2024. gada 1. jūlijā Latvijā stājās spēkā Partnerības regulējums, kas ieviesa jaunu tiesību institūtu – partnerību, kā ietvaros savas attiecības var reģistrēt visi, tai skaitā viena dzimuma, pāri. Līdz 2024. gada 2. novembrim viena dzimuma pāri Latvijā bija noslēguši 120 partnerības. Neskatoties uz partnerības ieviešanu, Latvijā joprojām juridiski netiek atzītas viena dzimuma laulības, arī tās, kas noslēgtas ārvalstīs.
Fotostāsts Kvīru ģimenes Latvijā ir par sešiem kvīru pāriem, kas noslēguši partnerību Latvijā – par viņu ikdienu un iekļaušanos sabiedrībā. Lilita: “Ne visi ir gatavi palikt šeit un cīnīties, lai pēc 50 gadiem viņu valstī būtu tā, kā viņi gribētu dzīvot tagad. Daudzi kvīru pāri neveido ģimeni, tāpēc ka baidās. Mans ieteikums kvīru pāriem ir nebaidīties, atvērties, būt pašiem, neslēpties un veidot ģimenes.”
Projektā piedalījās Lilita Poriete & Jana Jarinovska, Karīna Ješkina & Katrīna Rudzīte, Jānis Locs & Maksims Ringo, Elīna & Diāna, Anita Kunda & Ro Vilcāne un Ilze Saviča & Linda Biteniece, izmantotas fotogrāfijas no pāru privātajiem arhīviem. Fotostāsts tapis 2024. gadā programmas FK Fotostāsts ietvaros. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Jana & Lilita: “Jana strādā biroja apgādes uzņēmumā par pārdošanas un klientu servisa vadītāju un Lilita – par personāla vadītāju optikas nozarē. Mēs ģimenē esam četras – Jana, Lilita un Amēlija – mūsu meita. Vēl mums ir suns Patija. Atzītas par ģimeni Latvijā mēs esam divus gadus.”
Jana: “Mozaīkā darbojos par valdes locekli. Uzskatu, ka, ja mums bija tik ļoti vienkārši 2006. gadā izmainīt Satversmi un ielikt tur pantu par to, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti, tad tikpat viegli mēs varam to izmainīt atpakaļ.”
Jana: “Mēs gājām pēc valdes sēdēm uz bāru, un kādā brīdī sapratu, ka tur ir diezgan simpātiska bārmene. Nolēmu viņu uzaicināt uz randiņu, un viņa atnāca. Mēs attiecībās esam astoņus ar pusi gadus.”
Jana: “Kāzu ceremonijas laikā pagriezos paskatīties uz mūsu vedējmātēm un redzēju, ka vienai no viņām ir pilnīgi slapja kleitas priekša. Nevarēju saprast, ar ko viņa ir aplējusies. Tās bija viņas aizkustinājuma asaras.”
Jana: “Ir jābūt bišķiņ drosmei un trakumam, lai gribētu šajā valstī veidot ģimeni, zinot, ar ko ikdienā būs jāsaskaras. Tu uztaisi kaut kādu foršu bildīti, ieliec: “Hei, mums foršas brīvdienas!” Tad atnāk kaut kādi komentētāji: “Jūs tur neesat ģimene, jūs te visi piegulētāji.” Kādā brīdī šķiet, ka tu notrulinies, bet tajā pašā laikā kaut kur jau tas nosēžas un paliek mieles.”
Karīna & Katrīna: “Mēs iepazināmies tinderī. Pēc sarakstes aptuveni mēneša garumā satikāmies klātienē. Pirmajā tikšanās reizē devāmies diezgan garā pastaigā pa Matīsa kapiem. Esam kopā divus gadus.”
Katrīna: “Esmu dzejniece, publiciste un tulkotāja.”
Karīna & Katrīna: “Kā pozitīvu aspektu mūsu viendzimuma attiecībās izjūtam to, ka ikdienā mums nav nepieciešams iegādāties kontracepcijas līdzekļus un uztraukties par grūtniecību, līdz ar to seksualitāte mūsu attiecībās ir prieka, tuvības un baudas avots.”
Karīna: “Esmu ģeogrāfijas doktorantūras studente un grāmatu aizgādne. Šobrīd strādāju starpdisciplinārā projektā, kas pievēršas cilvēku un ūdeņu mijattiecībām.”
Katrīna: “Tiklīdz esmu ārā no sava drošā burbuļa, man mēdz kļūt bailīgi. Esmu ļoti daudz saskārusies ar diskrimināciju tādēļ, ka esmu vājredzīga, tāpēc man par šo sabiedrību nav nekādu ilūziju: ārpus šaurākiem, progresīviem sociāliem burbuļiem tā ir neiekļaujoša, aizspriedumaina un neizglītota.”
