Vasaras fotonotikumi Baltijas valstīs
IGAUNIJA
Fotografiska Tallinā, 2026. gada 9. maijs–1. novembris
Fotografiska Tallinā jaunās iniciatīvas Jaunie mākslinieki 2026: Baltijas valstis un Somija pirmā izstāde iepazīstina ar reģiona jaunajiem fotomākslas talantiem – jauno paaudzi, kuras drosmīgās un atšķirīgās balsis norāda uz šī medija iespējamo nākotni.
Platformas atklāšanas izstādē apvienojušies mākslinieki no četrām valstīm, kuru darbi atver personīgus pasaules skatus, pārbauda fotomākslas robežas un piedāvā jaunas iespējas izjust šo brīdi. Mākslinieki izvēlēti starptautiskā atklātā konkursā.
Izstādē piedalās Annemarija Gulbe, Krišjānis Elviks, Anna Ansone ar Annu Mariju Puķi (Latvija), Ieva Baltadonīte (Lietuva), Šia Rovana Konlona (Somija), Karls Ketamo (Somija), Anna-Līsa Krē (Igaunija), Andra Rahe (Igaunija), Filips Šmits (Latvija), Pāvels Šalaikiskis (Lietuva).
Fotografiska Tallinā, 2026. gada 6. maijs – 2026. gada 13. septembris
Izstāde Photography in Power. Making Worlds Visible apkopo autorus, kas līdz šim piedalījušies izstādēs Fotografiska, lai izceltu viņu spēku un ietekmi un izrādītu cieņu viņu apņēmībai fotogrāfijā, kas dziļi ietekmējusi plašākas sabiedrības skatījumu uz mūsdienu pasauli.
Izstādē piedalās 127 mākslinieki, tostarp tēlotājmākslas fotogrāfijas ikonas – Helmuts Ņūtons, Roberts Mepltorps, Ričards Avedons, Refiks Anadols, Ellena fon Unverta, Paolo Roversi, Martins Šollers, Lars Tunbjorks, Sāra Mūna, Pēters Lindbegs, Deivids Lašapels, Džimijs Nelsons un daudzi citi.
Tā apvieno arī daudzveidīgu mūsdienu fotogrāfijas pārstāvju klāstu, gan starptautiski atzītus vārdus, gan igauņu māksliniekus. Daudzi no viņiem pievēršas mūsdienu pretrunām, pētot konfliktus, varas attiecības un sociālo spiedienu, vienlaikus apvienojot dokumentālo (piemēram, Džeimss Nahtvejs) un inscenēto (piemēram, Alisona Džeksone) pieeju.
Fotografiska Tallinā, 2026. gada 14. marts–4. oktobris
No 1983. līdz 2008. gadam fotogrāfe Inta Ruka fotografēja cilvēkus dzimtajā Latvijā, iemūžinot viņu dzīvi telpās, pagalmos un ielās, kur norisinās ikdienas dzīve. Viņa atkārtoti atgriezās pie tiem pašiem cilvēkiem, strādājot lēnām un ļaujot laika gaitā veidoties savstarpējai uzticībai . Rezultātā tapušās fotogrāfijas nav vienkārši dokumentālas, bet saglabā vietas, attiecības un dzīves pieredzi, no kuras rodas piederības sajūta.
Inta Ruka (dz. 1958, Rīga) sāka fotografēt jaunībā bez formālas izglītības, vienkārši izjūtot spēcīgu ziņkāri par cilvēkiem apkārt. Kamera viņai kļuva par veidu, kā sastapties ar pasauli. Viņas darba metode ir lēna, izmantojot klasisko Rolleiflex kameru uz statīva un pieejamo dabisko gaismu kā vienīgo palīgu. Rukas fotogrāfijas nav romantizētas, bet gan tiešas, intīmas un cieņpilnas.
Galerija Seek Tallinā, 2026. gada 6. jūnijs–1. augusts
Šīs vasaras izstāde Tallinas Fotogrāfijas muzeja galerijā Seek ir izpētes pārskats par līdz šim nepazīstama mākslinieka darbu. Einars Tīts izstādasavā unikālajā stilā veidotas aktu fotogrāfijas un kolāžas. Einara Tīta (1963–2016) darbi ir viens no pēdējo gadu lielākajiem atklājumiem Igaunijas fotomākslas vēsturē.
