Dziesmu svētki 1960. gadā

“Visa Gorkija iela zied, mirdz, laistās. Pāri gājēju kolonām transparenti, uzraksti. Tie stāsta par panākumiem darbā, tie cildina tautu draudzību,” par Dziesmu svētku gājienu 1960. gadā rakstīja laikraksts Cīņa. 1960. gadā svētku gājiens bija garāks nekā šodien – no Krastmalas pa Valdemāra ielu, tad pa Elizabetes līdz Ļeņina piemineklim (Elizabetes un Brīvības ielu krustojumam), pie kura gājiena dalībnieki nolika ziedus. Rakstu Cīņā papildina Dominika Gedzjuna fotogrāfijas, kurš tolaik dokumentēja gan svētku gājienu, gan arī Dziesmu un deju svētku norisi Mežaparkā un Dinamo (tag. Skonto) stadionā.

Padomju Latvijā Dziesmu svētki notika jūlija otrajā pusē, lai atzīmētu Latvijas PSR proklamēšanu 1940. gada 21. jūlijā. Ar 1960. gada Dziesmu svētkiem tika svinēta LPSR 20 gadu jubileja. Tā laika Dziesmu svētku programma īpaši neatšķiras no mūsdienām – svētku dalībnieku speciālvilciens no Ludzas, deju uzvedumi stadionā, koru kari universitātēs, svētku gājiens un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Atšķirībā no šodienas, kad Dziesmu svētki postulē nacionālo pašapziņu, savulaik akcentēta tika tautu draudzība. Interesanti, ka politiķu runas bija pataupītas saldajam ēdienam – ar tām noslēdza svētkus. LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Jānis Peive savā runā atzīmējis, ka “Dziesmu un deju svētku dalībnieki godam reprezentējuši 120 tūkstoši lielo republikas pašdarbnieku saimi, un novēl tiem arī turpmākā darbā sirdīs saglabāt to pašu lielo entuziasmu, kas Rīgā valdīja svētku dienās,” rakstīja laikraksts Cīņa.