Maksims & Jānis: “Maksims strādā informācijas tehnoloģiju jomā, Jānis – par klientu atbalsta speciālistu. Esam kopā nu jau gandrīz sešus gadus.”
Maksims & Jānis: “Bijām pirmais pāris Latvijā, kas reģistrēja partnerattiecības. Visvairāk palika atmiņā mūsu draugu prieks par to, ka beidzot mums ir partnerība.”
Jānis: “Es nāku no reliģiozas kopienas, kur būt no LGBTQ kopienas bija lielākais grēks. Ar šiem cilvēkiem es ik pa brīdim joprojām saskaros, vai nu kaut kur pilsētā, vai arī viņi izdomā man uzrakstīt ziņu no vēl nebloķēta numura vai profila.”
Elīna & Diāna: “Diāna ir grafikas dizainere, Elīna strādā bibliotēkā. Kopā esam piecus gadus. Pirmo gadu dzīvojām katra savā pilsētā un nedēļas nogalēs braucām viena pie otras ciemos. Pamazām attīstījās ideja par dzīvošanu kopā Liepājā.”
Elīna: “Mana lielā aizrautība ir literatūra.”
Elīna & Diāna: “Sākām sarakstīties feisbukā. Pēc pāris dienām Elīna iekāpa autobusā un mēroja ceļu līdz Rīgai, kur Diāna tolaik dzīvoja. Pirmais randiņš turpinājās trīs dienas.”
Elīna & Diāna: “Kvīru pāri ir gluži tādi paši kā heteroseksuāli pāri – mēs ejam uz darbu, mazgājam traukus, kopīgi maksājam rēķinus, skatāmies Midsomeras slepkavības un brīvdienās dodamies pastaigās gar jūru.”
Anita & Ro: “Pirmo reizi iepazināmies pirms gadiem 15, kad Ro atnāca stāties jaunā darbā, ieraudzīja tur Anitu, nodomāja – cik jauki, te ir vēl citi kvīri! Un vairāk par to neko nedomāja daudzus gadus. Un tad, jau ilgi kopā strādājot, mēs iepazināmies otreiz. Esam kopā sesto gadu.”
Anita & Ro: “Kvīru pāriem jārēķinās ar to, ka sarežğījumi ne obligāti ir saistīti ar attiecībām, bet ar to, ka sabiedrība jūs neatbalsta tāpat kā heteropārus.”
Anita: “Abas strādājam skolā. Kolēģi nejautā, kā es pavadīju brīvdienas, ko darīšu vasarā utt., jo atbildēšu to, ko viņi baidās dzirdēt. Ja nu stāstīšu Intīmas Lietas!”
Anita: “Mums abām ir bērni, viens liels, otrs mazs. Četrus gadus ejam uz visiem mazā bērna pasākumiem skolā, kur visi konsekventi sveicinās tikai ar Ro.”
Ro: “Savai partnerei pieķeršanos izrādu tāpat (un vairāk) kā heteropāri – turu viņas roku, daudz pieskaros. Vairāk? Tādā ziņā, ka heteropartneris varētu arī negribēt tik daudz izpausmju, bet mēs vienkārši peldam pa ielu savā burbulī.”
Ilze & Linda: “Ilze strādā mārketinga jomā, un Linda ir krāsu speciāliste. Mēs iepazināmies tinderī. Linda atbrauca man pakaļ, aizbraucām nopeldēties, pēc tam norunājām līdz vēlam vakaram un ēdām Cielaviņu no kastes. Esam kopā nedaudz vairāk kā septiņus gadus.”
Ilze & Linda: “Mēs esam ģimene ar diviem bērniem, diviem kaķiem un suni. Pilna māja, un garlaicīgi nav, jo vecākā meita ir 15 gadus veca ar saviem untumiem un divgadniece arī zina, kā piešaut asumiņu ikdienai.”
Ilze: “Linda ir snovborda instruktore, un ziemā visa ģimene daudz laika pavada uz kalna slēpojot un snovojot. Šoziem plānā mazāko uzlikt uz slēpēm.”
Ilze: “Bērnu tiesības šobrīd vispār nav sakārtotas. Un tas skar ļoti daudz ģimeņu Latvijā. Liekas ļoti netaisnīgi, ka Linda mūsu meitai juridiski ir svešs cilvēks, lai gan patiesībā ir kopā ar viņu no viņas pirmajām dzīves minūtēm.”
Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, atmiņas un dzimtas vēsturi. Rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP Skolā. Piedalījusies izstādēs – 2024. gadā multimediālā izstādē Fluvius kopā ar Armandu Andži un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.
