Praktiski padomi: Kur glabājas fotogrāfijas un kā tās atrast?

Pēdējos gados vairāki notikumi aktualizējuši fotogrāfiju arhīvus, to potenciālo jaudu kā pētniecībā, tā arī mākslinieciskās jaunrades ceļā. Starptautisku atzinību guva 2019. gadā grāmata Stikla Strenči, kuru izdeva Orbīta sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju. Tās autore un sastādītāja ir Anna Volkova, tapšanas procesā piedalījās arī Vladimirs Svetlovs, Kirils Kobrins un Aleksejs Muraško. 2021. gadā norisinājās pirmā Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Nacionālā bibliotēkas organizētā vasaras skola Meklējot metodes un materiālus: Fotogrāfijas mantojums kultūras un mākslas vēstures pētniecībā, kam 2022. gadā sekoja arī LNB Zinātnisko rakstu izdevums ar tādu pašu nosaukumu. Šajā pašā laikā daudz vērīgākā gaismā izcelts fotogrāfes Zentas Dzividzinskas (1944–2011) arhīvs – 2021. gadā kim? Laikmetīgās mākslas centrā norisinājās izstāde Sofija Tuna: Es neko neatceros, ienākot ZDZ izvairīgajā arhīvā, ko kūrēja Zane Onckule, un pētniecisko darbību par Dzividzinsku izvērsusi arī fotogrāfijas pētniece un arhivāre Līga Goldberga. Arhīvus pēta arī Toms Zariņš un Aleksejs Muraško, kuri sastādījuši jau izdotās grāmatas Dominiks Gedzjuns. 1956-1961 un Juris Poišs. 1957-1983 un turpina darbu pie sērijas Republika attēlos turpinājuma.

2025. gadā sevi pārliecinoši pieteica ISSP Skolas studenti, tradicionālajā absolventu izstādē par galveno vadmotīvu izvēloties Latvijas Fotogrāfijas muzeju un tā krājumu, veidojot tam laikmetīgu interpretāciju, kas piesaistīja ar emocionalitāti, personiskumu, tēmu dažādību un rotaļīgumu. Šie un arī citi notikumi piederīgi tā sauktajam “arhīva pavērsienam” (archival turn). Tomēr – kā pie šiem arhīviem vispār nokļūt?

Visbiežāk valda maldīgs priekšstats, ka iegūt iespēju strādāt ar kādas atmiņu institūcijas arhīvu un krājumu ir sarežģīts, pat pārlieku birokrātisks process. Nereti tiek pieminētas arī izmaksas – tomēr tās visām institūcijām nosaka MK apstiprināts cenrādis. Lai arī konkrētās summas nedaudz atšķiras, princips ir vienāds – aplūkot var bez maksas, vismazākā cena – par attēlu izmantošanu pētniecībā, bet vislielākā– par attēlu vai priekšmetu izmantošanu komerciālām vajadzībām. Nereti šis process var mulsināt arī tad, ja vēl nav skaidrs, ko tieši meklēt un kurā no institūcijām. Tad palīgā var nāk tādi digitālie rīki kā Digitālā bibliotēka vai Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs, kuram nupat izveidota jauna, ērtāka versija.

Šoreiz apskatīsim, kur Latvijā meklēt fotogrāfiju krājumus un kā ar tiem strādāt, neatkarīgi no tā, kāds ir mērķis – skolas darbi, akadēmiski un radoši pētījumi vai vēsturiskos materiālos balstīta mākslinieciskā jaunrade. Jāatzīmē – fotogrāfija kā medijs ir pārstāvēts (droši vien) pilnīgi visās atmiņu institūcijās. Šajā rakstā apskatīsim tikai dažas. Paldies visiem speciālistiem un fotogrāfiju krājumu glabātājiem par atsaucību un informācijas sagatavošanu!

LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja gadījumā fotogrāfiskie materiāli tiek glabāti divās atsevišķās kolekcijās. Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures krājuma nodaļas Informāciju sagatavoja fotonegatīvu kolekcijas galvenā krājuma glabātāja Gunita Baumane.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Fotonegatīvu kolekcija

Muzeja Fotonegatīvu kolekcijā glabājas vairāk nekā 140 000 vienību plašs fotomateriālu klāsts, kurš sniedz unikālu vizuālo liecību par Latvijas kultūrvēsturi no 19. gadsimta otrās puses līdz 21. gadsimta sākumam. Fotodokumentēti arhitektoniski, arheoloģiski, etnogrāfiski objekti, dzīvesveids pilsētās un lauku reģionos.

Skaitliskā apjoma un teritoriālā atspoguļojuma ziņā izceļami ir skolotāja, novadpētnieka, amatierfotogrāfa un ceļotāja Oskara Emila Šmita (1846–1917) vairāk nekā 3000 fotouzņēmumi. Tie ļauj ielūkoties 19./20. gadsimtu mijas pilsētās, pilīs, muižu kompleksos, sakrālajos objektos, lauku sētās, rūpniecības uzņēmumos, dabas objektos un senvēstures pieminekļos tagadējās Latvijas teritorijā un vairākās Rietumeiropas valstīs. 1923. gadā dibinātās Pieminekļu valdes darbības gados no 1924. līdz 1944. gadam apzināšanas un izpētes ekspedīcijās izdarīti apmēram 53 000 fotouzņēmumu. Arheoloģisko ekspedīciju laikā fotofiksēti senvēstures pieminekļi un to izpētes gaita. Arhitektonisko objektu apzināšanā detalizēti fotografētas sakrāla un laicīga rakstura būves. Etnogrāfisko pieminekļu apzināšanas un vākšanas ekspedīciju laikā fotofiksēta amatniecība, laukkopība, lopkopība, zvejniecība, ikdienas sadzīve, laicīga un reliģiska rakstura svētki, kā arī dzīvojamie un sabiedriskie celtniecības objekti. 802 zūdošo tradicionālo dzīvesveidu atspoguļojošie fotonegatīvi iekļauti UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālā reģistra nominācijā Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.–1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos.

Vairāki tūkstoši fotonegatīvu raksturo arī Latviju pēc Otrā pasaules kara, atainojot kara postījumus kultūrvēstures objektos, jaundibinātos kolhozus, rūpniecības uzņēmumu celtniecību Rīgā un reģionos. Kolekcijas hronoloģiski jaunāko daļu veido vairāki simti fotonegatīvu, kuri atspoguļo Trešās atmodas notikumus – demonstrācijas, mītiņus, piketus un barikāžu laiku Rīgā.

Fotogrāfiju kolekcija

Fotogrāfiju kolekcijā iekļautās vizuālās liecības aptver laika posmu no 19. gadsimta vidus, kad izgudroti fotogrāfiju priekšteči – dagerotipi, ambrotipi un ferotipi –, līdz mūsdienu fotogrāfijai. Kolekcijā ietilpst sadzīves fotogrāfijas un saimniecības vēsturi ilustrējoši uzņēmumi Rīgā un Latvijas reģionos. Fotogrāfiju klāstā ir Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu uzņēmumi – albumi, kas dokumentē latviešu strēlnieku gaitas Pirmajā pasaules karā, fotogrāfijas no Neatkarības kara, Trešās atmodas notikumiem, dažādu laikmetu dziesmu un deju svētkiem.

Būtisku kolekcijas daļu veido vēsturiski nozīmīgu personu darbības atspoguļojums – plaši pārstāvēti Valsts prezidenti Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis, Kārlis Ulmanis un citas sabiedriski nozīmīgas personas. Kolekcijā iekļautās fotogrāfijas rāda arī Latvijas iedzīvotāju ikdienu padomju okupācijas laikā, deportēto dzīvi izsūtījumā un trimdas latviešu dzīvi.

