Brīvības meklējumi fotogrāmatā. 10 minūtes ar Vinitu Vilcāni Krilovu

Vinita Vilcāne Krilova pēc karjeras modes industrijā ar fotogrāfiju sākusi nodarboties 2016. gadā, absolvējusi ISSP skolas programmu Attīstot fotogrāfijas valodu (2017–2019). Viņas redakcionālie un komerciālie fotogrāfijas darbi publicēti žurnālos Lilit, Una un L’Officiel Baltic, viņa ir fotografējusi tādiem Latvijas zīmoliem kā Rainsisters un Madara Cosmetics.

A Quest for Freedom, Vol. 2 (Brīvības meklējumi, 2. daļa) ir viņas pirmā fotogrāmata – gan emocionāls, gan vizuāls pētījums par ģimeni, atmiņām un izvēlēm, kas mūs veido. Grāmata ir stāsts par baržu Klaidonis un Džeimsu Krogzemi – Vinitas radinieku, kurš dzimis Latvijā, bet vēlāk devies bēgļu gaitās. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas viņš atgriezās Latvijā un autores ģimenes dzīvē ieņēma vectēva lomu. 70. gadu sākumā Džeimss pameta labiekārtotu dzīvi Kalifornijā un kopā ar draudzeni Diānu iegādājās baržu Klaidonis, ko pietauvoja Parīzes sirdī, blakus Mākslas tiltam. Barža kļuva par viņa māju, darbnīcu un brīvības simbolu. Grāmatas pirmā versija jeb daļa tapa pirms nu jau ilgāka laika, VOID grāmatu veidošanas meistarklasē. Tagad, sadarbojoties ar Milda Books, radīts jauns un pilnveidots makets. Lai grāmatu būtu iespējams izdot, izdevniecība uzsākusi pūļa finansējuma kampaņu.

Kā fotogrāfija ienāca jūsu dzīvē un kādos žanros jūtaties vispārliecinošāk?

Varētu teikt, ka fotogrāfija manā dzīvē ienāca ar mīlestību, jo tieši mans vīrs bija aizrāvies ar fotografēšanu, dalījās zināšanās un aizdeva savas fotokameras. Es ilgi esmu strādājusi modes industrijā un daudz bijusi daļa no citu cilvēku stāsta. Mani aizrāva doma būt kameras otrā pusē un izprast savu skatījumu, veidot savu naratīvu. Vispārliecinošāk jūtos fotografējot cilvēku – bez uzstādījumiem un mērķa. Meklējot īstas emocijas un īstu mirkli mazliet neīstā situācijā.

Grāmatas Brīvības meklējumi 2. daļa projekts tapis lēni un pakāpeniski. Kā radās šī ideja? Vai uzreiz bija skaidrs, ka jāveido grāmata?

Ideja radās pakāpeniski no ziņkāres, bez skaidra plāna vai mērķa. Tikai vēlāk es iestājos fotoskolā un tieši tur pirmo reizi ieraudzīju, ka šajā materiālā ir kaut kas vairāk, ka tajā ir stāsts, kas man pašai ir ļoti tuvs. Sākotnēji man nebija skaidrs, ka tam jātop par grāmatu. ISSP skolas ietvaros piedalījos VOID rīkotajā grāmatu veidošanas meistarklasē, kur ielēcu burtiski pēdējā brīdī. Ierados pirmajā dienā ar milzīgu materiāla apjomu – fotogrāfijas, dienasgrāmatu ieraksti, dokumenti. Intensīvā sešu dienu periodā izveidojām grāmatas pirmo maketu. Grāmata ļauj cilvēkam apstāties, šķirstīt lēnām, atgriezties pie kadriem un pašam izdzīvot to ritmu. Tas bija brīdis, kad man kļuva skaidrs, ka šis projekts nav tikai fotoattēlu un dokumentu kopums, bet ceļojums, kuru vēlos dalīt ar citiem.

Kā izveidojās sadarbība ar Milda Books un kā tas ietekmējis grāmatas veidolu?

