FK – viens mēnesis

5.janvārī sartēja FK un nu ir pagājis viens mēnesis. Šajā laikā ir saņemts ārkārtīgi daudz atsauksmju – lielākoties komplimentu un tikai pavisam nedaudz kritisku piezīmju. Katrā ziņā var redzēt, ka Latvijā ir bijusi brīva niša šādam medijam. Pat jābrīnās, ka kultūras žurnāli tik neatlaidīgi turas tikai pie drukātā medija formāta, kura izmaksas ir milzīgas, bet auditorija visai šaura. Zināmā mērā gan visi esošie, gan “aizgājušie” izdevumi konkurē/-ēja par vienu un to pašu auditoriju – tiem dažiem tūkstošiem mākslas izstāžu apmeklētāju, mākslas praktiķu, kultūras darbinieku un pedagogu. Tajā pat laikā neviens nerēķinās ar faktu, ka vairums jaunu cilvēku drukāto presi nelasa vispār, bet savu priekšstatu par fotogrāfiju un mākslu veido no ziņu portāliem, sociāliem tīkliem, blogiem un ķēdes linkiem. Tāpēc jau pašā sākumā es uzskatīju, ka pats lielākais FK izaicinājums ir ne tikai radīt platformu pašiem fotogrāfiem, bet kultūras patēriņā iesaistīt jaunu auditorijas daļu. Atsauksmes, baumas un statistika liecina, ka FK tas izdodas.

Runājot par statistiku, tā parāda, ka FK aktīvi lasa arī ārzemēs. Pēc statistikas lielā mērā var spriest par kultūrā ieinteresēto latviešu izvietojumu pasaulē. Lielākais FK lasītāju skaits ārpus Latvijas ir Lielbritānijā (līdz šim 626 apmeklētāju), Vācijā (415) un Nīderlandē (359). Šķiet visai īpatnēji, ka FK daudz lasa Igaunijā (268), bet ļoti maz Lietuvā (25), kā arī tas, ka Meksikā ir divreiz vairāk lasītāju (41) nekā Kanādā (15). Aizkustinoši ir uzzināt, ka lasītāji mīt arī tādās eksotiskās valstīs, kā Botsvānā, Tanzānijā un Irānā. Ar drukāto mediju mēs, visdrīzāk, šos cilvēkus nesasniegtu pat tad, ja FK piedāvātu abonēt par velti.

Nebūt neuzskatu, ka kultūras medijiem vajadzētu atteikties no drukātā formāta vispār. Arī man patīk redzēt savu tekstu un bildes uz papīra. Un arī FK cer šogad izdot vienu numuru rudenī, tajā realizējot idejas, kurām internets nav tā pateicīgākā vieta. Tomēr ir jocīgi, ka 2011.gadā, laikā, kad mediji testē jaunas platformas mobilajos tālruņos un aipados, FK savā ziņā ir kļuvis par Latvijā pirmo vizuālās mākslas žurnālu vecajā, labajā internetā (šeit domāju žurnālu, kas ir aktīvs, regulāri publicē oriģinālmateriālus, nevis tikai pastāv kā interneta vietne drukātam žurnālam ar pamatinformāciju par žurnālu vai “copy-paste” preses relīzēm). Dīvini, vai ne?

Skaidrs, ka internets nevar aizvietot drukāto žurnālu, kur nu vēl dzīvu komunikāciju. Šodien organizējam pirmo FK lasītāju klubu. Lūgums nejaukt to ar foto klubiem, kuros pulcējas cilvēki, kas grib iemācīties taisīt skaistas bildes. Uz FK klubu var nākt jebkurš interesents, kuram patīk fotogrāfija, par kuru mēs šeit rakstām. Klubā skatīsimies fotogrāfijas un kino filmas, runāsim par dažādiem ar fotogrāfiju saistītiem tematiem, tiksimies ar cilvēkiem, un pats galvenais – socializēsimies savā starpā.

Paldies, ka lasāt FK!