10% par izstādi

Neiropsihologi apgalvo, ka, apstrādājot vizuālos tēlus, acu tīklene prātam piegādā nelielu informācijas daudzumu. Līdz pat 90 % informācijas nāk no citām smadzeņu daļām, tātad no atmiņas. Cilvēks ir tendēts redzēt to, ko zina. Arnis Balčus savos darbos cenšas vizualizēt šos “līdz pat 90 %”, viņš izaicina skatītāju, kurš ir pārliecināts, ka vērtē fotogrāfiju tikai un vienīgi kā autora sagatavoto vēstījumu (vienalga – kognitīvo vai emocionālo). Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāmajā izstādē Balčus demonstrē dažus interpretāciju ietekmējošus paņēmienus, kas nav piemītoši pašam fotogrāfiskajam attēlam. Lai tos atpazītu un iekļautu interpretācijā, skatītājam jāmobilizē sava ikdienas pieredze un arī ikdienas valoda.

Izstādes nosaukums – Izstāde pēc izstādes – uzsver fotoattēla materialitāti, proti, kas notiek ar izstādi, kad izstāde ir beigusies. Muzeja otrajā stāvā ir saliktas kastes ar ierāmētiem eksponātiem, uz kastēm uzlīmes “Trausls”, “Neapgriezt”, “atvērt šeit”, dažādas pasta piegādes adreses utt. Dažas ierāmētās fotogrāfijas ir daļēji izpakotas, slietnes ļauj piekārt tās, kur vien ir vēlme. Līdz ar to Balčus apliecina, ka plakans digitāls attēls ir trīsdimensiju priekšmets, kam piemīt svars. Proporcijām, rāmim un stiklam ir vismaz divas nozīmes: autoram tie ir ievērojami transportēšanas un uzglabāšanas tēriņi, skatītājam – interpretācijas konotācijas.

Pie trešā stāva sienām ir izkārti attēli no vairākiem Arņa Balčus projektiem. Izlasi vieno kopā tas, ka, iesaistot skatītāju interpretācijā, fotogrāfijas ierosina kādu no ikdienas zināšanu slāņiem. Lūk, alien’s passport. Kāda konkrēta Latvijas iedzīvotāja ikdiena, taču latviešu apziņā tā ienāk tikai ar mākslas darba starpniecību, jo mediju un politiskajai dienaskārtībai šis ir juridisks jēdziens, nevis cilvēku likteņi. “Kāpēc šo attēlu tu esi tik ļoti satumšojis?”, fotogrāfam ekskursijā jautā skatītājs par bildi no sērijas Viņpus Zilupei. “Tāpēc, ka cilvēki mēdz sabiezināt krāsas, runājot par šīm lietām,” atbild autors.

Sarunvalodā ir vairākas vizuālās metaforas, kas pauž mūsu attieksmi pret konceptuālām lietām. Skatīties caur rozā brillēm, redzēt skabargu acī, izgaismot problēmu… Ar saviem projektiem Arnis Balčus pievērš skatītāju uzmanību ikdienībai (attiecības starp dzimumiem, identitāte, pagātnes aizmirstība), norādot uz ierastā vizuālā un konceptuālā skata leņķa ierobežojumiem.