Runaway with Synchrodogs
Synchrodogs ir ukraiņu mākslinieku duets Taņa Šheglova un Romans Novens, kuri ar savām sirreālajām fotogrāfijām ieguvuši starptautisku atzinību gan modes, gan mākslas pasaulē. Pievilcīgie attēli, kuros visbiežāk redzama pati Taņa dažādās savdabīgās pozās un tērpos gleznainās ainavās, nepakļaujas racionālam skaidrojumam. Viņu etīdes balansē starp reālo un iedomāto, vedot skatītāju neapzinātajā, dzīvnieciskajā, sapņainajā. Arī viņu radošā karjera ir kā dabas fenomens – neskaitāmas publikācijas modes un stila žurnālos Vogue, Vice, Esquire, Dazed un pat sadarbība ar Lady Gaga viņus noteikti padara par modīgākajiem ukraiņu fotogrāfiem.
Synchrodogs personālizstāde Back to Nature norisināsies kim? Laikmetīgās mākslas centrā no 21. maija līdz 2. jūlijam festivāla Rīgas Fotomēnesis 2017 ietvaros. 21. maijā 16.00 viņi uzstāsies arī ar publisko lekciju.
Kā jūs satikāties? Un kā jūsu attiecības ir mainījušās gadu gaitā?
Iepazināmies fotogrāfijas mājaslapā, kur mums abiem bija izveidoti profili, jo bijām no dažādām pilsētām, kas atradās astoņu stundu vilciena brauciena attālumā viena no otras. Sākām satikties, kas automātiski nozīmēja fotografēšanu kopā (diviem fotogrāfiem tas ir pašsaprotamākais veids, kā pavadīt laiku). Mūsu nodomi bija tīri – gribējām atklāt pasauli, iepazīt sevi un savas spējas. Likās interesanti netērēt laiku, darot kaut ko parastu. Abi absolvējām tehniskas universitātes. Taņa studēja informācijas tehnoloģijas, Romāns – tehnoloģisko procesu automatizāciju. Domājam, ka tas, ka mēs nekad neesam studējuši mākslu, mūsu dzīvē spēlēja lielu lomu. Tādējādi varējām būt mēs paši, mums nebija vilinājumu kopēt kāda darbus, un, dzīvojot mazās Rietumukrainas pilsētās, neredzējām daudz mūsdienu pasaules tendenču. Daudzus gadus strādājām, lai nemitīgi sevi attīstītu un progresētu, mēģinot radīt kaut ko inovatīvu, iracionālu, neērtu, taču tai pat laikā jaudīgu, kas izstarotu skaistumu tā visplašākajā nozīmē.
Kā jūs parasti nonākat no idejas līdz rezultātam?
Pats svarīgākais vienmēr ir ideja. Mēs visu laiku vācam idejas, veicam piezīmes, un, kad pienāks laiks, lai strādātu pie projekta, sākam šīm idejām piešķirt formu, lai padarītu tās tik labas, cik vien iespējams. Bieži kā galveno iedvesmas avotu izmantojam mūsu sapņus, eksperimentējam ar pašu izstrādātu meditācijas tehniku, kad mēģinām iemigt, tā mums palīdz redzēt brīnišķīgas vīzijas. Mēs pētām, veidojam skices, gatavojam aksesuārus un butaforijas, meklējam vietas. Dažreiz paiet gads starp šī procesa pirmo un pēdējo stadiju. Mēs to uztveram ļoti nopietni – tik nopietni, cik vien tādi divi perfekcionisti kā mēs varam. Reti atklājam mūsu darba procesa detaļas. Daudz eksperimentējam ar dažādiem materiāliem, pārbaudām, kā katrs no tiem strādā un kā to var izmantot mūsu mākslā. Tas pats attiecas uz vietu meklēšanu – dažreiz burtiski iegriežamies katrā pagriezienā, lai pārbaudītu, kur ceļš mūs ved, un šī pieeja mums nekad nav sagādājusi vilšanos.
