FK jautā: Kā Latvijas fotogrāfijas industrija mainījusies pēdējos gados?
Latvijas fotogrāfijas industrija pēdējos gados ir piedzīvojusi dinamiskas pārmaiņas, ko ietekmējusi gan tehnoloģiju attīstība, gan sociālie un ekonomiskie apstākļi. Pandēmijas un globālo notikumu ietekmē fotogrāfiem nācies pielāgoties mainīgajām tirgus prasībām – no pieaugoša pieprasījuma pēc ātras attēlu piegādes līdz jaunu formātu apgūšanai. Pieaugusi arī sociālo mediju ietekme, kas veicina estētikas izmaiņas – dabiskums un spontanitāte kļūst arvien pieprasītāki. Esam apkopojuši fotogrāfu viedokļus par izmaiņām Latvijas fotogrāfijas industrijā.
Nezinu, kā mainās industrija un vai fotogrāfija vispār ir industrija. Izskatās, katrs turpina strādāt savā jomā. Mainās tehnoloģijas. Bezspoguļa fotokameras dotās iespējas daudz izmainījušās, īpaši sporta fotogrāfijas jomā. Tur līmenis strauji palēcies.
Nedaudz lielāks pieprasījums ir no korporatīvajiem klientiem, savukārt privātpersonu klientu lokā procentuāli kļūst nedaudz mazāk. Viens no iemesliem varētu būt dažādu citu izmaksu/pakalpojumu paaugstināšanās, tādējādi viena daļa cilvēku meklē lētākos variantus. Arī pieprasījums pēc kāzu foto ir nedaudz mazinājies, vismaz pēdējos divos gados noteikti. Šķiet, ka bija viena kāzu fotogrāfu aptauja, kur ap 70 % fotogrāfu bija apjoma kritums.
Atceros, ka 2019. gadā bija ļoti populāri fotografēt ar filmu, knapi varēju tās iegādāties, jo vienmēr bija izpirktas. Bet cenai pieaugot, šī tendence ir samazinājusies. Ievēroju, ka pēc pandēmijas strauji savairojās tādi fotogrāfi, kuri specializējas uz sociālo mediju saturu sievietēm un iedalījās divos žanros – studiju un streetstyle fotogrāfi. Pēc pandēmijas cilvēkiem pieauga interese kļūt par influenceriem, kā arī visi bija noilgojušies pucēties, tāpēc pieprasījums pēc šiem fotogrāfiem joprojām ir augsts.
Pandēmijai un karam sākoties, reklāmas un žurnālu fotogrāfijā pieauga pieprasījums pēc plaša smaida un pēc iespējas vairāk pozitīvas noskaņas. Smaidīgi cilvēki komerciālā attēlā vienmēr bijuši aktuāli, bet tas paspilgtinās uz drūmo laiku fona. Ja pirms pāris gadiem fotogrāfiem aktuāla tēma bija bezspoguļa kameru ienākšana, tagad aktuālākā tēma ir MI.
Kopumā novērojama pozitīva izzaugsme komercfoto nozarē, kuru pārstāvu. Parādās arvien radošākas un izzaicinošākas kampaņas, jo beidzot sākam iet uz globālāku vizuālo valodu un atstājam aiz sevis dažādas stigmas. Darba vēl ir daudz, bet domāju, ka vairs neesam tālu no sinhrona ritma ar Rietumu pasaules vizuālo valodu un fotogrāfiju kā tādu. Tīri no tehniskās specifikas viedokļa vienmēr ir jābūt gatavam, ka fotogrāfija būs jāadaptē visiem formātiem, lai no tās iegūtu maksimālo vērtību komerciālos nolūkos.
Šobrīd ir ļoti interesants un izaicinošs laiks reklāmas fotogrāfijā, ņemot vērā visus apstākļus. Kovids, karš, MI, laikam vismazākā ietekme uz reklāmas fotogrāfiju bija kovida laikā, jo reklāmas industrija nebija apstājusies, kā notika ar citām nozarēm. Toties tikai tagad, pareizāk, šogad var izjust krīzes ietekmi visvairāk. Ļoti var just, ka samazinās reklāmas budžeti un klienti kļūst piesardzīgāki. Esmu to pārrunājis ar kolēģiem ārpus Latvijas, un tur situācija ir ļoti līdzīga. Vienu brīdi visi runāja par MI ietekmi uz fototirgu, bet patlaban izskatās, ka tam vēl nav pienācis īstais laiks. Noteikti tas būs, bet kad?! Un kāds tas būs, vēl neviens nevar pateikt!
