Sešdesmitie: skats uz pilsētu

Kopš leģendārajiem sešdesmitajiem gadiem ir pagājis vairāk kā pusgadsimts, un šī distance ļauj minēto laikmetu vērtēt kā unikālu parādību, kas ietekmēja dzīvi miljoniem cilvēku visā pasaulē un radīja impulsu kultūras attīstībai nākotnē. Tas bija brīvības un cerību laiks, kas vispirms sevi pieteica ar studentu nemieriem un seksa revolūciju rietumos un destaļinizāciju un politisko atkusni Padomju Savienībā. Pārmaiņas cita starpā nolasāmas arī utopiskajā skatā uz pilsētu, kas atspoguļojās kārtējā modernisma uzplaukumā Dzelzs priekškara abās pusēs – gan Padomju Latvijā, gan ārzemēs. Izstāde piedāvā iespēju palūkoties uz sešdesmito gadu pilsētu caur fotogrāfijas prizmu.

Fotogrāfa vēstījums no arhitekta skata atšķiras ar to, ka fotogrāfs uztver pilsētu tās kontekstā, tiecoties koncentrēties uz raksturīgākajām detaļām, izcelt no apkārtējās vides būtiskāko. Fotogrāfijās mēs vēl biežāk redzam pilsētu ar cilvēkiem, telpu, kuru piepilda ļaudis – tā vienmēr ir konkrēta vieta, kas veido saikni ar apkārtējo vidi. Tikmēr arhitektoniski plāni ir abstrakti vismaz tik ilgi, kamēr tie eksistē uz papīra. Taču gan fotogrāfus, gan arhitektus savstarpēji tuvina laikmeta stils un zīmes, kopēja proporciju izjūta un estētiskie priekšstati. Tieši šī vizuālā radniecība, kopējais krustpunkts arī ir izstādes Sešdesmitie: skats uz pilsētu idejas pamats. Izstāde, kurā piedalās četri fotogrāfi – Gunārs Binde, Māra Brašmane, Vladimirs Gailis un Laimonis Stīpnieks, skatāma Arhitektūras muzejā līdz 20. martam.