Tīts darbojās no 20. gadsimta 70. gadu vidus līdz 2010. gadiem. Kad viņš sāka savu darbību, fotogrāfijai bija noteiktas prasības – īpaši akta žanrā, kur ķermenim bija jābūt estētiskam un tā attēlošanas veidam atpazīstamam. Šī konvencija neattiecas uz viņa darbiem. Viņš fotografēja ķermeni, bieži vien pats savu, nemēģinot to idealizēt. Ķermenis mainās un to nevar viennozīmīgi definēt.
Fotogrāfijas muzejs, Tallina, 2026. gada 27. februāris–2028. gada 23. janvāris
Fotogrāfijas muzejā notiekošā interaktīvā izstāde Colour Tickle ar instalāciju un animāciju palīdzību pēta vizuālās uztveres, krāsu sintēzes un fotogrāfijas vēstures savstarpējās saiknes.
Gada garumā izstādes pieredzes ceļojums norisināsies atmosfēriski izliektās zālēs un koridoros bijušajā viduslaiku cietumā, kurā tagad ir muzejs. Izstāde paredzēta visu vecumu apmeklētājiem un ar praktisku eksponātu palīdzību izskaidro krāsu fizikas principus, cilvēka krāsu uztveri un krāsu fotogrāfijas vēsturi. Ceļojuma laikā apmeklētāji var iekļūt Acī, iziet cauri krāsu sintēzei, iekrāsot fotogrāfijas, izstaigāt Igaunijas vecāko krāsu fotogrāfiju labirintu un piedzīvot daudzus citus atklājumus. Izstāde izseko galvenajiem pagrieziena punktiem krāsu fotogrāfijas vēsturē, sākot no pirmās krāsu fotogrāfijas, kas tika prezentēta 1861. gadā, līdz mūsdienu digitālajai fotogrāfijai.
Galerija Allee, Tallina, 2026. gada 21. maijs–27. jūnijs
Galerijā Allee norisinās izstāde Eternal People, kuras autors ir Kaupo Kikkas, viens no starptautiski visvairāk pazīstamajiem igauņu fotogrāfiem. Izstādē mākslinieks prezentē spēcīgu fotoprojektu, kas veltīts igauņu mākslas ikoniskajiem autoriem un tapis pēdējo 14 gadu laikā. Izstādi kūrē Katre Palmi un Harijs Līvranna, un tajā eksponēti 17 autoru 28 darbi. Izstādē piedalās Tīts Pāsuke (Tiit Pääsuke), Juri Arraks, (Jüri Arrak), Sirje Runge, Olavs Marans, Ludmilla Sīma (Siima), Toomass Vints, Aili Vinta, Mari Rozvalta (Roosvalt), Uno Rozvalts, Vello Vinns, Heralds Elma (Eelma), Vive Tolli, Rauls Meels, Lembits Sarapū (Sarapuu), Evi Tihemets, Karels Kurismā (Kaarel Kurismaa), Lola Līvata (Liivat).
LIETUVA
Fotogrāfijas muzejs Šauļos, 2026. gada 15. maijs–26. jūlijs
20. gadsimta 80. gadi tiek uzskatīti par jauna radošā viļņa sākumu Lietuvas fotogrāfijā. Tajā gadā Lietuvas PSR Fotomākslas biedrības (turpmāk –FMD) izstāžu zālē Viļņā notika TrešāLietuvas jauno fotogrāfu izstāde (kas 1981. gadā tika rādīta arī Šauļos), kurā atklājās jaunas estētiskās tendences, kas atkāpās no tolaik dominējošās dokumentālā pieejas. Šie jaunie virzieni izcēla jaunas fotogrāfu paaudzes pasaules redzējumu, ko viņi drosmīgi izteica ar jaunu fotogrāfijas valodu, kam raksturīgs konceptuālisms, tehnoloģiju pārzināšana, tendence uz antiestētiku, pašrefleksija, ikdienas monotonijas poētika, fragmentācija un ironiska attieksme pret apkārtējo vidi.
Izstādē eksponēti tikai oriģinālas fotogrāfiju izdrukas no darbu tapšanas laika, lielākā daļa no tām ierāmētas autentiskajos paspartū, ko izgatavojuši paši autori. Daudzas izdrukas ir unikālas, radītas, izmantojot tonēšanu, virāžu, montāžu un citas fotogrāfijas tehnikas.