Pēdējos gados joprojām liela ietekme nāk no sociālo mediju vides. Arvien mazāks uzsvars fotogrāfijā pēdējos gados ir uz tehnisko pusi. Līdz ar to nav būtiski, ar ko tiek uzņemta fotogrāfija un cik liela ir izšķirtspēja vai asums, svarīgs ir fotogrāfijas vēstījums. Pamazām zūd “perfektuma” nozīme arī pozētā fotogrāfijā. Cilvēki vairāk sliecas uz dabiskumu. Lielākie izaicinājumi ir pilnībā nepakļauties jaunāko tendenču prasībām no klientu puses un sociālo mediju ietekmes, pamatā saglabājot fotogrāfijas klasiskās vērtības. Jūtami fotogrāfiju ietekmē arī īsie video instagramā vai tiktokā.
AI sāk ienākt industijā, pastiprinot konkurenci, un vairāki amati video sfērā vairs nav vajadzīgi. Arī foto jomā – uzņēmumi ar maziem budžetiem iztiek ar AI ģenerēšanu, nevis ar lētu foto.
Ja godīgi, man nav tādu objektīvu statistikas datu vai lielu novērojumu. Iespējams, ka viena no lietām, kas ir mainījusies, ir dzīves ātrums un tas, ka viss nepieciešams ļoti lielos tempos. Teiksim, pasākuma bildes pēc vairākām dienām vairs nav aktuāli, vislabāk, ja daļa no tām ir gatavas jau pirms pasākuma beigām. Vairāki kolēģi ir stāstījuši, ka aizvien biežāk cilvēki lūdz viņus nobildēt ar viņu telefoniem un nemaz negrib, lai fotogrāfs bildē ar savu tehniku, vai arī profesionāļa bildes nešķiet tik aktuālas un gaidīšanas vērtas.
Kāzu fotogrāfijas industrijā ir lielāks pieprasījums mazā formāta kāzu reportāžām, jo kāzu mērogs ir samazinājies. Kāzas tuvāko cilvēku lokā ir populārākas par kāzām ar lielu cilvēku skaitu (50+).
Šķiet, ka pēdējos gados tirgus ir nedaudz sašaurinājies un vismaz manās nozarēs – reklāma, portreti, kā arī pasākumu bizness – konkuretnu un piegādātāju kļūst vairāk, taču pasūtījumu skaits sarūk. Daudzi nozarē ir tikuši pie saviem pastāvīgajiem klientiem un pie tiem turās, un tie nodrošina pamatu, bet pārējais ir kā bonuss. Kopumā izaicinājumu kļūst vairāk, jo foto/video apstrāde un tehnoloģija ar katru gadu kļūst arvien pieejamāka, līdz ar to arī kopējā cena neizbēgami samazinās. MI ienākšana arī daudziem ir liels izaicinājums, kam jāmeklē risinājumi, ja gribas noturēties tirgū.
Tas, ka nozare ir pārpilna ar visdažādākajiem bildētājiem un ir zināms haoss kvalitātē un izcenojumos, vairs nav nekāds jaunums, bet pēdējā laikā jo īpaši izjūtu neprofesionalitāti darbā ar fotogrāfiju atlasi un izmantošanu. Nereti gadās, ka veicu kādu nopietnu un pārdomātu darbu, bet bilžu atlase ir neizprotami aplama un primitīva, kas tādējādi manu ieguldījumu padara bezjēdzīgu un nereti pat liek kaunēties. Tas visbiežāk ir gadījumos, kad tiek izveidotas bilžu sērijas, kur izvēlētas vairākas līdzīgas bildes, bet netiek izmantotas stāstu dažādojošas fotogrāfijas. Visbiežāk šādos gadījumos atlase balstās literāri izprotamajos attēlu sižetos, mehāniskā skaidrībā. Un gan jau šie cilvēki pat neapzinās, ka no veicamā uzdevuma neko nesaprot.
Pēdējos gados Latvijas fotogrāfijas industrijā notikušas būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar strauji pieaugošo tehnoloģiju attīstību un izmaiņām klientu prasībās. Dzīves ritms ir kļuvis daudz dinamiskāks, un tas ietekmē arī fotogrāfijas nozari. Klients vēlas iegūt rezultātu tūlīt, un tas nozīmē, ka fotogrāfam ir jāspēj piedāvāt ātru attēlu piegādi. Tādēļ fotogrāfi arvien biežāk izmanto aprīkojumu ar WiFi funkciju, kas ļauj uzreiz pārsūtīt attēlus klientiem, vai piedāvā tūlītējās fotogrāfijas ar Polaroid kamerām (es cenšos pēc iespējas ātrāk sūtīt preview, kā arī bieži izmantoju Polaroid vai filmiņu kameru). Pat mobilie telefoni tiek izmantoti kā alternatīvs rīks. Sociālo tīklu un influenceru nozīme ir būtiski mainījusi fotoindustriju – attēlus nepieciešams iegūt un publicēt maksimāli ātri, jo tie kalpo par līdzekli zīmola popularizēšanai un tūlītējai saziņai ar auditoriju. Turklāt pieprasījums pēc video ir audzis, bieži tiek prasīti foto un video apvienotā formātā (2-in-1), kas prasa no fotogrāfiem papildu prasmju apgūšanu. Fotoapstrāde ir kļuvusi minimālāka un dabiskāka. Mūsdienās aktuāla ir estētika, kurā attēli izskatās tā, it kā tie gandrīz nebūtu apstrādāti, bet patiesībā apstrādes darbs joprojām ir ievērojams, tikai tas ir kļuvis smalkāks un nemanāmāks (skat. ekrānšāviņu).
