Jūnijs pienācis ar vasarai atbilstošu konkursu. Šoreiz sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Konkursa tēma ir “Saldējums” visdažādākajās izpausmēs, laikos un interpretācijās. Visvairāk mūs interesē fotogrāfijas no 20. gs. 90. gadiem, jo Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir uzdāvināta saldējuma etiķešu kolekcija no šī laika, taču laikmets nebūs noteicošais kritērijs, var būt arī mūsdienas. Attēlā jābūt redzamam saldējumam vai arī konceptuālām norādēm, kas ļautu noprast, ka fotogrāfijai ir kāda saistība ar saldējumu (piemēram, saldējuma kioskam, saldējuma pārdevējai, saldējuma graffiti u.tml.). Labāko darbu noteiks žūrija un tā autors saņems balvu no grāmatu un dizaina veikala Lukabuka, kā arī kaut ko saldu no konkursa organizatoriem. Apbalvošana notiks 15. jūnijā LNB ēkā K. Barona ielā 14 LNB un Laimas saldējuma pasākumā.
Saldējuma pārdevējs Bauskā. Foto no Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma / LNB projekta Zudusī Latvija
Viens autors drīkst iesniegt ne vairāk kā 3 darbus. Fotogrāfijai jābūt *.jpg formātā, garākā mala 1000px. Bilde ir jānosauc – jūsu vārds_uzvārds, piemēram, janis_berzins.jpg. Epastā iekļaujiet arī attēla parakstu, ja tāds ir, un pilnu savu vārdu un uzvārdu. Pieteikumu sūtiet uz fk@fotokvartals.lv līdz šī gada 12. jūnijam plkst. 23.59, vēstules temats: Konkurss. Šoreiz iesūtītos darbus publicēsim uzreiz pēc to iesūtīšanas pie šī raksta, kā arī LNB blogā.
Iesūtītie darbi:
Rēzeknes piena konservu kombināts nozadzis zīmejuma varoņus no čehu animācijas filmas “Křemílek a Vochomůrka” http://www.youtube.com/watch?v=52VO10Rza_Q
Ivars : Par cik tas spriezjot pec etikjetes ir VALSTS kantoris , tad vinji NEZAGA un NEZOG bet ka te Arnis @ Ko propagande “Brivi izmanto visas pieejas ” jeb ka man tiko Beļģu kantorim paskaidroja viena MILZIGA Latvijas valsts uz;nemuma PR cilveki “Latvija nabadziga valts mes nevara atļaluties pirtk tapec vienkarši ņemām un izmantojām jo mums liekas ka tam jābūt par brivu
:) Smieklīgākais šai stastā gan jau tāpat ka ar uz etiķetes esošā multeņa speršana tass ka “Nabadzīgie spērāji” bij nu loti dargos uzvalkos un autiņos stipri dargakos ka viņu apspertajiem Beļģiem 
:):)
Viktora Ozoliņa foto pagaidām mana neapšaubāma favorīte – vienkārši gangsteriski
!!
taču Toms Zariņš ar daudz neatpaliek
Liels paldies par iesniegtajiem darbiem! Konkursa žūrija (Arnis Balčus / FK, Ieva Zībārte / Lukabuka, Signe Valtiņa / Latvijas Nacionālā bibliotēka) izvērtēja iesniegtos darbus un nolēma balvu piešķirt Ivaram Grāvlejam par foto ar divām tantēm, kas mielojas ar saldējumu. Apsveicam!
Visi laipni aicināti rīt, 15. jūnijā plkst. 17.30, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā K. Barona ielā 14 uz saldējuma tēmai veltītu pasākumu. Pasākumā varēsiet nobaudītu “Laimas” jauno saldējumu, klausīties un skatīties saldējuma stāstus, gan arī uzzināt, kā saldējuma tēma iekļaujas LNB fiziskajā un digitālajā saturā.
shoreiz gan nevaru piekrist zhurijai un skjiet, ka balva Ivaram G. ir pieskjirta tikai vinja varda delj, jo bilde, manuprat, ne izteiksmiga, ne ari pietiekoshi ironiska, nu, nekaada… atvainojiet, piedodiet par viedokli, bet to atljaujos izteikt tieshi tapec, ka man Gravlejs skjiet viens no origjinalakajiem un specigakajiem latvju fotomaksliniekiem. bet ne shaja konkursa.
Lai arī pats piedalījos konkursā un teorētiski tādā gadījumā paust savu komentāru varbūt nebūtu īsti korekti, gribēju teikt, ka pievienojos Kristīnes viedoklim. Lai arī noprotams, ka žūrijai nav gribējies krist klišejās (gandrīz visos darbos kombinācijā ar saldējumu darbojas bērni), tomēr uzvarējušais attēls, manuprāt, nav labākā izeja no situācijas. Tas, vai fotogrāfisko, satura un estētisko kvalitāšu ziņā šis attēls bija labākais no visiem iesniegtajiem, ir stipri diskutējams jautājums.
