Līdzcilvēki

Šogad dažādos laikos iesaistījos apkārtesošo cilvēku dzīvē. Uzrunāju tos, kuri likās simbolizējam nevainību un utopisku dzīvi. Ievācos viņu mājās – dažkārt tikai uz dažām stundām, bet biežāk pavadīju tur vairākas dienas, iesaistoties viņu intīmākajos rituālos un diskrēti, dažkārt arī atklāti filmējot mūsu mijiedarbību.

Pēc tam es atgriezos vēlreiz, lai iestudētu apstādinātos kadrus, izvēlētus no safilmētā novērošanas materiāla. Šādi varēju notvert mūsu sadarbības vizuālo veidolu. Dažkārt pēc tam ieteicu mainīties lomām, lūdzot, lai mani iepriekšējie modeļi, viņu draugi vai radinieki fotografētu mani. Ar dažiem es to atkārtoju ik pēc pāris mēnešiem, ar citiem satikos tikai vienreiz.

Šis process un tā fotogrāfiskie rezultāti veido vēl vienu šķautni maniem pētījumiem par intimitāti un iestudējuma autentiskumu, svārstoties starp atturību un vēlmi iesaistīties, noraidījumu un ieinteresētību, piederības sajūtu un vientulību un piedzīvojot gan empātiju, gan cīņu par ietekmi.

Kapitālistu, īpaši postmodernā sabiedrība patiesu tuvību aizstājusi ar simboliem un zīmēm. Līdz ar to realitātes vietā mēs piedzīvojam tās simulakru. Katrā no notvertajiem tikšanās mirkļiem redzama spriedze starp romantiskiem attēliem, realitāti un iestudējumu. Manas fotogrāfijas turpina dzīvi attēlu pasaulē neatkarīgi no manis, tās aprij interneta attēlu jūra, padarot jau tā slidenās attiecības ar realitāti arvien sarežģītākas.

Hemija Morana (Hemya Moran, 1985) ir dzimusi Izraēlā. Ieguvusi bakalaura grādu fotogrāfijā Bezaleles Mākslas un dizaina akadēmijā un maģistra grādu Karaliskajā mākslas koledžā Londonā. Pateicoties Lepsiena Mākslas fonda stipendijai, patlaban dzīvo un strādā Diseldorfā, Vācijā. Viņa sarīkojusi vairākas solo izstādes un piedalījusies grupu izstādēs, tai skaitā Tate Britain Londonā un mākslas gadatirgū Fresh Paint Telavivā.