Galerija Prospekto un Viļņas Fotogrāfijas galerija, 2026. gada 1. jūnijs–20. jūnijs.
Viļņas Mākslas akadēmijas Fotogrāfijas, animācijas un mediju mākslas katedras (FAMM) maģistrantūras studentu diplomdarbi
Mēs visi griežamies savu personīgo dzīvju virpuļos un vienlaikus esam daļa no milzīgā virpuļa, kas ir šī dīvainā un neizdibināmā pasaule. Mēs meklējam savas nepazīstamās saknes un cenšamies aizbēgt no dzīves, vairs neatpazīstam savas vecās mājas un vēl neesam ieguvuši jaunas, mēģinām aptvert to, kas ir pieļaujams un iespējams, pieradinām briesmu skaņas un atrodamies kinematogrāfisku sprādzienu epicentrā, mācāmies sadzīvot ar citu cilvēku un necilvēku radīto, pakļaujamies un pretojāmies, sabrūkam un atkal savienojamies. Galu galā mēs vienkārši peldam pretī galam, bet ceļā mūs pārņem dīvains reibonis un mēs saprotam, ka tā ir mūsu dzīve.
Vēstures nams, Viļņa, 2026. gada 25. marts–30. augusts
20. gadsimta sākumā Staņislavs Filiberts Florijs ar fotoaparātu staigāja pa Viļņu, fotografējot pilsētu –ielas, paugurus, tiltus un ikdienas dzīvi. Gaismas mirklis, kas reiz tika iemūžināts uz stikla negatīviem, sasniedz mūs pat pēc vairāk nekā simt gadiem. Vairāk nekā gadsimtu vēlāk Sigits Parulskis ierodas tajās pašās vietās. Viņš uzstāda lielformāta kameru uz statīva un, rūpīgi fokusējies, skatās uz to pašu skatu. Tā pati pilsēta. Cita gaisma. Citi cilvēki. Cits laiks.
Šī izstāde nav divu mākslinieku dialogs. Tā ir divu laika mirkļu tikšanās vienā un tajā pašā pilsētas vietā. Skatītājs redz sakritības un atšķirības – saglabājušās un zudušas vietas. Izstādē pilsēta kļūst par kaut ko vairāk nekā tikai arhitektūru. Tā dzīvo, noveco un mainās. Ēkām, tāpat kā cilvēkiem, ir savs liktenis. Fotogrāfija uz brīdi rada ilūziju, ka laiku var apturēt. Patiesībā tā ļauj mums to tikai redzēt.
Nacionālā mākslas galerija, Viļņa, 2026. gada 27. marts–21. jūnijs
Šī ir pirmā visaptverošā retrospekcija, kas veltīta lietuviešu fotogrāfam Virgīlijam Šontam (1952–1992). Kuratori Margarita Matulīte un Gintars Česonis piedāvā vairāk nekā 200 mākslinieka darbu izlasi, ko papildina biogrāfiskie dokumenti, kas sniedz ieskatu mākslinieka noslēpumainajā, taču ārkārtīgi jūtīgajā un dramatiskajā personībā. Retrospekcija ir organizēta sadarbībā ar mākslinieka ģimeni un Kauņas Fotogrāfijas galeriju. Pirmo reizi darbi ir atlasīti no visām nozīmīgākajām kolekcijām.
Radvilas pils Mākslas muzejs, 2026. gada 23. aprīlis–20. septembris
Izstādē eksponēti 33 atsevišķu mākslinieku un grupu darbi, kas pārstāv četras Harkivas fotogrāfijas skolas paaudzes. Izvēloties fotogrāfiju kā galveno izpausmes veidu, šie mākslinieki darbojās gan padomju cenzūras apspiestajos gados, gan Ukrainas neatkarības un revolūciju laikā, gan arī tagad, Krievijas militārās agresijas karstumā. Viņi konsekventi izmantoja šo mediju asai sociālajai un estētiskajai kritikai, nepārtraukti paplašinot fotogrāfijas robežas. Vairāki simti izstādes eksponātu – fotogrāfijas, video un arhīva materiāli – ataino sešas nemierīgas un progresīvas desmitgades, izsekojot metožu un ideju attīstību un izceļot vadošos māksliniekus un viņu labākos darbus.