Abas šīs kolekcijas glabājas Muzeju krātuvē Rīgā, Pulka ielā 8. Lai iepazītos ar krājumu, atliek aizpildīt veidlapu un nosūtīt to uz adresi pasts@lnvm.gov.lv. Kad izvēlēti vajadzīgie materiāli, nepieciešams aizpildīt otru veidlapu par materiālu izmantošanu un iegūt publicēšanas atļauju. Cenrādi var aplūkot šeit. Apmeklējuma laiku jāsaskaņo ar Fotonegatīvu kolekcijas galveno krājuma glabātāju Gunitu Baumani – gunita.baumane@lnvm.gov.lv vai Fotogrāfiju kolekcijas galveno krājuma glabātāju Sabīni Vītolu – sabine.vitola@lnvm.gov.lv.

PAULA STRADIŅA MEDICĪNAS VĒSTURES MUZEJS

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Foto-fono-kino dokumentu krājums glabā vairāk nekā 83 000 vienību. Starp tām ir gan profesionāļu, gan amatieru radīti darbi, kas skar visdažādākās ar medicīnu saistītas jomas, sākot ar mediķu darba un privātās dzīves fiksācijām, beidzot ar speciāliem mērķiem radītiem uzskates līdzekļiem mācību un pētnieciskajiem nolūkiem. Vecākās fotogrāfijas fiksē pirmo žēlsirdīgo māsu ikdienu, lepras slimības izpausmes, mediķu darbību Krievijas–Japānas kara laikā, kosmiskās medicīnas eksperimentus, pirmos orgānu transplantācijas mēģinājumus, Covid-19 pandēmiju Latvijā. Krājumā pārstāvēti ievērojamu Latvijas fotogrāfu – Viļa Rīdzenieka, Jāņa Rieksta, Indriķa Kalcenava, Mārtiņa Lapiņa, Leona Baloža, Jāņa Kreicberga, Jāņa Gleizda – darbi, kā arī mūsdienu autoru – Arņa Balčus un Andreja Strokina – fotogrāfijas.

Ja vēlaties iepazīties ar šī muzeja fotogrāfiju krājumu, jāaizpilda krātuves apmeklējuma pieprasījuma forma un jānosūta uz adresi info@mvm.gov.lv; pēc tam 10 dienu laikā muzeja darbinieki ar jums sazināsies, lai vienotos par apmeklējuma laiku. Ja nepieciešams fotografēt kādu priekšmetu personīgām izpētes vajadzībām, jāaizpilda apliecinājums un jāsaņem atļauja.

Lai saņemtu atļauju digitālu reprodukciju publiskošanai monogrāfijās, bakalaura, maģistra u. tml. darbos, publikācijās, TV raidījumos u. tml., kā arī izstādēs, ekspozīcijās u. tml vai privātai lietošanai pētniecības nolūkos, jāaizpilda iesnieguma forma un jānosūta uz info@mvm.gov.lv. Iespējama arī oriģinālo priekšmetu deponēšana. Cenrādi skatīt šeit (5. punkts).

RĪGAS VĒSTURES UN KUĢNIECĪBAS MUZEJS

Informāciju par to, kas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) fotomateriālu krājumā, piedāvā krājuma glabātāja Lauma Lanceniece.

Katra fotogrāfija ir vairāk nekā tikai attēls – tā ir liecība par laiku, vietu un cilvēkiem. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fotomateriālu krājums glabā tūkstošiem šādu stāstu, ļaujot ieraudzīt Rīgu un tās iedzīvotājus no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Tas ir nozīmīgs avots gan galvaspilsētas vēstures, gan fotogrāfijas attīstības pētniecībā Baltijas mērogā.

Krājumā atspoguļota Rīgas pilsētvide, tās attīstība, arhitektūra, kultūras pieminekļi, amatniecība, rūpniecība, izglītība un pārvalde. Krājums strukturēts trīs lielās kolekcijās: fotogrāfijas, negatīvi, pastkartes. Tajā tiek glabātas arī daudzas nozīmīgas autorkolekcijas (Vilis Rīdzenieks, Roberts Johansons, Pēteris Šmits, Krišs Rake, Alise Iļjina, Jevgeņijs Jasenovs), tostarp 20. gadsimta pirmās puses piktoriālās mākslas fotogrāfijas. Īpaši vēsturiski vērtīga ir 19. gadsimta Rīgas skatu kolekcija. Sabiedrībā joprojām nenovērtētas ir 20. gadsimta 50.–60. gadu fotogrāfijas, kas atspoguļo pilsētas attīstību pēc kara, jauno rajonu būvniecību, rūpniecību, kā arī 20. gadsimta 80. gadu Rīgas rajonu fotofiksācijas, kas mūsdienās kļūst par aizvien vērtīgāku vēstures avotu.

