No Gruzijas sapņa uz bezcerību: Tbilisi protestu laikā
Kad ierados Tbilisi, protesti jau bija ritējuši vairāk nekā nedēļu, un sākotnējā policijas vardarbība ar gāzi un ūdensmetējiem bija pierimusi. Protesti Gruzijā sākās 28. novembrī, kad parlaments noraidīja tālāku tuvināšanos Eiropas Savienībai — lēmumu, ko daudzi uztvēra kā soli Krievijas ietekmes virzienā. Starp protestētājiem dominē jaunieši, kuri savu nākotni saista ar Eiropas vērtībām, nevis Krievijas. Tbilisi ir jūtama dziļa mīlestība pret Eiropu, kas šķiet pat spēcīgāka nekā Latvijā vai citās Eiropas valstīs. Visapkārt redzami ES karogi, grafiti un plakāti, kas pauž vēlmi pēc piederības Eiropai.
Dienā Tbilisi ielas izskatās mierīgas, un vienīgie protestu atgādinājumi ir grafiti, kurus sētnieki katru rītu cenšas aizkrāsot. Interesanti, ka ACAB uzraksti bieži paliek neskarti — sētnieki vienkārši nezina, ko tie nozīmē (All Cops Are Bastards jeb Visi policisti ir kretīni). Naktīs Rustaveli avēnijā sapulcējas desmitiem tūkstošu cilvēku. Lai gan sadursmes ar policiju ir mitējušās, protesti ir dzīvīgi, taču salīdzinoši mierīgi. Cilvēki sit pa metāla sienu, kas norobežo parlamenta ēku, sildās pie ugunskuriem, bet laiku pa laikam notiek kas simbolisks — tiek sadedzināta lelle vai izkliegti lozungi.
Noskaņojums ir vienlaikus kareivīgs un cerību pilns, tomēr arī skumjš un bezcerīgs. Gruzijas valdības lēmumi — vēlēšanu rezultātu manipulācijas, atteikšanās no tuvināšanās Eiropai un marionetes ievēlēšana prezidenta amatā — daudzus attālina no Gruzijas sapņa par Eiropu. Protestētāji to uztver kā valsts nākotnes nodevību.
Arnis Balčus ir fotogrāfs no Rīgas. Lielākajā daļā savu fotogrāfisko darbu viņš pēta latviešu identitāti, vēsturiskos tabu un sociāli politiskās dienaskārtības. Viņš ieguvis maģistra grādu fotogrāfijā Vestminsteras Universitātē Londonā un ir piedalījies izstādēs Rīgā, Londonā, Berlīnē, Hamburgā, Kopenhāgenā un citur. Viņš ir publicējis vairākas fotogrāmatas, tostarp Uzvaras parks (2016, BraveBooks), Es, draugi, mīļākie un citi (2020, Dienacht), Nākotne pieder nākotnes cilvēkiem (2021, Kultkom) un šogad – Scēna (2024, Kultkom). Pēdējos gados viņš ir dokumentējis dažādas marginālas grupas, piemēram, antivakseru kustību Latvijā, panka subkultūru un nebināros jauniešus. Tāpat viņš ir Foto Kvartāla galvenais redaktors.
