LFM Stāsti: Artūrs Grapmanis (1905-1976)
Latvijas fotogrāfu darbība trimdā ir maz pētīta tēma. Fotogrāfs Artūrs Grapmanis dzimis 1905. gadā Rīgā, strādājis par fotogrāfu Vācijā un vēlāk Austrālijā, izdevis vairākas teorētiskas grāmatas, vienmēr lepojās ar piederību Latvijai. 1932. gadā laikrakstā Filma un Teātris tika reklamēta Grapmaņa fotostudija Daugavgrīvas ielā 9, kur “Pastāvīgā krājumā visjaunākie mākslinieku uzņēmumi”[1]. Šajā posmā, cik zināms, viņš daudz pievērsies tieši dažādu kultūras darbinieku – aktieru un dziedātāju – portretēšanai. Dažas liecības par Grapmaņa portretiem atrodamas dažādās Latvijas atmiņas institūcijās, piemēram, divi aktrises Lidijas Blūmentāles portreti glabājas LNB Mākslas un mūzikas centra Mākslas krājumā.
Kā secināms no fotogrāfijām, Grapmanis bijis Latvijā vēl 1941. gadā, jo iemūžinājis nodegušo Pēterbaznīcas torni. Vēlāk viņa ceļš veda uz Vāciju un, neskatoties uz dzīves apstākļu nenoteiktību, viņš tur bijis aktīvs fotogrāfs un arī teorētiķis, publicējot vairākus izdevumus par fotogrāfijas tehniku un praksi.
Fotogrāfija, grāmata par balti melno attēlu (1946, Augsburga, Vācija) piedāvāja autora pieredzē balstītu fotogrāfijas tehnisko paņēmienu izklāstu. “Sevišķi priecina ilustrācijas – Latvijas skati, kas ir skaidri, reljefi un daiļi savā nesamākslotajā īstenības atveidojumā, tajā pašā laikā arī rādīdami, ka arī amats ir māksla un īsts meistars arī amatu var pacelt līdz mākslas robežām,”[2] par izdevumu raksta K. Rabācs. Savukārt trimdas izdevuma nozīmi uzsver Rūdolfs Drillis: “Grāmata ir arī praktisks palīgs, skolotājs un padomdevējs šais dienās, kad gatavojamies savu nākotni kaldināt ar darbu.”[3]
Krāsu fotogrāfijai Grapmanis pievērsies atsevišķā izdevumā Krāsu fotogrāfija (1947, Vācija). Laikrakstā Tēvzeme: Latvian Newspaper raksta: “Svešās valodās par to sarakstītas daudzas vērtīgas grāmatas, latviešiem līdz šim tādu trūka. Mūsu plaši pazīstamais fotogrāfijas speciālists A. Grapmanis pēc savas Fotogrāfijas iznākšanas tagad laidis tautā savu jauno darbu, kas lasītājus iepazīstina ar krāsu fotogrāfijas pamatprincipiem un techniku. [..] Autors vispirms aplūko gaismas un krāsu problēmu, tad pakavējas pie krāsu sajūtas un priekšmetu krāsu jautājuma.”[4]
Izdevumā Mākslinieciski un techniski pareizs attēls (1949, Vācija) Grapmanis plaši un detalizēti apraksta tādus jautājumus kā kameras un to piemērotība, objektīvu izvēle un kopšana, dažāda veida gaismas izmantošana, dabasskatu, ģīmetņu, celtņu fotogrāfija u. c. Izdevums papildināts arī ar autora fotogrāfijām.
Pēc dažiem gadiem Grapmanis pārcēlās uz Austrāliju. Par viņa darbību tur ir maz ziņu. Vilis Motmillers 1987. gadā, recenzējot 1985. gadā izdoto Latvijas fotomākslu (sast. P. Zeile), pārmet autoriem, ka trūkst apskata par fotogrāfiem, kas kara dēļ devušies prom no Latvijas: “Pilnīgi ignorēts ir fotografa amata meistars Arturs Grapmanis [..]. Pēc 15. maija pārmaiņām viņš dažām izstādēm devis milzu palielinājumus. Šajā nozarē tajā laikā viņš Ziemeļeiropā bija vienīgais. Bija Amatniecības kameras fotografu pārbaudes komisijas loceklis.[..] Daudz viņa darināto fotografiju grezno Sidnejas latviešu biedrības kafejnīcu, kā arī V. Kaminska sastādīto grāmatu Latvija, kas iznāca Vācijā 1947. g.”[5]
Artūrs Grapmanis pēc traģiska negadījumā devās mūžībā 1976. gadā. 116 fotofilmu negatīvu lielo kolekciju muzejam dāvinājusi fotogrāfa meita Ausma Krūmiņš. Uz Latviju tā atceļojusi tikai 2018. gadā kopā ar dziesmu svētku dalībniekiem no Austrālijas. Muzeja krājumā lielākoties ir tieši Grapmaņa klusās dabas, kā arī ainavas, starp kurām arī vairākas Rīgas panorāmas. Iespējams, daļa no šīm ainavām bija atrodamas skatu albumos, kurus Grapmanis trimdā izdeva, lai atgādinātu tautiešiem par dzimto zemi.
Fotogrāfijās, kas nonākušas Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā, vienojošais faktors ir starpstāvoklis: pāreja no ziemas uz pavasari, sniega kušana un ūdens, Lieldienas un to atribūtika; savā ziņā – atgriešanās.
[1] Filma un Teātris, Nr. 7, 12.10.1932.
[2] Rabācs, K. Fotografija. Latvija, Nr. 6, 21.12.1946.
[3] Drillis, R. Grāmata par balti melno attēlu. Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr. 95, 14.12.1946.
[4] Drillis, R. Arturs Grapmanis. Krāsu fotogrāfija. Tēvzeme: Latvian Newspaper, Nr. 32, 24.04.1948.
[5] Motmillers, Vilis. Latvijas fotomāksla. Jaunā Gaita nr. 164, 1897. gada septembris
