Revolūcija ir sieviete

Protesti Baltkrievijā ilgst kopš prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā. Pirmajās dienās tūkstošiem sieviešu izgāja ielās. Skaisti, drosmīgi un apņēmīgi: viņas runāja par negodīgām vēlēšanām un balsu zagšanu. Simtiem tika arestētas. OMON un miliči nevilcinājās, viņi neizrādīja nekādu žēlastību neaizsargātām sievietēm, no kurām daudzas tika piekautas, dažas pat izvarotas ar policijas stekiem. Tomēr tas nesalauza baltkrievu sievietes, bet tikai motivēja. Viņas nepadevās un nolēma cīnīties par savām tiesībām. Ar ziediem rokās viņas stāvēja, lai atbalstītu savus bērnus, vīrus, draugus, tēvus, brāļus, un arī viena otru.

“Mums pietiek! Mūsu ir daudz, un šī ir mūsu valsts. Jūs mūs visus neapcietināsiet!” – viņas kliedza Lukašenko. Nekad agrāk viņas nav izgājušas ielās, lai izrādītu solidaritāti, emocionāli runātu par pārmaiņām, kuras sagaida valsti un kuras vēlas viņas pašas. Tas bija skaists un īpašs brīdis.

Gandrīz visas sievietes, pie kurām vērsos, piekrita fotografēties. Savos desmit reportieres gados pirmo reizi jutu, ka cilvēki vairs nebaidās. Tomēr es nejautāju par viņu vecumu vai vietu, kur viņas strādā. Tam pat nebija laika. Katra sieviete vēlējās runāt par pārmaiņām, kas notiek valstī un viņas dzīvē. Es ļoti labi saprotu šīs emocijas. Daudzus gadus baltkrievu sievietēm vajadzēja paklausīgi pildīt savas lomas: strādāt un rūpēties par māju un bērniem, būt inteliģentām, burvīgām un glītām, būt labām draudzenēm, sievām, mātēm. Tagad sievietēm ir balss. Un kopā viņas runā skaļi un skaidri, jo Baltkrievijā revolūcija ir sieviete.

Jūlija Šablovska (1991) dzimusi Molodečnā, Baltkrievijā. Viņa ir beigusi Baltkrievijas Valsts universitātes žurnālistikas nodaļu (2014) un Varšavas fotogrāfijas akadēmiju (2017). Viņas darbi tika prezentēti izstādēs Baltkrievijā, Polijā un Lietuvā. Viņas reportāžas un raksti vairākkārt ieguvuši apbalvojumus gan no Valsts informācijas un iekšlietu ministrijas, gan neatkarīgās Baltkrievijas žurnālistu asociācijas.