Neatkarības rētas

Šai sērijā ir vairāki sasvstarpēji saistīti stāsti, kas atspoguļo postošo pilsoņu karu Abhāzijā 1992.–1993. gadā un no tā izrietošo ģeopolitisko situāciju. Stāsti ir par cilvēkiem un viņu dzimto zemi, atsvešināšanos un dzīvi noslēgtībā.

Melnās jūras austrumkrasta reģions Abhāzija reiz bija plaukstoša subtropu oāze. Kruīza kuģi katru nedēļu pieveda jaunus tūristus; katrā kafejnīcā bija dzirdamas dažādas svešvalodas. Vietējā lauksaimniecība un tūrisms nodrošināja darbavietas. Tomēr 90. gadu sākumā pēc Padomju Savienības sairšanas un pilsoņu kara, ko izraisīja Abhāzijas atdalīšanās no Gruzijas, reģiona tūrisma industrijā balstītā ekonomika sabruka. Abhāzija bija ieguvusi neatkarību, taču nebija tiesiski atzīta. Katru gadu te cilvēki atzīmē pašpasludinātās republikas gadadienu ar militāro parādi, tomēr viņu valsts nav uz pasaules politiskās kartes. Abhāzijas pase joprojām ārzemēs ir nederīga. Pēdējo divdesmit gadu laikā ir piedzimusi jauna paaudze, bet valsts joprojām nav atzīta. Vienlaikus valdība strādā pie jauna likumprojekta, lai piesaistītu repatriantus no Turcijas, Sīrijas un Krievijas, piedāvājot bezmaksas dzīvesvietu un sociālās garantijas. Visi šie pasākumi tiek mērķēti uz Abhāzijas sapņa īstenošanu – palielināt iedzīvotāju skaitu un saglabāt tautas saknes.

Olga Ingurazova (1985) ir Maskavā dzimusi fotogrāfe, kas strādā pie ilgtermiņa dokumentālajiem projektiem, kuru centrā ir politisko, sociālo un vides procesu ietekme uz cilvēku dzīvi. 2015.gadā Olgas vārds tika iekļauts ‘Photo Boite’ sarakstā ’30 zem 30 ievērojamākās sievietes-fotogrāfes’ un ‘Magnum Photos’ jauno dokumentālās fotogrāfijas pārstāvju sarakstā ’30 zem 30′. Izstāde ‘Neatkarības rētas’ būs apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 24.septembra līdz 25.oktobrim.