Studijas Edinburgas Mākslas koledžā

Pirms stāstīt par fotostudijām Edinburgas Mākslas koledžā, nedaudz sniegšu ieskatu savā iepriekšējā pieredzē Parīzē un vēlāk Igaunijā, kas izskaidro, kāpēc nonācu Skotijā. Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolas pēdējā gadā ieguvu 14th Louis Vuitton – Moët Hennesy Jauno mākslinieku balvu, kā rezultātā tiku pie iespējas semestri mācīties prestižajā Nacionālajā Mākslas skolā Parīzē (École Nationale Supérieure des Beaux-Arts). Studijas bija aizraujošas, lai arī reizēm haotiskas, nedaudz pietrūka organizētības. Pēc četru mēnešu spilgtas un izaicinošas pieredzes devos mājās ar stipru vēlmi studēt fotogrāfiju pēc vidusskolas.

Tā kā Latvijā nav iespēju iegūt bakalaura grādu fotogrāfijā, vilinošā Parīze tomēr likās pārāk dārga, turklāt franču valodu zināju nepietiekami. Tāpēc apsvēru dažādas citas studiju iespējas Eiropā. Beigās bija jāizvēlas Lielbritānija vai Igaunija. Izlēmu par labu Igaunijai, jo tā bija tuvāk, turklāt pārāk neatšķirtos dzīvošanas izmaksas un cilvēku mentalitāte.

Vasarā noliku iestājeksāmenus un tiku uzņemta Tartu Mākslas koledžā. Skola bija maza, draudzīga, un attiecības starp pasniedzējiem un studentiem – ļoti brīvas. Pēc gada Tartu, kad biju pieradusi pie valodas un vides, sāka pietrūkt izaicinājuma, vēlējos profesionālāku pasniedzēju pieeju, pietrūka plašākas kultūras pasākumu izvēles. Turklāt ģimene vairs nespēja mani finansiāli atbalstīt. Lai arī laiks Igaunijā bija raibs un noteikti nebija garlaicīgs, sāku domāt, ko iesākšu pēc studijām. Jāpiemin, ka pirmo studiju gadu apmeklēju intensīvos igauņu valodas kursus un jau diezgan brīvi varēju sarunāties, tomēr jutu, ka lekcijās daudz ko zaudēju.

Nolēmu pieteikties studijām Lielbritānijā, lai studētu valodā, kurā tomēr būtu daudz vieglāk sarunāties un akadēmiski rakstīt. Turklāt no draugu pieredzes zināju, ka studijas tur var apvienot ar pusslodzes darbu. Tolaik vēl studēju Tartu Mākslas koledžas otrā kursā, strādāju pie sava portfolio un paralēli pētīju Lielbritānijas universitāšu programmas. Izvēlējos divas vietas – Londonu un Skotiju. Londona likās pievilcīga darba tirgus dēļ, bet Skotijā bakalaura izglītība ES studentiem ir bez maksas. Pieteicos piecām skolām, aizgāju uz trīs intervijām, un jau pēc pāris mēnešiem man piedāvāja trīs studiju vietas. Izvēlējos Edinburgas Mākslas koledžu (Edinburgh College of Art), kur tiku uzņemta uzreiz otrā kursā. Izvēloties Edinburgu, man bija svarīga vide, studiju virziens, pasniedzēju un absolventu darbi un pieredze, kā arī skolas prestižs (otrā studiju gadā koledžu apvienoja ar Edinburgas Universitāti). Turklāt nevajadzēja ņemt studiju kredītu. Braucu ar domu, ka viegli nebūs.

Pirmie iespaidi par skolu kopumā bija pozitīvi. Pārsteigums bija mazais lekciju skaits, daudz bija jāstrādā individuāli un jāplāno savs laiks. Semestrī bija tikai divi moduļi – reizi nedēļā foto lekcija un kurss par kultūras un mākslas teoriju un vēsturi ar nelielu ieskatu antropoloģijā, socioloģijā un semiotikā. Katra kursa lekcijas notika reizi nedēļā, pēc tam sekoja diskusijas. Semestra beigās bija jāiesniedz akadēmiska eseja, bet eksāmenu nebija. Vēl bija šādi teorētiskie kursi – Postmodernism and After, Visual Narratives, Sound and Vision.

