Kā radīt mājas

Mājas iegūšana īpašumā kļūst arvien nepieejamāka gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm. Līdz ar īpašumtiesību samazināšanos māju jēdziens no dzīves realitātes pārvēršas par ilgas uzturošu projekciju. Savos darbos es pētu saikni starp māju jēdzienu un sabiedrības tieksmi uz būvniecību un īpašumtiesībām. Jauni dzīvojamo māju rajoni simbolizē progresu, taču tajos slēpjas izslēgšanas spriedze, jo daudziem tie paliek nepieejami. Šī pretruna ir mana pētījuma pamatā.

Mani neinteresē arhitektūra kā fiziska struktūra, bet gan mājas kā emocionāls un kultūras konstrukts. Tradicionālā izpratne par mājām kā stabilitātes vietu vairs nav spēkā. Tā turpināsies tēlos un nostalģijā, kas kompensē zaudēto pastāvīguma sajūtu. Mājas parādās kā projekcija — kā neiespējamās atgriešanās simbols, ko uztur ilgas.

Davids Bakaričs Mihaljevičs (David Bakarić Mihaljević, 2001) ir fotogrāfs, kurš dzīvo Zagrebā, Horvātijā. Galvenokārt nodarbojas ar inscenēto fotogrāfiju, pētot telpu starp reālo un iedomāto, dokumentālo un inscenēto. Viņa projekti bieži vien izriet no personīgās un paaudzes pieredzes, uzsverot jautājumus par mājām, telpu un to, kā mūsdienu sabiedrība veido realitātes jēdzienu.