Runā jaunais fotogrāfs: Kaspars Zborovskis
Kaspars Zborovskis (2004) Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā apgūst foto dizaina specialitāti. Digitāli fotografē reportāžas, pasūtījuma sesijas, komercfoto. Apgūst video žurnālistiku. Vadošais fotogrāfs uzņēmumā LONEXONE. Pirms gada radošie meklējumi aizveduši pie analogās fotogrāfijas un vidējā formāta filmu kameras, pats arī attīsta un skenē radītos darbus. Kaspars iekļuva FK Balvas finālā ar sēriju Netīrās ilūzijas.
Kā tu sāki fotografēt?
Pirmā aizraušanās ar audiovizuālajiem medijiem bija 2. klasītē, taču tas beidzās ar Valsts policiju — filmēju pārāk brutālus satīriskus video klipus ar spēļu konsoli PSP un tos arī publicēju Youtube.
Trauma sadzija pēc pieciem gadiem, kad iemīlējos fotogrāfijā un bohēmā. Gāju 7. klasē, draudzējos ar vecākiem tīņiem, jo vienaudži vēl lāgā nebija sākuši domāt. Skolā biju paraugbērns visās jomās, taču katru piektdienas un sestdienas vakaru pavadīju visdažādākajās ballītēs ar kameru rokās. Pirmo reizi neatceros. Esmu pateicīgs pagātnei, jo tieši tāpēc esmu attīstījis komunikācijas prasmes. Varbūt kādu dienu izveidošu sēriju, izmantojot arhīvu ar šī perioda savdabīgo dokumentāciju.
Devītajā klasē jau ļoti aktīvi darbojos skolas mediju klubā, kur iepazinos ar tehnisko pusi un lēnām sāku fotografēt par samaksu. Pēc pamatskolas apņēmos pārvākties no Jelgavas uz Rīgu, tāpēc visu vasaru smagi strādāju par bruģētāju. Vēlējos iet kādā no Rīgas ģimnāzijām, taču visus iestājeksāmenus nogulēju. Kaut kā nonācu tehnikumā, kur ātri sapratu, ka fotogrāfija ir neaptverami plaša. Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies.
Kas ir dullākais, ko būtu gatavs darīt kadra dēļ?
Nezinu, ko nākotne liks darīt, bet darba laikā klients vienmēr būs prioritāte.
Ko esmu darījis kadra dēļ līdz šim? Vienreiz sabojāju reputāciju darba komandējuma laikā, jo izģērbos Vīnes katedrālē pašportretam. Gadījies reiz skriet prom no čigānu bara nakts vidū, vairākkārt ielauzties privātīpašumā, braukt uz jūru nakts vidū, elektrošokēt vai izģērbt aizmigušu draugu. Pilnai grēksūdzei: sasitu mammas auto (piedod, mammu!).
Kas tevi iedvesmo, motivē darīt?
Visvairāk laikam iedvesmojos no personīgajiem piedzīvojumiem un draugiem. Mani arī ietekmē skaistas dāmas. Pēdējā laikā vairāk pētu scenogrāfijas elementus un nodarbojos ar analizēšanu. No latviešu autoriem visvairāk esmu ietekmējies no Ivara Grāvleja, taču tehniskās kvalitātes pārņēmu no skolotāja Harija Dainas Liepiņa. Motivāciju tik labi neizprotu, cenšos darīt to, kas nav garlaicīgi.
Kāds ir tavu fotogrāfiju tehniskais process?
Man ļoti patīk jau pirms fotosesijas izplānot katru detaļu. Cenšos saviem darbiem izvēlēties īsto žanru. Vislēnākā un grūtākā daļa ir atlase. Apstrādei izmantoju instrumentu Loupedeck un programmas Adobe Lightroom, Photoshop. Daļa no procesa ir eksperimentēšana, esmu pētījis jaunās AI funkcijas Photoshop.
Analogajai fotogrāfijai izmantoju pusgadsimtu vecu Minoltu, esmu kļuvis par Ilford fanu skolas dēļ. Digitālajai fotogrāfijai lietoju Canon bezspoguļu kameras un DJI dronu.
Kādas galvenās kvalitātes centies panākt savos darbos?
Radoši un neredzēti risinājumi, interesanta kompozīcija. Digitālajiem darbiem sabalansētas krāsas, augsta tehniskā kvalitāte. Instagram publicētajos darbos cenšos skatītāju šokēt un provocēt.
Gaisma vai tumsa?
Harmonijai vajag abus! Ikdienā vienmēr priecājos par veiksmīgu dabisko gaismu, bet studijas darbos izklaidējos tumsā ar LED zobeniem.
Dzīvoju es tumsā — cīnos par gaismu, iedvesmojos un apbrīnoju kriminālās pasaules zvaigznes. Gaismā vai slikta cilvēka lomā gan nekad nevēlos nokļūt.
Kāda tev šķiet Latvijas jaunā fotogrāfija? Kā tu redzi savu vietu tajā?
Cerams, ka konkurētspējīga pasaules kontekstā!
Jāsagaida pirmā personālizstāde, lai noskaidrotu, vai cilvēki saprot mani.
Ko tu gribētu sasniegt fotogrāfijā?
Mērķis ir ļaut fotogrāfijām dzīvot, lai tās raisa pārdomas un tiek skatītas. Otrs mērķis ir radīt kaut ko jaunu, nekad neredzētu. Trešais mērķis ir mainīt pasauli.
