10 minūtes ar Deboru Bellu
Debora Bella (Deborah Bell, ASV) ir fotomākslas vēsturniece, fotogrāfijas dīlere un pieredzējusi galeriste, kas no 2011. līdz 2013. gadam vadījusi slavenā izsoļu nama Christie’s fotogrāfijas nodaļu.
Ar fotogrāfiju Debora Bella ir saistīta jau no agras jaunības. Savu profesionālo karjeru Bella uzsākusi kā ārštata fotogrāfe un fotogrāfu asistente Ņujorkā, vēlāk jau kā mākslas pazinēja un tirgotāja Sandera galerijā, kur strādāja ar čehu un vācu fotogrāfu darbiem, tostarp Augusta Zandera (August Sander) fotogrāfijām. 1988. gadā Bella pieteica sevi mākslas tirgū kā neatkarīga fotogrāfiju dīlere.
Bella īpaši pazīstama mākslas pasaulē kļuva ar savu Chelsea galeriju, kuras kolekcijā bija Diānas Arbusas (Diane Arbus), Viljama Eglestona (William Eggleston), Gerija Vinogranda (Garry Winogrand), Lizetes Modelas (Lisette Model) un citu slavenu fotomākslinieku darbi.
2011. gadā Bella pievienojās Christie’s, kas ir viens no ievērojamākajiem izsoļu namiem pasaulē. Christie’s ir iedibinājis mākslas preču izsoļu tradīcijas, organizējot vērienīgākās 18., 19. un 20. gs. darbu izsoles un pulcējot ap sevi ietekmīgākos kolekcionārus un mākslas pazinējus. Christie’s izsoļu nams ir devis nozīmīgu ieguldījumu, lai fotogrāfijas atzītu par izsoļu priekšmetu. Līdz ko Andreas Gurska (Andreas Gursky) slavenā fotogrāfija Reina II tika nosolīta par rekordlielu summu 4,3 miljonu dolāru apmērā, arī fotogrāfija ir pieteikusi stabilu vietu tirgū līdzās citiem mākslas darbiem. Debora Bella pauž viedokli, ka tieši šis ir fotogrāfijas īstais laiks, jo kolekcionāri, arī tie, kas nav tieši saistīti ar fotogrāfiju, arvien vairāk novērtē un iegādājas tieši fotogrāfu darbus.
Debora Bella maijā viesojās Rīgā un piedalījās dažādos Rīgas Fotomēneša pasākumos. Bella recenzēja fotogrāfu darbus portfolio skatē un lekcijā iepazīstināja ar amerikāņu fotogrāfijas vēsturi un Mērijas Elenas Mārkas (Mary Ellen Mark) daiļradi, kā arī ar tematiskām vieslekcijām viesojās Mākslas akadēmijā un LKA Latvijas Kultūras koledžā.
Kas raksturo labu mākslas dīleri?
Daudz darba gadu šajā jomā. Pieredzi iegūst meklējot, skatoties, lasot un vienmēr cenšoties redzēt iespējami daudz. Man ir paveicies, ka Ņujorka ir daudzu foto aktivitāšu krustceles.
Nesen beidzāt darbu Christie’s. Ko jūs darāt pašlaik?
Es pametu Christie’s 2013. gadā. Lai atgrieztos fotogrāfijas dīlera darbā, es šobrīd meklēju galeriju Ņujorkā. Pagaidām vēl neesmu atradusi, bet ceru drīz atrast. Kamēr meklēju īsto vietu, es turpinu pirkt un pārdot mākslu. Šobrīd daudz neko neiepērku, vairāk piedāvāju.
Dīlerim nav obligāta priekšnosacījuma vadīt arī galeriju, bet man patīk būt dīlerei ar izstāžu vietu. Man patīk organizēt izstādes, būt pieejamai klientiem un satikt māksliniekus.
Kā atšķiras fotogrāfijas tirgus ASV un Eiropā?
Mans novērojums ir tāds, ka ASV tirgus ir daudz aktīvāks, ar daudz lielāka apmēra finanšu aktivitātēm. ASV tiek vairāk pirkts un pārdots, iespējams, tāpēc, ka fotogrāfijas tirgus tur ir vecāks nekā Eiropā.
Man liekas, Vācijā vienmēr ir bijis spēcīgs fotogrāfijas tirgus. Tradicionāli Vācija ir bijusi spēcīga fotogrāfijā. Divas no pirmajām Eiropas foto galerijām tika nodibinātas Vācijā.
