Mazā fotobībele lieliem un maziem

Deivida Beita (David Bate) grāmatu “Photography: The Key Concepts” iegādājos īsi pēc tās iznākšanas 2009.gada vasarā. Kopš tā laika grāmata man ir kļuvusi par palīglīdzekli reizēs, kad bijis jāsagatavo kāda publiska uzstāšanās vai jāraksta eseja par fotogrāfiju. Tāpat tā ir palīdzējusi kategorizēt manas fragmentārās zināšanas par fotogrāfijas vēsturi. Nedomājiet, ka slavēju šo grāmatu tādēļ, ka Deivids Beits bija mans pasniedzējs universitātē Londonā. Lai arī viņš bija mana kursa vadītājs, ar šo te mūziķim Džārvisam Kokeram līdzīgo intraverto tipu man nebūt nebija tās tuvākās attiecības no visiem pasniedzējiem. Viņam interesēja Igaunija un Tarkovska filmas, kamēr man tolaik – Londonas naktsklubi un “trash” kino.

Grāmatu gribētos ieteikt visiem topošajiem un esošajiem fotogrāfijas studentiem, lai gan tā noderēs jebkuram indivīdam ar minimālām angļu valodas zināšanām un interesi aptvert fotogrāfijas žanrus, teoriju un saprast fotogrāfijas nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Lielākā vērtība ir tā, ka grāmata ir uzrakstīta vienkāršā valodā un salīdzinoši lakoniski (224.lpp) uz citu fotobībeļu fona. Grāmatas astoņas nodaļas, piemēram, fotogrāfijas teorija, klusās dabas retorika, portreti, globālā fotogrāfija u.c., ir iedalītas konspektīvās apakšnodaļās, kas palīdz aptvert tēmas kopainu.

Dīvainā kārtā “The Key Concepts” nekļuva par hītu Anglijā, bet droši vien tādēļ, ka Lielbritānijā ir foto teorijas un vēstures grāmatu pārprodukcija – ja negribi zaudēt profesora statusu universitātē, tev ik pa laikam ir jāuzcep jauna grāmata. Beita grāmatu ir paķēris līdzi britu ķeksīša-pēc grāmatu konveijers, kam gala pietura ir nocenoto grāmatu stends grāmatnīcā. Nepelnīti. Tomēr no lasītāja viedokļa tā ir laba izdevība iegūt vērtīgu foto literatūru pa lēto.