Kas nav atrodams krājumā? Jāsaprot, ka muzeja fotokrājums nav salīdzināms ar Google Maps ielu attēlu pārklājumu vai būvvaldes arhīvu – tajā nebūs pieejamas katras Rīgas ielas un ēkas fotogrāfijas. Fotogrāfijās arī nav atšifrētas visas tajās redzamās personas.

Fotokrājums pētniecības nolūkiem bez maksas pieejams ceturtdienās, muzeja centrālajā ēkā Vecrīgā, Palasta ielā 4. Lai pieteiktos apmeklējumam, jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda: 1) interesējošā tēma (pēc iespējas precīzāk, piemēram, Vērmanes dārza apstādījumi 20. gadsimta 20.–30. gados); 2) priekšmetu veids – fotomateriāli (jo RVKM glabā arī daudzas citas kolekcijas); 3) izmantošanas mērķis (piemēram, bakalaura darbs Vērmanes dārza vēsture, raksta sagatavošana žurnālam Ilustrētā Vēsture u. tml.)

Gatavo iesniegumu jānosūta uz pasts@rvkm.gov.lv. Pēc tā saņemšanas ar jums sazināsies Lauma Lanceniece, lai vienotos par apmeklējuma laiku. Ja pēc krājuma apskates rodas vajadzība iegūt digitālas attēlu kopijas, tad jāraksta atsevišķs iesniegums, norādot: 1) informācija par publikāciju un attēlu izmantošanas mērķi; 2) precīzi konkrēto fotogrāfiju inventāra numuri un īsas anotācijas; 3) bankas rekvizīti. Ar cenrādi par digitālu kopiju iegūšanu var iepazīties šeit (5. punkts).

LATVIJAS NACIONĀLAIS MĀKSLAS MUZEJS

Par LNMM grafikas kolekciju stāsta kolekcijas glabātāja Monta Cimdiņa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) fototehnikās radīto darbu kolekcija (turpmāk – fotokolekcija) ar šifru AF ir salīdzinoši jauna un joprojām tiek papildināta. Tā aptver laika posmu no 20. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Pirmais priekšmets tajā iekļauts 2004. gadā – Intas Rukas 2000. gadā uzņemtā fotogrāfija Andris Grīnbergs . Fotokolekcijas attīstībā Intai Rukai ir ļoti būtiska loma: 2009. gadā viņa muzejam uzdāvināja 157 Egona Spura fotogrāfijas, kas kļuva par kolekcijas pamatu un deva impulsu tās straujākai attīstībai. Patlaban visplašāk kolekcijā pārstāvēts ir tieši Egons Spuris. Pēc šī nozīmīgā dāvinājuma kolekcija tika mērķtiecīgi papildināta, gan iespēju robežās ar pirkumiem, gan ar mākslinieku dāvinājumiem.

Līdzās Egonam Spurim 60.–70. gadu fotogrāfiju kolekcijā raksturo Gunāra Bindes,

Zentas Dzividzinskas, Sarmītes Kviesītes, Ata Ieviņa, Māras Brašmanes, Ulda Brieža un Gunāra Janaiša darbi. Savukārt 70.–80. gadu pārmaiņas fotogrāfijā spilgti atklājas Andreja Granta, Intas Rukas, Aivara Liepiņa, Gvido Kajona, Valta Kleina un Mārtiņa Zelmeņa darbos. Nākamās divas desmitgades pārstāv Ieva Epnere, Arnis Balčus, Andrejs Strokins, Anda Magone, Vika Eksta, Ivars Grāvlejs, Romāns Korovins un citi. Šeit minēta neliela daļa no kolekcijā pārstāvētajiem autoriem. Patlaban fotokolekcijā glabājas 872 darbi, kuros pārstāvēti vairāk nekā 40 dažādu paaudžu autori. Baltie plankumi kolekcijā attiecas gan uz okupācijas periodu, gan vēlākiem posmiem, īpaši uz 80. un 90. gadiem.

