Foto no armijas

Dembeļu albums padomju armijā bija kā atestāts ar fotogrāfijām, kas apliecina dienesta pieredzi. Karavīri bildes tam krāja visu dienesta laiku.

No 1983. līdz 1991. gadam es strādāju par fotogrāfu Baltijas kara apgabala pakalpojumu kantorī uz Revolūcijas (tagadējās Matīsa) ielas. Braukāju apkārt pa armijas daļām un fotografēju zaldātus. Darba nedēļa parasti bija šāda: trešdien, sestdien un svētdien fotografēju kara daļās, pārējās dienās attīstīju filmas un kopēju bildes. Darba plāns paredzēja, ka jānopelna 300 rubļu mēnesī, taču to bieži vien varēja izpildīt divās dienās.

Fotografēju lielākajās kara daļās – Lielvārdē, Vaiņodē, Zeltiņos un citur, jo tā varēja vairāk nopelnīt. Viena 9x14cm izmēra fotogrāfija maksāja 35 kapeikas un parasti portretu taisīju sešos eksemplāros. Katram portretam vai grupas bildei tērēju vienu kadru. Bija dienas, kad izbildēju divdesmit sešas filmiņas, tad vakarā sāpēja īkšķis no slēdža uzvilkšanas. Filmu ruļļus varēja dabūt karaspēku daļās, jo tos izmantoja fotografēšanai no lidmašīnām. Fotogrāfijas laboratorijā kopēju pats, rekords bija 1860 fotogrāfijas dienā.

Reizēm karavīriem nebija naudas, tāpēc viņi mēdza norēķināties graudā: ar spilvendrānām, griķiem, benzīnu, kabeļiem un lāpstām. Vēl šodien man mājās stāv viena lāpsta. Kazahiem un uzbekiem patika fotografēties ar manu žiguli. Viņi sūtīja bildes uz mājām un stāstīja, ka tā ir viņu dienesta mašīna. Reiz mani izraidīja no karaspēka daļas Lielvārdē, jo nofotografēju zivis, kas bija izkritušas pie izkraušanas. Gadījās fotografēt arī aizliegtās teritorijās, piemēram, apsargājamās noliktavās, jo karavīri, kas tur strādāja, gribēja bildes par piemiņu no savas darba vietas.