Baltā bite
Baltā bite pēta aizmirsto matriarhālo līniju patriarhālā kontekstā, pievēršoties atmiņu, sievietes identitātes un ģimenes saišu tēmām. Šis projekts savieno tālu pagātni ar personīgām pārdomām par sievišķību un nākotnes mantojumu, vienlaikus pētot emocionālās, kultūras, metafiziskās un bioloģiskās saiknes starp dzimtas sieviešu paaudzēm un reflektējot par mākslinieka lomu šajā kontinuitātē.
Vecmāmiņas mājā es atradu dzimtas koku, ko 1971. gadā uzzīmēja kāds tāls radinieks. Tam bija pievienota vēstule manam vectēvam, kurā sīki aprakstīti mūsu dzimtas migrācijas ceļi no Bosnijas un Albānijas uz Melnkalni 14. un 15. gadsimtā. Tajā ir arī izsekotas asinsradniecības saites starp paaudžu paaudzēm, katrā no tām ir redzami vārdi, kas noveda pie dzimtas atzara, kuram es piederu. Tomēr viena izcēlās: mūsu ģimenes brālību priekštece, kuras vārds palicis pagātnē, patriarhāta smaguma aizēnots.
Serbu tradīcijā šo mātes arhetipu, senāko zināmo sieviešu dzimtas priekšteci, dēvē par “bela pčela” jeb balto biti. Par šo terminu nav daudz skaidrības, jo īpaši tāpēc, ka tik reti var atrast dzimtas koku, kurā vispār pieminētas sievietes. Tomēr tiek uzskatīts, ka šo mītisko māti sauc par balto biti tāpēc, ka viņa parādās atmiņu miglas baltumā un kā bite rosās mūsu apziņā, cenšoties mūs pamodināt un atgādināt, ka viņa joprojām ir šeit.
Manai tas izdevās.
Viņas klātbūtne aktualizēja jautājumus par vēsturi, atmiņu un sieviešu lomas ignorēšanu uz vīriešiem orientētā dzimtā. Manas baltās bites atklāšana kaut ko pamodināja manī, ievilka sevī, mudinot pārdomāt savu trīsdesmitgadīgas sievietes pieredzi un risināt jautājumus par auglību, reprodukciju, mantojumu un dziļām saitēm ar sievietēm manā dzīvē – māti, tantēm, māsām un īpaši vecmāmiņām.
Kamēr manas iepriekšējās pārdomas bija iesakņojušās tālā pagātnē, baltās bites gars vadīja mani tagadnē un raudzījās nākotnē, uzdodot simbolisku jautājumu: vai es kādam būšu baltā bite?
Marija Mandiča (Marija Mandić, 1990) ir māksliniece no Serbijas, kas strādā ar fotogrāfiju, tekstu un atrastiem materiāliem. Viņas darbos aplūkotas pagātnes un identitātes tēmas, bieži vien ģimenes kontekstā, apvienojot personiskos stāstus ar plašākiem sociāliem jautājumiem. No 2025. gada Mandiča ir nominēta platformai Futures. Ieguvusi doktora grādu vizuālajā komunikācijā Ūsti pie Labas Mākslas un dizaina fakultātē.