Visi LNMM fotokolekcijā esošie priekšmeti ir atrodami Nacionālā muzeja krājuma Kopkatalogā. Daļa no LNMM fotokolekcijas ir pieejama arī šeit. Cenrādis par krājuma priekšmetu izmantošanu ir atrodams šeit (skatīt 5. punktu). Lai iepazītos ar muzeja krājumu, jāiesniedz rakstisks iesniegums, adresēts muzeja direktorei, un jānosūta uz muzeja e-pasta adresi pasts@lnmm.gov.lv. Iesniegumā vēlams norādīt interesējošos autorus vai darbus, kā arī pētniecības mērķi u. tml. Pēc tam ar pētnieku vai kuratoru sazināsies konkrētās kolekcijas glabātājs, lai vienotos par turpmāko sadarbību.

LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA

Lai iepazītos ar fotogrāfiskajiem materiāliem LNB krājumos, vispirms ir jāreģistrējas kā lasītājam – citādi iegūt piekļuvi nav iespējams. Fotogrāfijas glabājas vairākās nodaļās, starp tām ir Mākslas lasītavas krājums, par kuru informē krājuma eksperte un pētniece Līga Goldberga.

Speciālās kolekcijas sniedz iespēju iepazīties ar atklātnēm, izstāžu katalogiem, albumiem, fotogrāfijām un negatīviem. Nozīmīgākās ir saistītas ar Latvijas kultūras un sabiedrības dzīves dokumentēšanu. Starp tām – laikraksta Diena fotonegatīvu arhīvs ar aptuveni miljonu vienību. No tā digitalizēti un publiski pieejami vairāk nekā 200 000 attēlu. Aģentūras Latinform fotogrāfiju kolekcija (1974–1991) atspoguļo padomju perioda vizuālo vidi. 20. gadsimta sākuma fotopastkaršu kolekcijā ir gan fotomākslinieku, gan vernakulārās fotogrāfijas piemēri. Īpaši nozīmīgs ir arī mākslinieces Zentas Dzividzinskas (1944–2011) arhīvs, kas ļauj izsekot viņas radošajam mantojumam un lomai fotomākslas attīstībā.

Lai iepazītos ar speciālajām kolekcijām, nepieciešams iepriekš sazināties ar krājuma ekspertiem, rakstot uz maksla@lnb.lv vai zvanot pa tālruni 67806140. Jārēķinās, ka daļa oriģinālmateriālu tiek izsniegta ierobežoti. Lai nodrošinātu to saglabāšanu, lietotāji aicināti izmantot Digitālo bibliotēku, kur atrodams gan plašs foto atklātņu klāsts, gan Zentas Dzividzinskas arhīva daļa, kā arī digitalizētā preses fotogrāfija (Diena un Latinform). Attēlu izmantošanai zinātniskajos darbos, izstādēs vai publikācijās pieejams digitalizācijas pakalpojums (cenrādis). Autortiesību jautājumu risināšana ir attēlu izmantotāju atbildība. Vienību deponēšanai izstādēm jāsazinās ar Mākslas krājuma speciālistiem un jāraksta oficiāla vēstule ar deponējuma lūgumu LNB direktorei.

Fotogrāfijas atrodamas arī Reto grāmatu un rokrakstu krājumā:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Reto grāmatu un rokrakstu krājumā ietilpst dažāda veida attēlizdevumi, kas tiek glabāti gan kā atsevišķas vienības, gan kā daļa no personālfondiem. Krājumu veido plašs attēlu klāsts: estampi, zīmējumi, gleznas, plakāti, lietiskie priekšmeti (zīmogi, spiedogi, klišejas), pastkartes, atklātnes, iespiesti albumi, fotoalbumi, oriģinālas fotogrāfijas, fotokopijas, fotoplates un filmas u. c.