Foto izpildījums, zināšanas par foto nav tik noteicošs, kā māka pārdot. Vai nu tas notiek caur paziņām, caur dažādiem tīklošanās pasākumiem, vai caur sociālajiem tīkliem, veidojot kampaņas, piedāvājumus, parādot savus “keisus”, taisot projektus, visādas pārdošanas lamatas (voronkas), uzpirkšanu u. tml. Tam, kuram ir labāka pārdošanas prasme un stratēģija, tam vieglāk iegūt jaunus klientus. Ātrums, ne tikai reportāžās, ir palielinājies. Rezultātu vajag un jāspēj nodrošināt ātri. Klients vai pasūtītājs ir kļuvis pārliecinātāks par sevi un savām vēlmēm (ne zinošāks fotogrāfijā kā tādā un tās procesos), proti, vairums nāk ar konkrētām prasībām, nekautrējoties rādīt pat kolēģu fotogrāfu bildes kā paraugu. Tagad ir ārkārtīgi daudz visādu piemēru, idvesmas avotu un iespēju, un droši vien līdz ar to fotogrāfa kā radoša darbinieka loma ir mazinājusies, drīzāk tā ir tāda tehniskās puses pārzināšana, kā panākt vajadzīgo rezultātu. Ļoti attīstījusies arī tehnika, ar kuras palīdzību taisīts foto, līdz ar to ir iespējas gan palielināt ātrumu, gan jaunajiem censoņiem pamata lietas apgūt ātrāk; daudzos gadījumos pat pietiek ar telefonu un aplikācijām. Fotoindustrijā arvien vairāk pamanāms trendu vai tādas kā modes piesitiens, piemēram, trends ar zipeni sejā, vai viscaur brūnie toņi kāzās u. tml., lai gan tehniskais nodrošinājums ļauj uztaisīt jebko un jebkā. Varbūt es kļūdos, bet, manuprāt, agrāk tā nebija, rezultāts bija vairāk atkarīgs no tehniskajām iespējām un fantāzijas.
Te noteikti vajadzētu precizēt, par kāda tipa fotogrāfiju ir runa. Es kā preses fotogrāfs esmu novērojis, ka arvien biežāk nav svarīga kvalitāte, bet ātrums. Un ātrums ir telefona bildes vai video. Katrai valsts iestādei un uzņēmumam ir savi “telefonisti”. Viņiu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk noraidīt sociālajos tīklos vertikālus kadrus (vienalga, ka kompozīcija nav paredzēta vertikālam kadram). “Telefonisti” parasti arī čakarē fotogrāfiem kadru, jo, iespējams, uzskata, ka ir svarīgāki par visiem pārējiem. Ir vēl arī tie “steady cam” cilvēki, kuriem liekas, ka, ja vairāk rotēsi pa telpu un garām cilvēkiem, jo dinamiskāks būs kadrs. Vēl ir tādi, kuriem liekas, ka visu zina – divas reizes filmējis vai bildējis kāzas un tad nokļūst preses vidū, kur apstākļi pilnīgi citi, bet pilnīgi ignorē nosacītos nerakstītos uzvedības likumus. Rezultātā netiek respektēti citi, kuri mēģina iemūžināt to pašu momentu. Vēl viena jaunā vecā tendence. Sasauc uz preses konferenci, bet izrādās tā ir interneta tiešraide. Preses foto un video cilvēkiem tiek ierobežota pārvietošanās, lai netraucētu tiešraidei. No klientu tendencēm 2–5 gadus nekas nav mainījies attiecībā uz vēlmi dabūt “noskaņu bildes”. Joprojām neesmu izpratis, kur tāds termins radies. Pēdējos 2–5 gados ir saražoti PR speciālisti tikpat lielā daudzumā kā psihologi un jursti tolaik, kad es beidzu skolu. Pārprodukcija. Mums ir ļoti, ļoti daudz PR speciālistu, kuri māk uzklāt galdu, māk izvēlēties ziedus, māk drukāt banerus, pārzina sociālos tīklus, saprot video montāžu, māk relīzes rakstīt, pārzina labāko kadrējumu un gaismu fotografēšanai utt. Plaša profila speciālisti, kuriem vienalga, ko saka un iesaka katras atsevišķās jomas speciālisti.
