/ Valerio Polici / Foto stāsts

Ergo Sum

Grafiti bija trūkstošais puzles gabaliņš, lai nekad neizaugtu no tīņa gadiem.
(Apvienība Ruzd Drm. Berlīne, 1999)

Tapšana par pieaugušo ir sarežģīts un dažkārt sāpjpilns process. Atbildība, atteikšanās, brīnuma zaudēšanas sajūta – to visu ir grūti pieņemt. Šī pārejas posma iespaidā daži pusaudži pieņem lēmumu nedaudz uzkavēties pusceļā, pirms miers un bezrūpība pazūd uz visiem laikiem. Es nolēmu pastāstīt par šo kavēšanos caur grafiti komūnas prizmu, parādot, ka šajā aktivitātē viņi ir atraduši īsto instrumentu, lai šādu izvairīšanās taktiku piekoptu. Mirkļa brīvības meklējumu apsēstībā viņi tiecas aizvietot īsto pasauli ar savu mikrorealitāti, kurai viņi jūtas vairāk piederīgi. Šī iemesla dēļ viņi ir katapultējušies uz sava veida elles priekštelpu, apvītu ar mītiem, leģendām un varoņdarbiem, kur tie bieži tā arī paliek ieslēgti visu atlikušo dzīvi.

Grafiti subkultūra, kas radās Ņujorkas geto rajonos Vorhola “15 slavas minūšu” laikā, bija neadkevātuma un depersonalizācijas izpausme, ko noteiktas grupas izjuta sabiedrībā. Tāpēc šīs grupas centās dzīties pakaļ slavai, rakstot neredzamus stāstus uz visām pilsētvides virsmām, lai skaļi paziņotu par savu eksistenci pasaulē.

Gandrīz pusgadsimtu vēlāk šī “kustība” inficēja visu Rietumu pasauli, iesakņojoties vairākos sociālajos tīklos. Grafiti vairs nebija vienkārši pašizpausmes instruments mazāk veiksmīgiem sabiedrības slāņiem, bet iespēja ikvienam no jauna konstruēt savu identitāti. Un, lai gan tā bija paralēlā pasaule, tā bija brīva no personīgiem ierobežojumiem.

“Melnā saraksta” šarms, šķēršļi un lokācijas teatrālums, kur tiek īstenotas “misijas”, padara viņu dzīves līdzīgas ceļojošā bruņinieka nepātrauktajiem piedzīvojumu meklējumiem.

Pēdējos divus gadus es esmu sekojis vairākām grafiti grupām robežās starp Eiropu un Argentīnu. Starp miera traucēšanu, rāpšanos, nebeidzamu bēgšanu un daudz adrenalīna, šis ir viņu eskeipisma stāsts. Un savā ziņā arī mans.

Valerio Polici (Valerio Polici, 1984) ir itāļu fotogrāfs, kurš mācījies I.S.F.C.I. skolā Romā. Galvenokārt ieinteresēts strādāt pie personīgiem ilgtermiņa projektiem, kas fokusējas uz privātiem un intīmiem sociālantropoloģisku tēmu aspektiem.