Identitāte ir sekundāra

“Tad kādā izšķirošā, šausminošā brīdī, kas pat nav brīdis, bet drīzāk process, tu sāc apzināties, ka nevainīgā tevis daļa drīz būs zudusi. Un visa pasaule uz tevi skatās. Tev ir jāveido sevi no nulles,” raksta 19 gadus vecā Jūlija.

Identitāte ir sekundāra ir dokumentāls projekts par jauniešiem no Žešovas, pilsētas Polijas dienvidaustrumos. Ar šo grupu es pavadīju divus gadus. Nebija viegli kļūt pieņemtai, taču soli pa solim es ieguvu viņu uzticību. Kā jau jaunieši, viņi pavadīja laiku kopā, sarunājās, meklēja iedvesmu, eksperimentēja ar ārējo izskatu un seksuālajām vēlmēm. Dažreiz viņi bija prieka pilni. Reizēm zem virspusējām krāsām un bravūras es varēju atrast dziļus ievainojamības, baiļu, vientulības un ciešanu slāņus, ko radīja pieņemšanas un atbalsta trūkums. Šīs sajūtas viņi centās kompensēt, veidojot spēcīgas saites grupas iekšienē, kas viņiem deva iespēju ne tikai nevainīgi apskauties, bet arī meklēt pirmās seksuālās attiecības, ne vienmēr heteroseksuālas.

Pēc vairākiem mēnešiem viņi atļāva sevi portretēt. Konservatīvajā pilsētā šie jaunieši nepārprotami pārkāpa skolotāju vai vecāku noteiktās sociālās robežas.

Cik daudz brīvības ir jauniešiem? Vai mēs cenšamies atvieglot viņu ceļu uz pieaugušo dzīvi? Vai identitātei ir jābūt politisku diskusiju objektam? Šos jautājumus es uzdodu katru dienu.

Jūlija ir mana meita.

Anna Hartmane-Ksičinska (Anna Hartman-Ksycińska) ir poļu fotogrāfe, kura dzīvo Žešovā, Polijā. Viņa ir ārste, pediatre un anestezioloģe, Polijas Sieviešu fotogrāfu kluba biedre. 2022. gadā publicēja fotogrāmatu Identitāte ir sekundāra, kas saņēma vairākus apbalvojumus, tostarp bronzas balvu Tokyo International Photoawards 2022, sudraba balvu PX3 Prix de la Photographie Paris 2023, 3. vietu IPA 2023 u. c.