Kā jūs izvēlaties fotosesiju vietas?
Dabai uz mums vienmēr bijusi liela ietekme, tā ārkārtīgi ietekmē mūsu mākslu un dvēseli. Tāpēc, kad strādājam pie projekta, vienmēr pievēršam pienācīgu uzmanību organizācijai, vietas meklēšanai. Abi esam ļoti pašaizliedzīgi, kad runa ir par mūsu māksliniecisko darbību – meklējot fotosesijas vietu, ceļojumos izpēti burtiski katru pagriezienu, dodies uz ledāju bez profesionāla aprīkojuma (pat ja tas ir savā ziņā bīstami, jo vari ievelties kādā plaisā), bēdz prom no policijas pa kalniem, kuros ir aizliegts staigāt, visu laiku cīnies ar fobijām, kanjonā izvairies no čūskām, tuksnesī gandrīz nomirsti bez ūdens. Viss ir palicis aizkadrā tikmēr, kamēr mums ir izdevies nokļūt skaistā zemē.
Vai varat nedaudz pastāstīt par savu darbu tehnisko pusi?
Izmantojam augstas kvalitātes filmu kameras – gan 35mm, gan vidējo formātu, kas neprasa daudz pēcapstrādes. Mums patīk sajust kadra vērtību. Zinot ierobežoto kadru skaitu, kas ir filmai, tu pienācīgi piestrādā pie visām kadra detaļām un uzņem 36 lieliskus attēlus 200 viduvēju digitālu attēlu vietā. Digitālās kameras izmantojam tikai rezerves kadriem komerciālās fotosesijās vai lielām reklāmām; tam ir jēga, ja klienti drukā reklāmas ēkas izmērā.
Kas jums patīk modes fotogrāfijā, un kā šīs fotosesijas atšķiras no jūsu personīgajiem projektiem?
Mums patīk, ja starp mūsu mākslas aktivitātēm un modes fotosesijām ir līdzsvars – abi prasa daudz laika un uzmanības. Bet mums patīk, ka tās ir atšķirīgas lietas, un tajā, kā mūsu smadzenes strādā, pārslēdzoties no viena uzdevuma uz otru, ir kaut kas relaksējošs. Tas mums neļauj iestrēgt vienā virzienā uz ilgu laiku.
Kopumā mēs dzīvē jūtamies ērti. Mums patīk taisīt mākslu, pasūtījuma fotogrāfijas, uzņemt video, kopā spēlēt klavieres. Darām daudz lietu, un tās ir vienlīdz svarīgas mūsu iekšējai harmonijai. Pat esam attīstījuši labdarības projektu ar nosaukumu Crystaltania, kur pārdodam unikālas Taņas veidotas rotaslietas un ziedojam visu naudu cilvēkiem, kuriem steidzami vajadzīga palīdzība.
Kāda ir bijusi jūsu pati dīvainākā fotosesija?
2015. gadā Dallas Contemporary mums pasūtīja solo izstādi, tāpēc devāmies 4000 jūdžu ceļojumā pa Ameriku, kas izrādījās pilns ar piedzīvojumiem. Piemēram, džips iestrēga smiltīs, un nācās uzbūvēt desmit metru garu ceļu no visādiem maziem zariņiem un akmeņiem, kurus varējām tuksnesī atrast, lai tiktu tālāk. Vai ieraudzīt milzīgu zirnekli uz koka, kur Taņa tikko sēdējusi. Vai – mūsu favorīts – pazaudēt mašīnas atslēgas (mūsu vienīgās izredzes izdzīvot) kalnainā, klinšainā apvidū, kur daudzu kilometru attālumā nav neviena cilvēka, kad saule sāk iet uz rietu. Visa šī pieredze šo projektu padarīja mums tuvu, tas ne tikai rezonēja mūsu dvēselēs sava skaistuma dēļ, bet bija arī svarīga mūsu pašizaugsmes daļa.