Katru semestri mēs strādājām pie kādiem četriem pieciem foto projektiem. Studiju laikā mēs ļoti daudz strādājām ar filmu, mazāk – ar digitālo fotogrāfiju, apguvām darbu ar maza, vidēja un lielformāta kamerām. Strādājām daudz gan melnbaltajā, gan krāsu laboratorijā.

Projektos tika analizētas attiecības starp attēlu un tekstu, dokumentālā fotogrāfija un ainavas žanrs fotogrāfijā, piemēram, Close up and personal, Constructed Realities, Environmental Portrait, Documentary Project, Image and Text, Typology. Studiju laikā bija svarīgi ne tikai attīstīt tehnisko, bet arī fotogrāfijas konceptuālo pusi un mācīties diskutēt un prezentēt savu darbu. Katra projekta sākumā bija jāstrādā pie workbook jeb skiču grāmatas, kur pierakstīju un attīstīju idejas, pētīju tās plašākā mūsdienu mākslas kontekstā, analizēju citu fotogrāfu darbus, un galvenais – kritiski analizēju savu praksi un attīstību. Mūs arī mudināja piedalīties izstādēs un projektos ārpus universitātes. Studiju trešajā gadā izveidojām SoftBox Photography Collective, organizējām dažādas izstādes un pasākumus un studiju noslēgumā ar pūļa atbalsta palīdzību savācām līdzekļus, lai piedalītos Free Range Art Graduate Show Londonā. Studiju pēdējā gadā strādājām pie diplomdarba, kurā padziļināti izzinājām un pētījām pašu izvēlētu tēmu. Galadarbu prezentācijas tur apmeklē ļoti plaša publika, sākot no mākslas entuziastiem līdz galeriju kuratoriem.

Pēdējā mācību gadā, pētot kultūru daudzveidību, identitāti un attiecības, man radās padziļināta interese par portretu fotogrāfiju, un es sāku strādāt pie projekta Couple Portraits in the Age of Globalization. Sērijā ir lielizmēra krāsu fotogrāfijas ar pāriem un ģimenēm, kurās ir cilvēki no divām dažādām kultūrām. Pētīju, kā cilvēki ar dažādiem rituāliem un pieredzi veido attiecības un rada jaunus rituālus. Mans darbs tika novērtēts ļoti augstu (First Class Hounours Degree). Uzskatu, ka studijas pabeidzu veiksmīgi, ņemot vērā saspringto ikdienu, jo mācības apvienoju ar darbu, kurā strādāju ap 20, 25 stundām nedēļā.

Taču universitāte ir tikai daļa no studiju pieredzes kopumā. Ļoti svarīga bija kultūras pasākumu apmeklēšana, kā arī iepazītie cilvēki un darbs. Salīdzinot savu pieredzi Igaunijā un Skotijā, domāju, ka ka abas mācību iestādes bija vērtīgas, bet svarīgākais ir pašas attieksme un iniciatīva. Varētu kritizēt skolas pieeju studentu sagatavošanā tālākai karjerai, jo reizēm šķita, ka studijās varētu pievērsties arī komerciālai fotogrāfijai, ne tikai mākslai. Tomēr vēl pāragri spriest par savas karjeras turpmāko attīstību, jo nolēmu turpināt studēt maģistratūrā. Vasaras beigās man piešķīra stipendiju maģistra studijām Karalienes Margarētas Universitātē (Queen Margaret University), kur nu jau pāris mēnešus studēju Kultūras un radošo uzņēmumu (Culture and Creative Enterprise) programmā. Tas jau ir cits stāsts, taču ceru, ka fotogrāfijas bakalaurs un maģistrs ar fokusu uz biznesu būs veiksmīgs pamats tālākai karjerai.

Edinburgas Mākslas Koledžas (Edinburgas Universitāte) BA (Hons) Fotogrāfijas programma:
Studiju laiks: 2010. – 2013. gads (4 gadu programma. Iespējams sākt studijas no 2.kursa, ja reflektantiem ir nepieciešamā kvalifikācija – Foundation Diploma, HND vai ekvivalenta izglītība universitātes 1.kursa līmenim)
Mācību maksa: bezmaksas
Istabas īres izmaksas: £ 350 – 430 mēnesī, neskaitot komunālos izdevumus
Lekciju biežums: vidēji 2 – 3 nodarbības nedēļā
Studentu skaits kursā: 12 – 18

Elizabete Rancāne (1988) ir latviešu fotogrāfe, kura patlaban dzīvo un strādā Edinburgā. Savos darbos runā par identitāti un cilvēka ķermeņa estētiku.