Iedalot fotoattēlus pēc veidiem, reto grāmatu un rokrakstu krājumā ir:

• individuālas oriģinālas fotogrāfijas, fotokopijas, atklātnes, fotoplates un filmas u. c.;

• dažāda veida fotogrāfiju kopumi, piemēram, iespiesti albumi, fotoalbumi, fotogrāfiju, fotokopiju, fotoplašu un filmu kolekcijas.

Krājuma veidošanas pamatā ir kultūrvēsturiski nozīmīgu fotoattēlu kolekcijas atlase, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana. Tematiski krājumā ir iedalāmas etnogrāfiskās fotogrāfijas, dažādu kultūrvēsturiski nozīmīgu personu fotoportreti, vietu un notikumu fotogrāfijas un fotoalbumi, atsevišķu fotogrāfu mākslas un dokumentālo fotogrāfiju paraugi.

Krājumā ir 19.–21. gadsimta fotogrāfijas, kas tapušas Latvijā un ārvalstīs. Ir gan profesionālu fotogrāfu, gan amatieru fotogrāfijas. Zināmākie latviešu fotogrāfi, kuru darbi atrodami krājumā, ir Mārtiņš Buclers, Mārtiņš Sams, Eduards Rihards Kraucs, Jānis Rieksts, Roberts Johansons, Vilis Rīdzenieks, Jānis Ozols u. c.

Reto grāmatu un rokrakstu lasītava ir atvērta pēc pieprasījuma, iepriekš piesakot apmeklējumu, rakstot uz e-pastu retumi@lnb.lv vai zvanot pa tālruni 67716025.

LATVIJAS FOTOGRĀFIJAS MUZEJS

Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma izveide uzsākta 1991. gadā. Pirmais muzeja priekšmets tika reģistrēts 1992. gadā – tā ir Bruno Alsiņa (1932–2018) 70. gados uzņemtā melnbaltā fotogrāfija Mūžam zili ir Latvijas sili. Patlaban krājumu veido gandrīz 70 000 vienību. Starp tām ir gan senāko tehniku paraugi – dagerotipi, ambrotipi, ferotipi, autohromu plates, gan arī stikla negatīvu plates, diapozitīvi, filmu lentes, hologrammas u. c. Fotogrāfiju izmēri variē no dažiem centimetriem līdz pat lielizmēra drukām izstāžu vajadzībām.

Muzeja krājuma priekšmeti sistematizēti kolekcijās, no kurām apjomīgākā ir Strenču fotodarbnīcas kolekcija – 13 000 stikla plašu negatīvi, kas tapuši no aptuveni 20. gadsimta 20. līdz 50. gadiem. 2021. gadā kolekcija iekļauta UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā.

Krājumā glabājas arī vairākas autorkolekcijas: plaši pārstāvēti tādi autori kā Kārlis Lakše (1892–1949), Juris (1877–1956) un Ģirts (1881?–1979) Bokumi, Žanis Legzdiņš (1915–1991), Gustavs Žakerts (1887–1945), Alfrēds Grāvers (1877–1954), Konstantīns Koks (1921–1943), Jāzeps Danovskis (1937–2003), Gunārs Birkmanis (1931–2011) un daudzi citi. Krājumā tiek uzņemti gan amatieru un nezināmu autoru, gan atzītu un nozīmīgu fotogrāfu darbi.

Lai iepazītos ar krājuma materiāliem, jāaizpilda iesnieguma veidlapa un jānosūta krājuma glabātājam Dāvidam Pavlovam uz e-pasta adresi davids.pavlovs@rvkm.gov.lv. Ar jums sazināsies, lai vienotos par apmeklējuma laiku. Ja nav skaidrs, ko tieši meklēt, iespējams konsultēties gan ar krājuma glabātāju, gan muzeja vēsturnieci Džūliju Rodenkirhenu, sūtot ziņu uz dzulija.rodenkirhena@rvkm.gov.lv. Muzeja krājums atrodas muzeja jaunajās telpās Kronvalda bulvārī 4.