Pēc grāmatas maketa izveidošanas un ISSP skolas absolvēšanas pieteicu to internacionālajā grāmatu maketu konkursā Kassel Dummy award – grāmata tika iekļauta īsajā sarakstā, un tur mani pamanīja un sazinājās Kārlis Bergs. Tā bija sagadīšanās, jo tobrīd Milda Books strādāja pie franču fotogrāfa Žeremija Junga Jeremie Jung fotogrāmatas, kura arī bija iekļauta sarakstā, tā viņi pamanīja arī manu vārdu. Pēc konkursa nebiju gatava mesties iekšā projektā un tikai pāris gadus vēlāk, kad grāmatas galvenajam varonim, manam radiniekam Džeimsam Krogzemam tuvojās 100. dzimšanas diena, es pati uzrunāju Milda Books un mēs sākām darbu pie projekta. Tad izveidojās sadarbība ar Georgu Avetisjanu. Sākotnējais grāmatas makets ir pamats tagadējai grāmatai, bet ar Georga palīdzību tā ir kļuvusi daudžšķautņaināka, esmu tajā ielikusi arī vairāk no sevis un tā ir pašpietiekamāka – skaidrāka lasītājam, kurš par šo stāstu varbūt dzird pirmo reizi.

Grāmatas aprakstā minēts visai plašs tēmu loks – ģimenes saiknes, brīvības meklējumi, latviešu bēgļu gaitas u. c. –  kāpēc jums ir svarīgi par to runāt?

Man šīs tēmas ir svarīgas, jo tās nav abstraktas, bet cieši saistītas ar manu ģimeni. Grāmatas centrā ir Džeimss Krogzemis – latvietis, kurš pēc kara aizbrauca pasaulē, bet pēc neatkarības atjaunošanas atgriezās Latvijā un ieņēma manā ģimenē vectēva lomu. Aiz katra bēgļa likteņa ir izvēles, zaudējumi un ilgas pēc mājām, un Džeimsa dzīvē tas viss savijās ar nemitīgiem brīvības meklējumiem. Grāmatā sekoju līdzi baržai Klaidonis, kas bija Džeimsa un viņa dzīvesbiedres Diānas brīvības simbols. Brīvība man pašai ir ļoti personiska tēma, un putns, kas ir mans brīvības simbols, vijas cauri arī šai grāmatai.

Pie šī stāsta es strādāju jau divpadsmit gadus, un man šķiet svarīgi to nodot tālāk. Ja šos stāstus neuzrakstām un neizdodam, tad tie pazūd kopā ar cilvēkiem, kuri tos nesuši.

Kas ir jūsu galvenie iedvesmas avoti – gan šīs grāmatas, gan citu darbu tapšanā?

Grāmatas Brīvības meklējumi gadījumā galvenais iedvesmas avots ir pats stāsts: Džeimsa dzīve, viņa ceļojumi, gleznas, raksti un barža Klaidonis. Ģimenes atmiņas un vēsturiskie dokumenti man ir materiāls, no kura var uzbūvēt veselu pasauli. Tāpēc arī grāmata ir jaukta formāta, fotogrāfijas savijas ar arhīva materiāliem un priekšmetiem.

Plašāk mani vienmēr iedvesmo cilvēks un viņa personiskais stāsts un liktenis. Mani saista ceļojumi, antīki un atrastie priekšmeti, vecas fotogrāfijas, jo katram no tiem ir sava vēsture, kas var kļūt par stāsta sākumpunktu.

Kādi vēl ir jūsu radošie plāni?

Mans tuvākais mērķis ir grāmatu izdot un aizvest pie lasītājiem gan Latvijā, gan starptautiskos fotogrāfijas festivālos un grāmatnīcās. Šis ir brīdis, kad stāstam jāsāk dzīvot savu dzīvi, ārpus manis. Tajā pašā laikā neizslēdzu, ka šim stāstam varētu būt turpinājums, jo, strādājot pie šī projekta, man pavērās arvien jauni pavedieni: ar mani sazinās cilvēki, kuri savulaik bijuši uz baržas, un es turpinu atrast jaunus pavedienus. Noteikti plānoju arī sekot līdzi baržas liktenim.

Ilgtermiņā vēlos turpināt veidot projektus, kuros savijas fotogrāfija, teksts un priekšmeti, un kuros ir vieta cilvēka stāstam. Šāds darbs aizņem laiku, bet tieši tāds man šķiet vērtīgs.