Viesošanās vēsture

Es sāku strādāt pie šī projekta 2012. gada ziemas sākumā neilgi pēc tam, kad biju pārcēlies uz Islandi, un tas sakrita arī ar personīgu pārejas posmu dzīvē. Dodoties ikdienas pārgājienos uz Islandes laukiem, lai uzņemtu fotogrāfijas, es galvenokārt meklēju klusumu un vientulību, lai reflektētu par manu tābrīža situāciju, cerot atrast risinājumu un kaut kādu nebūt virzību.

Skatoties uz šo projektu retrospektīvi, es redzu, ka mana jūtu un prāta dzīve ir atradusi savu atspulgu šajos attēlos, atspoguļojot eksistenciālās pārmaiņas, kuras es tobrīd piedzīvoju, un atklājot veidu, kādā es uztvēru apkārtesošo ainavu. Viesošanās vēsture (History of the Visit) ir kļuvis daudz introspektīvāks projekts, nekā es sākotnēji cerēju, izceļot nevis kādu konkrētu ģeogrāfisku vietu, bet drīzāk personisku, iztēlotu zonu, kur takas ne uz kurieni neved un mākslīgi veidotas struktūras turpina eksistēt bez jebkāda iemesla.

Šī attēlu sērija nepiedāvā skaidru pārskatu par to, kas tobrīd norisinājās manā galvā, bet drīzāk piepilda kādu robežškirtni, kurā vārdi vairs nav vajadzīgi. Mani interesē šī fotogrāfiskā domas abstrakcija, kur ainavai ir atņemts konteksts un tā kļūst par kaut ko citu – fonu manai iekšējai topogrāfijai.

Turp, kur es devos, pārsvarā varēja nokļūt ar mašīnu. Tas bija tikai dažu stundu braucienā no pilsētas un tur reti kādu varēja sastapt. Viena no Islandes greznībām ir iespēja ceļot ārpus galvaspilsētas un stundām ilgi nevienu nesatikt. Darbam ritot savu gaitu, mani izbraucieni kļuva biežāki un pamazām pārvērtās par regulāri izpildītu bēgšanas rituālu un vientulības vingrinājumu.

Es uzskatu, ka pamazām man tas palīdzēja padarīt šīs ainavas par savām.

Daniels Roiters (Daniel Reuter, 1976) ir dzimis Vācijā. Viņš uzauga Luksemburgā un pārcēlās uz Reikjaviku, Islandē, kur dzīvo arī šobrīd. Daniels pievērsās fotogrāfijai 2009. gadā un 2013. gada rudenī pabeidza rezidentūras kursu fotogrāfijā Hartfordas Universitātē, Konektikutā.