Ha ha , CIENĪTIE / CIENĪTĀS redziet jusu problema ir šabloniskā un stereotipiska domāšanā kā jau tiem kam patīk “Atdarinat paraugus” , Ivar bilde izteikti atšķiras no jusu stereotipiskajiem “Bebji skuķi puķi” variantiem , domaju ka tiesji tapec par viņu žurija vienojas , vismaz 2-3 bijldes ir ļoti intresantas bet viņas tik vien ir ka INRESANTAS , Ivara bilde ir pilnigi savadaka lidz ar to ar ievero žurijas
Man proatams patik tur tas multiexsis vai sendviča Mamma ar baznicu un AijasB bernelji , bet Gravlejs ir parek specigs darbs 
:) Ka krizes laiku anekdote “Berni ja uzvedisieties labi aizvedišu jus uz pilsetu paradīt kā citi berni ēd saldējumu”
jaa, Rihard, vinjas patiesi atskjiras. redz, ja tas bildes iesniegtu kaut kada “aija migla” vai “janis stiprais”, tas vienkarshi tiktu noliktas mala ka savadakas, bet nekas vairak. bet ta ka autors ir cien. Gravlejs, tikai pats autora vards automatiski taam pieskjir “stiprumu”, par kuru Tu izsakies.
manuprat.
ps. Rihard, kur palikusi Tava veleshanas sludinat “estetiskas”, ne “konceptualas” vertibas?
bet lai, nu, paliek, Rihard, gaumes atskjiras, zhurijas atskjiras, fotografijas atskjiras.. un tas, kursh bus uzvaretajs, nosaka tie, kas ir pie varas (shaja gadijuma – shauraa bilzhu verteshanas noziimee).
kas zhurijai sirdij (acij?) tuvaks, to ari vinji izvelas. vai , nu, tas patik kadam, vai nepatiik.
bet vienigais, kas man nepatiik, ir iespejamiba, ka “popularakie” fotografi shados konkursos var gulet uz pagatnes lauriem. pastav iespejamiba iesniegt shvakas kvalitates “da jebko”, bet vards vien jau automatiski pieskjirs shim bildem izcilibas zimi. tapat ka skolas laikaa, pietika pirmajas klasites iekljut teicamniekos, lai ar sho auru automatiski gutu priekshrocibas (un ari labas atzimes) no skolotajiem lidz pat skolas beigam..
Kristine : Tev pa velti liekas ka Gravlejs te krutakais eksemplars tur ir ari daudz krutaki “Berndi” iesniegusji savus razojumus SMUKUS un intresantus , vienigi vinji parak neatskiras no parejiem smuki intresanti utt. Taču Grāvlejs ir SAVĀDĀKS
:)
Rihard, velreiz velos uzsvert, ka uzvaretajbildee “smukuma” nav nekaada, taja galvenais ir Tevis tik ljoti nopeltais “koncepts”. un, ja shadu konceptu butu uzmeistarojusi kada anninja vai maigoniitis, tad, baidos, ka shada bilde vienkarshi tiktu nogrusta mala.
ja taa nav, lai dzivo konceptualisms
Kristine : Saproti šeit ir tikai DIVAS bildes kuras ir kautkas “Laikmetigi” specifisks šitā http://fotokvartals.lv/wp-content/uploads/2011/06/Aija_Bley.jpg un šita http://fotokvartals.lv/wp-content/uploads/2011/06/ivars_gravlejs_2.jpg , parejs ir ” Subjektiva interpretacija” laikmetiga stila
:)
Kristīn, man jau sāk piegriezties, ka cilvēki regulāri vazā vārdu “konceptuāls” šeit komentāros vietā un nevietā kā tādu lamuvārdu. Man ir aizdomas, ka vairums no šiem cilvēkiem nemaz nesaprot, ko tas nozīmē, vai arī apzināti kropļo un degradē tā nozīmi. Ir tāda sajūta, ka “konceptuālisti” dažu ieskatā te kļūst par tādu pašu mitoloģisku birku kā “sorosīti”. Uz to noskatīties no malas vienkārši ir smieklīgi. Ja par Grāvleja bildi, tad tās pluss ir oriģinalitāte (nebija klišeju kā daudzās citās bildēs), dabiskums, ko piedod momentuzņēmuma estētika un, protams, humors, asprātība vai kā nu katrs var nosaukt šo amizanto/sirreālo kompozīciju/situāciju. Mani favorīti vēl bija Edgara Eglīša pirmā bilde (klasisks, labs portrets) un Viktora Ozoliņa momentuzņēmums ar sievieti, kas laiza saldējumu (iemesli līdzīgi, kā Grāvleja foto).
Kristīne, lai diskusijas par šo tēmu neietu bezgalībā – es izvēlējos Grāvleja foto, jo tā nebija klišejiska, atšķīrās no citām, šai fotogrāfijai fonā es ieraudzīju vismaz 3 stāstus. Un, lai mani atvaino autors un visi profesionāļi, es tomēr nekautrēšos atzīties, ka Grāvleja vārds man neko neizteica. Pirmo reizi dzirdēju, un tikai vēlāk no Arņa uzzināju, ka viņš ir “stārs”.:) Tāpēc pārmetumi attiecībā uz “vārdu” nevietā. Jā, žūrijas ir dažādas, vērtējumi ir subjektīvi un patiesība ir tur ārā. Un tieši tāpēc, ka dažādu jomu pārstāvji bez kašķēšanās nonāk pie viena un tā paša varianta, liecina, ka tajā bildē tomēr kaut kas ir.