Ja nepieciešams attēlus jebkādam mērķim publicēt vai lietot citiem mērķiem, jāaizpilda iesnieguma veidlapa par atļauju publicēt krājuma priekšmetus un jānosūta krājuma glabātājam. Cena par priekšmetu publicēšanu tiek noteikta saskaņā ar MK noteikto cenrādi, skatīt šeit (5. punkts).

LATVIJAS NACIONĀLAIS RAKSTNIECĪBAS UN MŪZIKAS MUZEJS

Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) krājums pārsniedz vienu miljonu vienību. To veido trīs pamatnozaru krājumi – rakstniecības, teātra un mūzikas –, kā arī vairāki atbalstošie krājumi. To vidū nozīmīga vieta ir fotonegatīvu krājumam ar 56 396 vienībām. Muzejā nav atsevišķa fotogrāfiju krājuma.

LNRMM direktores vietniece krājuma darbā Ineta Antone informē, ka pamatkrājumos priekšmeti ir sadalīti kolekcijās, un patlaban muzeja krājumu veido 3745 personu, tematiskās un organizāciju kolekcijas, kurās fotogrāfijas ir bagātīgi pārstāvētas citu muzeja priekšmetu veidu vidū. Fotoattēli aptver laika posmu no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām, dokumentējot gan vēstures, kultūras un mākslas notikumus, gan muzejā pārstāvēto personību ikdienas dzīvi. Pārsvarā tie ir portreti un dokumentālais foto.

Daudzu fotogrāfiju autori nav zināmi, taču pārstāvēti arī gan mazāk pazīstami, gan plaši atzīti Latvijas fotogrāfi. 19. gadsimtu pārstāv Alfons Bērmanis, Osvalds Lange, brāļi Julius un Hugo Gessau, Kārlis Šulcs, Eliass Jakubovičs. Atrodami 20. gadsimta pirmās puses fotogrāfu Mārtiņa Buclera, Artūra Dulbes, Jāņa Rieksta, Jāņa Sarkangalvja, Lūcijas Kreicbergs-Alutis, Mārtiņa Lapiņa, Roberta Johansona, Viļa Rīdzenieka, Kārļa Baula un Eižena Finka darbi. 20. gadsimta otro pusi un mūsdienas pārstāv Gunārs Janaitis, Aivars Liepiņš, Atis Ieviņš, Leons Balodis, Jānis Ozols, Juris Krieviņš, Aleksandrs Hļebnovs, Laimonis Stīpnieks, Laimonis Bļodnieks, Jurijs Ikoņņikovs, Leonīds Tugaļevs, Māra Brašmane, Andrejs Grants, Uldis Briedis, Dainis Kārkluvalks, Eižēnija Freimane, Krišs Rake, Jānis Krūmiņš, Ilmārs Znotiņš, Boriss Koļesņikovs, Valdis Brauns, Valts Kleins, Jānis Deinats, Pēteris Korsaks, Sergejs Akuraters, Gunārs Binde, Gvido Kajons, Egons Kera, Aivars Āķis, Ulvis Alberts, Aivars Čakste, Uldis Pāže, Egons Spuris, Gints Mālderis, Jānis Indāns, kā arī daudzi citi.

Kopš 2020. gada LNRMM krājums atrodas Muzeju krātuvēs, Pulka ielā 8, Rīgā. Ar krājumu var iepazīties muzeja lasītavā, piesakot apmeklējumu e-pastā lasitava@rmm.lv vai pa telefonu 67356261 darba dienās no pulksten 10.00 līdz 16.30, izņemot piektdienu. Lasītava sniegs visu nepieciešamo informāciju par apmeklējuma kārtību. Cenrādis šeit.

LATVIJAS VALSTS KINOFOTOFONO DOKUMENTU ARHĪVS

Arhīva fondos glabājas vairāk nekā trīs miljoni fotogrāfiju uz dažādām nesējvidēm (fotonegatīvi, diapozitīvi, fotopozitīvi u. c.), kuri saņemti no dažādām institūcijām, fotogrāfiem un privātpersonu kolekcijām. Fotogrāfijas atspoguļo nozīmīgus kultūras un vēstures notikumus, kā arī fotogrāfijas attīstību Latvijā no 19. gadsimta līdz mūsdienām.

