Intervija ar kuratori Jekaterinu Zujevu
No 12. līdz 28. maijam Maskavā norisinās pirmais Fotogrāmatu festivāls – izstādes, lekcijas un meistarklases. Aicinājām uz sarunu festivāla direktori Jekaterinu Zujevu, Brāļu Limjēru Fotogrāfijas centra kuratori.
Kā radās ideja rīkot festivālu?
Mūs iedvesmoja Eiropas fotogrāmatu pasākumi, piemēram, Vīnes vai Kaseles festivāli un Parīzes Photo Aperture. Žēl, ka Krievijā lielākā daļa pat nezina, kas tas ir, kamēr Eiropā fotogrāmatu kustība piedzīvo publikāciju pārpilnību. Ir pienācis laiks, lai veicinātu šī mākslas veida attīstību Krievijā. Šāda mēroga pasākums, kā esam iecerējuši, mūsu valstī notiks pirmoreiz. Pirmkārt, ir svarīgi uzdot jautājumu, kas vispār ir fotogrāmata, pasludināt to par fenomenu un iepazīstināt ar šo konceptu mākslas ekspertus un fotogrāfijas un vizuālās kultūras kritiķus. Ļoti nedaudziem no mums ir laiks sekot līdzi informācijas plūsmai, kas atspoguļo Eiropā notiekošo. Tāpēc gribam palīdzēt autoriem, kas varbūt nejūtas piederīgi starptautiskajai arēnai, uztvert un absorbēt grāmatas formātu.
Kā sāki strādāt Brāļu Limjēru centrā un kāda ir tava darba ikdiena?
Fotogrāfijas centra izstāžu projektos esmu bijusi iesaistīta aptuveni septiņus gadus, kopš tas parādījās kvartālā Sarkanais Oktobris. Mūsu projekti ir ļoti atšķirīgi. Bijušas gan lielas pētnieciskas izstādes, saistītas ar padomju fotogrāfijas vēsturi pilnīgi dažādos periodos – 20., 30. 60. gados –, gan atsevišķiem autoriem veltītas ekspozīcijas no perestroikas perioda, kas vēl nav pietiekami izpētīts. Dažreiz man izdodas piedalīties projektos, kas saistīti ar mūsdienu fotogrāfiju (piemēram, Ironija kā ainava (Irony as Landscape) vai ar FotoDepartament kopīgi veidotu projektu Eksperimenti ar Brauna kustību (Experiments of Brownian Motion)). Centrā ir daudz izglītības programmu un sava izdevējdarbības programma.
Kas ir bijis lielākais izaicinājums, organizējot festivālu?
Iespējams, vienoties ar visiem lektoriem. Mēs gribam, lai mūsu festivālu apmeklētu cik vien iespējams daudz fotogrāfu un fotogrāfijas pētnieku no ārvalstīm, lai iepazīstinātu Rietumus ar Krievijas fotogrāmatu vidi un pārņemtu fotogrāmatu industrijas pieredzi no ārvalstu kolēģiem. Tāpēc īpaši svarīgas ir ārzemju viesu vadītās meistarklases un lekcijas, kurās piedalīsies Leslija Mārtina (Leslie Martin, ASV), Endrjū Sangers (Andrew Sangar, Lielbritānija), Peters Pukluss (Peter Puklus, Ungārija), Dīters Neuberts (Dieter Neubert, Vācija), Kalins Kruse (Calin Kruse, Vācija), Delfina Bedēla (Delphine Bedel, Francija) un Metjū Šarons (Matthieu Charon, Francija).
Kā tu raksturotu fotogrāmatu vidi Krievijā?
Fotogrāmatu kustība Krievijā joprojām ir mazattīstīta. To var izskaidrot ar vispārējo fotogrāfijas kopienas stāvokli Krievijā. Viss ir saistīts: neattīstītais foto tirgus, nožēlojamā situācija foto izglītības jomā un vāja pētniecības bāze. Diemžēl pie mums nav gandrīz neviena pētnieka, nav auditorijas, nav fotogrāmatu ražotāju, tāpēc nav arī plašas auditorijas, kas būtu ieinteresēta fotogrāmatās. Taču ir arī priekšrocības. Mūs, piemēram, neapdraud pārprodukcija vai tendence veidot grāmatas tikai grāmatu pēc. Nav vajadzīgs pārlēkt pāri dažām attīstības stadijām tikai tāpēc, ka citur tās jau ir pagātne. Un es nevaru teikt, ka Krievija pilnībā ignorē fotogrāmatas. Profesionālās aprindās notiek visādi pasākumi.
Kura fotogrāmata uz tevi pēdējā laikā ir atstājusi iespaidu?
Pagājušajā gadā man apkārt bija tikai pašas labākās fotogrāmatas, jo gatavojāmies mūsu festivālam. Varu nosaukt dažus autorus, kas, šķiet, diezgan skaidri pārstāv Krievijas fotogrāmatu vidi. Piemēram, izstādes New Spread (Jaunais atvērums) kuratore Anastasija Bogomolova – viņa ir ne tikai liela fotogrāmatu kolekcionāre un pētniece, bet arī pati izmanto fotogrāmatas formātu. Viņas grāmata Lookbook, manuprāt, ir ļoti interesants piemērs tam, kas notiek Krievijas fotogrāmatu vidē. Šīgada atklājums man droši vien ir Aleksandra Gronska un Ksenijas Babuškinas grāmata Schema. To izdevusi Latvijas izdevniecība Orbīta. Es domāju, ka fotogrāmatas formāts šeit izmantots vairāk nekā pamatoti un dod skatītājiem iespēju iedziļināties projektā, jo viņi var pievērsties fotogrāfijām, klejot pa tām, esot divatā ar grāmatu. Arī šī grāmata tiks izstādīta festivālā. Un mūsu kolēģi no Kaseles Fotogrāmatu festivāla to nominējuši par gada labāko grāmatu.