Arni, lai nebutu “jaciesh” no shi jedziena izmantoshanas shaja portala, varbut butu jedzigi palugt kadam ljoti zinosham fotografijas teorijas parzinejam uzrakstit rakstu par to, ko gan foto teorija un vesturee nozime “konceptualisms”. tada, nu, ir galvena redaktora suutiiba – apgaismot vienkarshos latvju fotomakslas plebejus
Signe, patiesiba mani patiesham priece Tevis rakstitais, ka zhurijas darbs norisinajas objektivi, par ko isti nebiju parliecinata. ka jau mineju, uzvaretajbilde mani neparliecinaja un neparliecina, jo shii specifiskaa momentuznjemuma estetika man vienkarshi nav tuva. piekriitu, shi bilde aktivi rosina izteeli un, visticamak, pat vairak neka citi iesniegtie darbi. tomer tajaa es pilnigi un galigi neguvu ne mazako vizualo baudu, ko es tomer ari sagaidu no labam fotografijam (papildus tam, ka tiek rosinats mans prats)
lai, nu, kaa, man vairak jautajumu un komentaru nav un atvainojos par savam shaubam
Kristine : Varu ta vienkatrsji paskaidrot ko ES un pamata tie kas fotografiju macijusjies ka amatu gan ka ARTu apzīmē ar vārdu “Konceptualisti” tas pavisam vienkarsji nozīmē “Mesls” jeb ka savulaik vestija kads LMA mācībspeks “Latvijas konceptualisms patverums netalantīgajiem” , ja gribi redzet ko nozīme konceptualisms Rietumu izpratnē vari pameklēt pēc vārda “Leonards Laganovskis” palasities vinja intervijas paskatities pat Trubā , bezmaz vienīgais Latvijas patiesais konceptualas makslas tai skaita ari fotografijas autors. Visos citos variantos sis vards pie mums nozime “Drazucepejus” pamatā viens otra atdarinatajus kuri savu nespeju radit jebko saparatigu atšķirigu intresantu maske zem vinjuprat loti univesrsalas birkas “Konceptuala fotografija” , pie mums pilnigi jebkursj nejega lomografs vai kjerta tinite sevi prezemtes ka “Konceptualists” netici pajauta kadreiz pancika paskata berneljiem lielos zabakos raibas kleitas ja vinam roka buss focjuks ko vins taisa bus tikai divas atbildes “Lomo!! Koncepts ! , skaisdrss ka skilj drazu
:):) Latvijas realitate. Ar so virzienu arpuss Latvijas nekada sakara , vienkarsji pie mums katastrofali trukt radosju talantigu cilveku kuri spej to pavilkt tapec so nisju sev “Iedomajusjies” da jebkadas drazas skileji 
:):)
Negribētos, ka Riharda Puriņa versija par to, kas ir konceptuālā fotogrāfija, būtu šeit vienīgā, tādēļ pievienošu arī savu versiju. Konceptuālā fotogrāfija ir tāda fotogāfija, kur estētiskās un tehniskās kvalitātes ir pakārtotas idejai. Fotogrāfija kā māksla nav tikai spēja uzņemt skaistas bildes, bet arī tas, ko tu kā mākslinieks ar tām bildēm pēc tam dari, kuras atlasi, grupē kopā, kā reprezentē, lai veidotu nozīmes utt., kas būtībā nozīmē to, ka gribot negribot fotogrāfija mūsdienās nav tikai vizuāla prakse, kas ir atrauta no jebkāda konteksta, bet arī konceptuāla prakse. Ja mēs runājam par fotogrāfiju kā mākslu, tad tā visa ir konceptuāla.
Tas, par ko runā Rihards Puriņš – domāju, ka viņš vienkārši ir pārāk daudz atskatījies visādus sūdus vai arī viņam fotogrāfijā tuvas ir tikai estētiskās kvalitātes. Drazu ir visur, bet tāpēc jau nevajag musināt jauniem fotogrāfiem atteikties no domāšanas, no ideju virzīšanas caur fotogrāfiju, jo saturiski tukšu, vizuāli klišejisku (respektīvi, anti-konceptuālu) bildīšu mums Latvijā tāpat pietiek atliku likām.
Ja cilvēkam ar tādu putru galvā uzticēts veidot žurnālu – bēda ir klāt.
Bēdu Kvartāls.
Bē Kā ( ar plato ē)
vai vienk
B K
Njā… Apstulbinošs rezultāts + skumjš skats uz šo visu konkursu kopumā.
Ko tad jūs paši nepiedalijāties konkursā, lai uzlabotu rezultātu?
Liivai
)
“piedots tiks, ja nevarēji, bet mūžam ne, ja negribēji.”