Arhīva fotogrāfiju fondos uzkrātas visdažādākās tēmas. Ievērības cienīga ir arhitektūras vēsturnieka Jurija Vasiļjeva kolekcija, kurā apkopoti dažādu dievnamu un muižu detalizēti iekšskati un ārskati, daļu no kolekcijas veido fotogrāfa Hugo Skrastiņa kultūras pieminekļu fotouzņēmumi. Nozīmīga ir arhitekta un inženiera Nikolaja Hercberga dokumentu kolekcija, kurā uzkrāti dokumenti no 1926. līdz 1940. gadam, uz stikla platēm fiksēti Rīgas ielu skati un industriālie rajoni, arhitektūra un tās detaļas Latvijas lielākajās pilsētās. Fotogrāfa un publicista Gunāra Birkmaņa krāsainajos diapozitīvos fiksēti Rīgas un citu pilsētu, ciematu skati, kā arī izteiksmīgi dabas skati no 1960. līdz 1990. gadam. Vērtīgs ir Rīgas kinostudijas fonds ar darba momentiem no filmu uzņemšanas laukumiem, provēm (1947–1991). Arhīvā uzkrātas dažādu fotogrāfu privātkolekcijas no dažādiem laikmetiem, piemēram, Kriša Rakes, Sergeja Akuratera, Gunāra Bindes, Aivara Āķa, Vilhelma Mihailovska, Žaņa Legzdiņa, Arņa Blumberga, Vitolda Mašnovska, Jāzepa Danovska, Jāņa Pilskalna, Ulda Brauna, Ojāra Lūša, Ulda Brieža un citu fotogrāfu privātkolekcijas.

Arhīvā uzkrātās fotogrāfijas ir pieejamas gan digitālajā krātuvē Redzi, Dzirdi Latviju!, gan klātienē apskatāmas arhīva lasītavā, piesakot apmeklējumu Latvijas Nacionālā arhīva Pakalpojumu portālā. Fotogrāfiju kopiju pasūtīšana jāsāk ar fotogrāfiju atlasi digitālajā krātuvē. Kad veikta atlase digitālajā krātuvē, informācija par kopiju pasūtījumu jānosūta e-pastā lvkffda.izmantosana@arhivi.gov.lv. Sarakstē jānorāda informācija par pasūtītāju (rekvizīti), fotogrāfiju izmantošanas mērķis un fotogrāfijas, kuru digitālās kopijas vēlas saņemt, norādot fotogrāfiju identifikatorus no digitālās krātuves. Ja digitālajā krātuvē interesējošās tēmas fotogrāfijas nav pieejamas, var uzdot jautājumu arhīvam e-pastā lvkffda.izmantosana@arhivi.gov.lv. Saņemot atbildi no arhīva, jāpiesaka apmeklējums arhīva lasītavā Latvijas Nacionālā arhīva Pakalpojumu portālā un jādodas uz arhīvu veikt fotogrāfiju izpēti, atlasi un kopiju pasūtīšanu.

Kopiju izmaksas nosaka kopijas izšķirtspēja un formāts. Kopiju izcenojumi pieejami

Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādī, 7. sadaļā. Pēc pasūtījuma saņemšanas arhīvs sastāda pieprasījumu, ko pasūtītājs apliecina ar parakstu. Arhīvs sagatavo rēķinu par kopiju izgatavošanu un nosūta pasūtītājam. Pēc rēķina apmaksas, noteiktā termiņā, par kuru iepriekš vienojas, pasūtot kopijas, arhīvs e-pastā nosūta saiti, kur pieejamas fotogrāfiju kopijas. Tās jālejuplādē un jāsaglabā sev ērtā un drošā vietā. Pēc kopiju saņemšanas pasūtītājam ir jāsaskaņo fotogrāfiju izmantošana, kārtojot šos jautājumus ar autoru, tā mantiniekiem vai Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA).