Tā nav īsta dzīve

Ir tāda vieta, kur neviens nav piedzimis un neviens nenomirst. Protams, tu vari nomirt jebkur, bet te tu nevari tikt apglabāts, jo atklāts, ka ķermeņi šeit nesadalās. Te tu nevari piedzimt, jo grūtniecēm ir jāatgriežas uz cietzemes, lai dzemdētu bērnu. Te nav kaķu, koku, luksoforu. Nav atrakciju parka, bet ir cirka trupa. Ziemā kļūst pilnīgi tumšs, bet vasarā saule nekad nenoriet. Šo vietu sauc Longjērbīene, un tā ir Svalbāras lielākā apdzīvotā vieta un tās administratīvais centrs. Tā ir arī pilsēta, kas atrodas vistālāk ziemeļos. Lai gan to būtu grūti uzskatīt par labāko dzīvesvietu, daudzi cilvēki tajā iemīlas no pirmā acu skatiena. Daži cilvēki ieradās šeit tikai uz divām nedēļām un palika piecus gadus vai ilgāk, taču tikai nedaudzi apmetas šeit uz pastāvīgu dzīvi. Dažkārt rodas iespaids, ka cilvēki šeit mēģina no kaut kā aizbēgt, ka šis ir tikai patvērums uz kādu laiku. Tā nav īsta dzīve.

Dominika Gesicka (1981) ir poļu fotogrāfe, kura dzimusi Vloclavekā. Viņa studējusi starptautiskās attiecības Varšavas Ekonomikas augstskolā (Polija) un Radošās fotogrāfijas institūtā Opavā (Čehija). 2015. gadā viņa saņēma Ideas Tap & Magnum Photos stipendiju, lai pabeigtu projektu “Tā nav īsta dzīve”. Viņa ir Lodzas Fotofestivāla Grand Prix balvas ieguvēja (2017). Viņas darbi izstādīti daudzos festivālos (Krakovas Fotomēnesī, Fotogrāfijas festivālā Prāgā, Encontros da Imagem Bragā, Lodzas Fotofestivālā, Bratislavas Fotomēnesī).