LATVIJA
ISSP Galerija Rīgā, 2026. gada 24. aprīlis–2. jūlijs
Rūtas Kalmukas fotodarbu sērija analogajā tehnikā, izmantojot lielformāta kameru, balstās senā pavasara saulgriežu tradīcijā “putnu dzīšana” un “putnu saukšana”, kas bijusi raksturīga līvu apdzīvotajām vietām. Lielie putni šajos rituālos simbolizēja slimības un ļaunos garus, savukārt mazajiem putniem tika piedēvēta gaismas un atmodas nozīme. Ar fotogrāfijas un buto kustības palīdzību māksliniece interpretē šo rituālu kā metaforu iekšējai attīrīšanai – vēlmei atbrīvoties no tumsas un radīt vietu jaunam sākumam. Izstādes nosaukumam Dzen vienlaikus ir divas nozīmes: pavēles forma “Dzen!” kā aicinājums aizdzīt negatīvo un atsauce uz dzenbudisma praksi, kur caur klusumu un atkārtojumu tiek meklēts miers un skaidrība.
Bijušās MyFitness telpas Berga Bazārā, 2026. gada 28. maijs–18. jūnijs
Izstāde 1,5 ha pēta mežu – ainavu, kas klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, veido tās identitāti un joprojām atrodas mūsdienu ekonomisko, politisko un ekoloģisko diskusiju centrā. Izstādes nosaukums, kas atsaucas uz vidējo meža platību hektāros uz vienu iedzīvotāju Latvijā, atgādina, ka šī teritorija ir sena un kopīga, tomēr vienlaikus arī mainīga un dziļi personiska.
Četrpadsmit jaunie ISSP Skolas absolventi atklāj meža tēmu gan simboliskā, gan materiālā un vizuālā nozīmē, radot darbus par atmiņu tēmu, pievēršoties latviešu mitoloģijai un ikdienas rituāliem, kā arī veidojot performatīvus uzstādījumus meža vidē. Izstādebijušajās sporta kluba MyFitness telpās Berga Bazārā apmeklētājiem ļauj nokļūt attēlmežā, kura plašā telpa slēpj arī dziļākus nostūrus.
Marka Rotko muzejs Daugavpilī, 2026. gada 5. jūnijs –30. augusts
Izstāde Ar otru prātu: Rodžers Ballens. Retrospekcija būs skatāma no 5. jūnija līdz 30. augustam Rotko muzejā Daugavpilī, piedāvājot plašu ieskatu mākslinieka vairāk nekā piecdesmit gadu ilgajā radošajā praksē. Izstāde aptvers dažādus Ballena radošās darbības posmus – no agrīnajiem dokumentālajiem darbiem līdz vēlākajām inscenētajām kompozīcijām, kurās fotogrāfija transformējas par daudzslāņainu instalāciju vidi. 90. gados mākslinieks attīstīja pieeju, ko pats raksturo kā “documentary fiction”, nojaucot robežas starp realitāti un iztēli.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs, no 26. februāra
Izstāde atklāj talantīgā fotogrāfa dzīves gadus, kas pavadīti Latvijas Mākslas akadēmijā, apgūstot glezniecību. Paralēli fotografējot, viņš bagātīgi fiksējis akadēmijas vidi, studentus un mākslas procesus 20. gadsimta 20. gados.
Pēc vairākkārtējas atskaitīšanas un studiju atsākšanas, Latvijas Mākslas akadēmiju Kārlim Lakšem (1892–1949) absolvēt tā arī neizdevās. Nekad neatsakoties no savas mīlestības pret glezniecību, atlikušo mūžu viņš pavadīja Koknesē, talantu realizējot fotogrāfijā. Viņš fotografēja gan pasūtījuma darbus, gan savam priekam – portretus, arhitektūru, ainavas. Tikai pēdējās desmitgadēs vairāk nekā trīs tūkstošu fotogrāfiju lielais mantojums nonācis Latvijas Fotogrāfijas muzejā un tiek pakāpeniski apzināts un pētīts. Savukārt fotomuzejs iemājojis Latvijas Mākslas akadēmijas ēkā Kronvalda bulvārī 4.
