LFM Stāsti: Dainis Kārkluvalks (1957)

Dainis Kārkluvalks dzimis 1957. gadā, Valdemārpilī, Hildas Bertas un Viļa Kārkluvalku ģimenē. Fotogrāfija viņa dzīvē ienākusi, pateicoties mammai, kas strādāja par fotogrāfi Valdemārpilī līdz pat izsūtīšanai uz Sibīriju. Pēc atgriešanās fotoplašu kamera stāvējusi plauktā līdz brīdim, kad piesaistījusi Daiņa uzmanību – viņš tobrīd mācījās 6. klasē.

Ieguvis filmu kameru, Dainis sāka fotografēt dažādus skolas pasākumus un sūtīt fotogrāfijas vietējai avīzei. Vēlāk nācis uzaicinājumus izmēģināt fotožurnālista arodu – no 1975. gada Kārkluvalks strādāja Talsu Vēstīs. No 1976. līdz 1979. gadam mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā, fotogrāfa – fotostudijas vadītāja specialitātē. Nozīmīga izstāžu darbība gan seko nedaudz vēlāk – grupu izstādes Plūdi Talsos (1987, Talsu muzejs) un Viena diena Ogrē (1988, Ogres kultūras nams), personālizstādes Talsi noskaņās (1996, Talsu novada muzejs; 1997, Latvijas Fotogrāfijas muzejs), kā arī Te ir līvu zeme (1977, Mazirbe, Lībiešu tautas nams). Vienlaikus ar mūža darbu presē viņa fotogrāfijas iekļautas arī vairākās grāmatās (īpaši veidojusies sadarbība ar dzejnieci Maiju Laukmani), un kamera vienmēr lietota arī personīgai fotodienasgrāmatai. Daiņa Kārkluvalka mīļākās tēmas fotogrāfijā ir Talsu pilsēta un apkārtne, sabiedriski notikumi, arī lībiešu kopiena un tās vēsture.

“Vispār glezniecība ir ļoti tuva fotogrāfijai. Glezniecību nevar vārdos izstāstīt, tā ir jājūt. Tāpat arī fotogrāfija, filma. Bet vislielākās emocijas man dod kino. Tur viss ir kopā – gan attēls, gan mūzika. No mākslas novirzieniem man vistuvākais ir impresionisms. Arī kino. Tāpēc man tuvs ir Tarkovskis, man tur nav nekā nesaprotama,”[1] fotogrāfs stāsta laikrakstam “Talsu Vēstis” 1991. gadā. Šī Gundegas Blumbergas veidotā intervija ir viens no ļoti retajiem materiāliem, kas stāsta par pašu fotogrāfu – periodikas arhīvā teju pilnīgi visos avotos viņš parādās tikai kā fotogrāfiju autors.

Dainis Kārkluvalks saistīts arī ar divām apvienībām. Viena no tām ir Talsu fotoklubs, kuru no tā dibināšanas 1999. gadā līdz šim brīdim vada fotogrāfs Uldis Balga. Otra – Talsu Krūmu mākslas grupa, kas dibināta 1985. gadā. Grupas desmit gadu jubilejas plakāta fotogrāfijas tapšanai tika pieaicināts Kārkluvalks, un kopš tā brīža viņš darbojas grupā, kurā līdz tam bija tikai gleznotāji. Patlaban grupā darbojas arī fotogrāfi Uldis Balga un Āris Krauze.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā glabājas vairāki desmiti Kārkluvalka lielformāta fotogrāfijas no dažādām sērijām, tostarp Talsu sejas, kolekcija Varbūt…, kā arī Latvijas laiks, kas tapusi atmodas periodā, piedaloties lielāka mēroga foto akcijā. Kārkluvalks šajā sērijā fiksējis dažādus šķietami ikdienišķus, tomēr ar laiku, izrādās, zīmīgus, mirkļus. Daudzos no tiem autors piedalījās tieši kā preses fotogrāfs, fiksējot, kā Guntis Ulmanis sveic Krišjāņa Barona radinieci Sofiju Dravnieci 100 gadu jubilejā, vai, piemēram, pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kur kāds kungs vecāka gadagājuma sievietei stāsta par to, kas ir Tautas fronte. Caur lokāliem notikumiem fotogrāfijās ietverts individuāli emocionālā un sabiedriski politiskā stāvokļa vispārinājums.

Daiņa Kārkluvalka fotogrāfiskais mantojums gan muzeja krājumā, gan Latvijas fotogrāfijas vēsturē iezīmē izteiktas reģiona dokumentācijas un smalka vērojuma, tā sauktā subjektīvā dokumentālisma, kombināciju. Attēliem jārunā pašiem par sevi – to apstiprina kā Kārkluvalka dzīvesziņa, tā arī māksla.

*Jebkāda fotogrāfiju tālāka izmantošana un izplatīšana saskaņojama ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju un autoru