēlotās personas – Ērvinga Pena stūrī iedzītais Trūmens Kapote, Bērta Šterna izģērbtā Merilina Monro, Dorotejas Langes klasiskā imigrantu māte, Ričarda Avedona vīrs ar bitēm, Roberta Mapltorpa pašportrets un daudzas citas – ir aizstātas ar vienu pašu, proti, Džonu Malkoviču. Mākslinieku – fotogrāfa un aktiera – tandēms veido aizraujošu un kritisku spēli starp kanonizētajiem attēliem un to atkārtojumiem, ironiski komentējot atsevišķu personību un tēlu ietekmi fotogrāfijas attīstībā.