Kamilla Rodrigo Granja
Kamilla Rodrigo Granja (Camila Rodrigo Graña, 1983) ir fotogrāfe no Peru. Viņa ir beigusi fotogrāfijas studijas El Centro de la Imagen un Forma Itālijā. Visvairāk viņa ir pazīstama ar dienasgrāmatas formas uzņēmumiem, kuru centrā ir Peru jaunatnes kultūra. Manifestējot dokumentālās, modes un reklāmas fotogrāfijas vizuālo leksikonu, fotogrāfe atklāj Peru jauno mākslinieku un nonkonformistu bezrūpīgo dzīvesveidu.
Rodrigo Granjas darbi ir izstādīti mono izstādēs El Centro De La Imagen centrā Limā, Peru 2009. un 2011.gadā. Viņa ir piedalījusies arī grupu izstādēs Peru un Itālijā. Viņas darbi ir iekļauti ceļojošā izstādē un grāmatā ReGeneration2: Tomorrow’s Photographers Today, kurā īpaši izcelti jauni fotogrāfi un ko organizēja Aperture Foundation 2010.gadā.
Ko nozīmē būt jaunai fotogrāfei Peru?
Šobrīd Peru daudz kas notiek mākslas un dizaina jomā. Pēdējo 5 gadu laikā vērojama liela interese un investīcijas fotomākslā. Galerijas un muzeji ir sākuši organizēt lielas foto izstādes. Pagājušajā gadā pat tika notika pirmā fotogrāfijas biennāle! Tāpēc man liekas, šis ir labs laiks būt fotogrāfam Peru.
Kāpēc Tu izvēlējies strādāt fotogrāfijas jomā?
Fotogrāfija man ļauj izmēģināt un attīstīt dažādas man interesējošas tēmas ļoti spontānā un atklātā veidā. Tas ir instruments, ko esmu izvēlējusies, lai izteiktu sevi dienu no dienas. Man ļoti patīk iespēja dzīvot dzīvi, nezinot, ko atnesīs nākamā diena.
Sērija Mentiras cordiales šķiet ļoti mierīga, salīdzinot ar intensīvo Simulacro sēriju. Kāpēc vērojamas šādas pārmaiņas?
Man gan nešķiet, ka sērija Mentiras cordiales ir mierīga. Pirmajā brīdī tā var šķist mierīga, bet šīs sērijas saturs faktiski ir ļoti smags. Ar šīm fotogrāfijām es vēlos pateikt, ka šodien dzīvojam simulācijas un aizvietošanas laikmetā, pastāvīgi cenšoties objektificēt dabu un veidojot izdomu pasaulē balstītu realitāti, pamatojoties uz mūsu pašu komfortu un uzskatiem.
Kāda ir Tava darbadiena?
Dienās, kad dodos darīt personīga rakstura darbus, es dodos bez jebkādas īpašas vīzijas manā galvā. Vienīgā lieta, kas man ir skaidra, ir koncepcija vai ideja, ko vēlos nodot tālāk. Atkarībā no tās es izvēlos vietu un skatos, ko varu atrast. Es nekad necenšos kontrolēt kādu no elementiem savās fotogrāfijās, tās ir pilnībā dabiskas un lielākoties spontānas.
Pastāsti par kādu interesantu atgadījumu, ko nācies piedzīvot fotografēšanas laikā!
Reiz man vajadzēja uzņemt fotogrāfijas ar krokodilu, tāpēc lūdzu atļauju Limas zoodārza administratoriem. Man tika dota atļauja ieiet krātiņā konkrētā dienā, kad tiek baroti krokodili, kas ir ik pēc 15 dienām. Šī nelielā nianse mani uztrauca, jo man bija tikai 5 minūtes laika, lai uzņemtu šo fotogrāfiju, turklāt tā bija diena, kad dzīvnieks bija visagresīvākais un visvairāk izsalcis. Vēl viena svarīga nianse bija fakts, ka man nebija iespēja izmainīt fokusa attālumu. Man bija tikai platleņķa objektīvs, un tas padarīja situāciju daudz bīstamāku un šausminošāku man pašai. Es atceros, ka bija daudz bērnu, kas mani vēroja otrpus logam, un viņu sejās atspoguļojās reālas šausmas. Beigās man izdevās uzņemt kadru, kad krokodils notiesāja veselu vistu.
