Vienas fotogrāfijas stāsts: Diāna Tamane
Vēl pēdējās dienas festivāla Survival Kit 10.1: Outlands ietvaros apskatāms viens no Diānas Tamanes (1986) jaunākajiem projektiem Ziedu kontrabandiste (Flower Smuggler). Stāsts ir par Diānas vecmāmiņu, kura 2015. gadā brauca uz Krieviju, lai apciemotu sava vectēva kapavietu. Uz robežas viņai izrakstīja sodu un konfiscēja divus puķu podiņus. Diānas vecmāmiņa bija plānojusi aizvest ziedus uz sava vectēva kapiem Abrenē. 1945. gadā Abrenes pilsēta tika pievienota PSRS, mūsdienās tā ir iekļauta Krievijas Federācijā.
Patlaban Diāna gatavojas izdot arī savu pirmo grāmatu ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Beļģijas izdevniecību Art Paper Editions. Grāmatā iekļauti vairāki Diānas projekti, kas tapuši no 2013. gada līdz mūsdienām. Pašlaik to var iegādāties iepriekšpārdošanā un tādējādi atbalstīt grāmatas tapšanu. Liela daļa Diānas projektu vijas ap stāstiem par viņas ģimeni, tāpēc, atsaucoties uz FK aicinājumu pastāstīt par kādas konkrētas fotogrāfijas tapšanas procesu, Diāna izvēlējās darbu Mamma.
“Mamma ir portrets,” Diāna vairākkārt uzsver. Četrus ar pusi metrus platajā un pusotru metru augstajā attēlā redzama Diānas mamma, kas sēž pie Kreiss kravas mašīnas stūres. “Es gribēju, lai šī fotogrāfija ir ļoti liela, bet tomēr vienā gabalā,” Diāna paskaidro un piebilst, ka lielāku to fiziski nav iespējams izgatavot kā vienu fotogrāfiju, jo ruļļa garums to neatļautu un tad tā būtu jālīmē kopā no vairākām daļām. Tajā pašā laikā autore nosmej, ka, lai gan no vienas puses liekas, ka šī izdruka ir liela, īstenībā tā ir miniatūra, jo pati mašīna ir 17 metru gara. “Un es vēlējos, lai bilde atsaucas uz reklāmas fotogrāfiju, izskatās gandrīz vai kā tāds Kreiss firmas banneris, bet, redzot nosaukumu, kļūst skaidrs, ka tas ir kas personisks, varbūt foto, kas izņemts no ģimenes albuma,” Diāna piebilst.
Fotogrāfija tapa 2016. gadā, kad Diāna bija HISK rezidencē Ģentē. Pirms Diānas mamma kļuva par kravas mašīnas vadītāju, viņai Rīgā piederēja kafejnīca un beķereja: “2009. gadā bija krīze, un mammas biznesam vairs tik veiksmīgi negāja. Tad arī pēc dažiem grūtiem gadiem viņa izlēma kļūt par kravas mašīnas vadītāju, nolika D kategorijas tiesības un ap 2013. gadu sāka braukt līdzi savam vīram, kas jau gadu arī ar to nodarbojās.” Ar kravas auto Diānas mamma gandrīz vienmēr bija ceļā, un tikšanās bija iepriekš jāieplāno. Lai uzņemtu šo fotogrāfiju, abām bija jāsarunā konkrēts laiks, kad mamma būs Rīgā un Diāna varētu atbraukt no Beļģijas. Pats fotogrāfijas uzņemšanas process nemaz nebija tik vienkāršs, kā varētu likties. Diāna ar mammu devās uz kravas mašīnu bāzi, lai uzņemtu fotogrāfiju, bet atrast fotografēšanai mašīnu nemaz nav tik pašsaprotami. “Kravas mašīnas vienmēr ir ceļā,” Diāna paskaidro. Šoferi ierodas bāzē, lai atdotu mašīnu, bet, ja reiz viņi to ir izdarījuši, kāds cits uzreiz tajā kāpj iekšā un dodas prom.
Lai uzņemtu fotogrāfiju, Diāna ar mammu bāzē mēģināja noķert šoferus, kuri jau gatavojas sēsties un braukt: “Mēģinājām noķert tos kravas mašīnas vadītājus, kuri aiziet uz pārdesmit minūtēm noformēt dokumentus, dabūt komandējuma naudas un kartiņas degvielai. Lūdzām viņiem, vai mēs varētu mammu nofočēt viņu mašīnā.” Sarunājušas ar kādu šoferi, abas ātri skrēja uz mašīnu, lai mamma paspēj iesēsties un Diāna – nobildēt. “Lai iegūtu pēc iespējas lielāku un kvalitatīvāku attēlu, kur mamma būtu fokusā, es kustējos ar statīvu un kameru gar mašīnu un uzņēmu vairākas bildes; principā, tā ir kolāža vai panorāma, kas sastāv no septiņām bildēm”, Diāna stāsta. Lai taptu gala attēls, Diāna izmēģināja dažādas kameras – gan analogo, gan digitālo – un ar mammu uz bāzi brauca divas dienas.
Uz jautājumu, vai mamma vēl joprojām braukā, Diāna atbild: “Jā, tagad ir ceļā. Viņi nesen bija Spānijā. Diezgan ilgi jau ir prom – kādu pusotru mēnesi ir ceļā.” Pēdējo gadu laikā arī Diānas darbs Mamma ir izbraukājies pa pasauli. Mamma tikusi izstādīta Rīgā, Tartu, Ģentē, Parīzē, Katmandu, Ķīnā un Rumānijā, un vienmēr kopā ar sarakstu, ko Diāna lūdza mammai uztaisīt: “Palūdzu, lai viņa gada laikā pieraksta visus galamērķus, uz kuriem brauc, ko viņi ved, cik daudz degvielas tiek patērēts, cik kilometri nobraukti. Tas viss ir tāds viens garš saraksts, kur var arī redzēt, kā Eiropā visas tās preces tiek izplatītas.” Diāna savus individuālos darbus par ģimeni redz kā daļu no lielāka projekta, tāpēc arī Mamma bieži tiek izstādīta kopā ar citiem darbiem un būs daļa no grāmatas Flower Smuggler.
Nobeigumā Diāna piebilst, ka bildei iedvesmojās no padomju laika propagandas plakātiem, kur bieži sievietes ir attēlotas kā stipras strādnieces. Viņa ar mammu arī par to ir runājusi: “Toreiz, kad viņa aizgāja strādāt par kravas mašīnas vadītāju, tai firmai bija ap 1000 mašīnu un tikai trīs sievietes. Tagad ir jau 2000 mašīnu un par vadītājām strādā ap 20 sieviešu.”
