Kamēr mēs gulējām, mājā ienāca vilki

No 2021. gada ziemas līdz 2022. gada vasarai es devos savu izcelsmes vietu: laukiem, mazapdzīvotu apvidu Vācijas austrumos pie Polijas robežas. Piederība bijušajai Vācijas Demokrātiskajai republikai manāma joprojām. Mūsdienās ir jācīnās arī ar ārkārtējo sausumu, ko izraisījušas klimata pārmaiņas, augsto bezdarba līmeni un lielu labējo elektorātu. Šķiet, ka vēl viens drauds daudziem cilvēkiem ir vilku atgriešanās, kuri ir spējuši īpaši labi iedzīvoties, jo robežas ir atvērtas, VDR smagā rūpniecība slēgta, daudzas teritorijas izmirušas. Vienlaikus cilvēki joprojām dzīvo savu simbolu un atribūtu pasaulē.

Vieta aug ap pagātni, un politiskās zīmes iegūst jaunu funkciju. Telpas tiek pārrakstītas, taču tās joprojām nes savas brūces un stāstus. Es veltīju sevi šai starplaiku un starptelpu pasaulei un apkopoju ziņas par novērotajiem vilkiem. Izmantojot fotogrāfiju, tekstu un video, es izpētīju šīs satikšanās vietas un dažādas vilku un cilvēku attiecības. Fotogrāfijās, kurās ir gan inscenējums, gan dokumentācija, es mēģināju vizualizēt to telpu, kas dzīvo ar pagātnes pēdām un mūsu projekcijām, un kur notiek komunikācija starp civilizāciju un dabu, labo un ļauno, un visu, pie kā esam pieraduši. Tas viss ir arī par bērnības atcerēšanos un pieaugušā uztveri.

Maija Fīta (Maya Vieth, 1996) ir fotogrāfe no Vācijas. Ieguvusi bakalaura grādu vizuālajā komunikācijā Veimāras Bauhaus Universitātē, patlaban studē Leipcigas HGB fotogrāfijas un kustīgā attēla klasē. Pašlaik stažējas Rīgā, ISSP.