Vairāk aktivitāšu ir vērojamas Īrijā un Lielbritānijā. Anglija vienmēr ir bijusi spēcīga fotogrāfijas jomā. Daudz galeriju finansiāli atbalsta Lielbritānijas Mākslas padome, un viņi ir daudz paveikuši pircēju izglītošanā un kolekcionāru audzināšanā.
Parīzē ir daudz foto aktivitāšu, bet nav daudz pirkšanas un pārdošanas aktivitāšu. Taču tas mainās. Viens no iemesliem ir foto tirgus Paris Photo. Arī Christie’s nolēma rīkot vairāk foto izsoles Parīzē.
Kopumā, man šķiet, ka Eiropas tirgus aug. Aizvien vairāk muzeju pievieno fotogrāfiju savām kolekcijām. Lielākā daļa sāk ar laikmetīgo fotogrāfiju un tad pievēršas vēsturiskai retrospekcijai.
Vai līdz ar digitālās fotogrāfijas attīstību ir notikušas izmaiņas arī fotogrāfijas tirgū?
Digitālā fotogrāfija, pretstatā kino, ir viena no jaunākajām foto jomām un vairāk dominē galerijās. Arvien vairāk fotogrāfu pievēršas digitālām tehnoloģijām. Pimēram, Jozefs Koudelka ir atklājis, ka šajā procesā ir kaut kas vērtīgs, kas viņam noder konkrētam darbam. Digitālā fotogrāfija ir vēl viens instruments, un tas ir viss. Bet vispār galvenais ir rezultāts.
Kā ar fotogrāmatām, arī pašpublicētām, vai šāds formāts ir pārstāvēts izsolēs?
Pašpublicētām grāmatām ir plašs kvalitātes diapazons. Galu galā svarīgs ir pats darbs, un katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi. Neesmu pārliecināta, ka pašpublicēšana sasniedz reprezentācijas mērķi. Joprojām ir jābūt spēcīgam darbam. Manuprāt, grāmatu publicēšana atrodas citā orbītā; ne vienmēr tas noved pie attēlu izstādīšanas galerijā, lai pārdotu tos kā individuālus mākslas objektus.
Cik svarīga jums kā fotodīlerim ir fotogrāfijas autora personība un karjera?
Vienmēr ir svarīgi strādāt ar tiem cilvēkiem, ar kuriem ir patīkami strādāt. Bet to var teikt par jebkuru profesiju. Galvenais ir attiecības. Dīlerim ir jāmīl savs darbs; katram dīlerim ir jāmīl piedāvātie darbi un pārdotie objekti. Un kolekcionāriem tam ir jātic. Daudzi kolekcionāri grib satikt mākslinieku, bet galu galā svarīgi ir, vai bildes ir labas.
Jūsu padoms jaunajiem fotogrāfiem.
Ja jums ir iespēja izstādīt savus darbus, neatsakiet. Nav svarīgi uzreiz sevi pieteikt solo izstādē. Labs konteksts var būt laba reklāma jūsu darbiem. Ja jums ir laba kompānija, tas jūsu darbiem liek pievērst lielāku uzmanību. Dalība grupas izstādē nekādā ziņā nemazina jūsu darbu vērtību.
Vēl viena lieta – pacietība. Dažkārt nākas parādīt darbus daudz reižu, lai iegūtu uzmanību. Bet ir svarīgi zināt, kur jūs vēlaties būt. Nav svarīgi rādīt savus darbus visās iespējamās vietās, jums ir jāizvēlas konkrēta galerija, konkrēts dīleris un konkrēts izdevums, lai kas tas arī būtu, kas ir piemērots jums un jūsu mērķim. Tas nenozīmē, ka jums ir jāpaspēj ielēkt vilcienā un sekot kādai jaunai modes tendencei. Jums jāceļ vispārējais inteliģences līmenis.
Kā fotogrāfi var satikt un iepazīstināt ar saviem darbiem tādus fotodīlerus kā jūs?
Izvēlieties, kurš no viņiem jums visvairāk patīk, apmeklējiet galerijas, lai redzētu, ar ko tās nodarbojas, iepazīstiniet ar sevi un parādiet savus darbus. Es, piemēram, neesmu liela interneta lietotāja, man patīk redzēt fotogrāfiju ka fizisku objektu.