Eiromaidans sasniedzis Rīgu
Shilo grupa ir 2010. gadā dibināta fotogrāfu apvienība, kurā darbojas zinātnieks Sergijs Ļebedinskis (Sergiy Lebedynskyy), ķirurgs Vlads Krasnoščoks (Vladyslav Krasnoshchok) un inženieris Vadims Trikozs (Vadym Trykoz). Neraugoties uz visai atšķirīgajām profesijām, trijotne ir estētiski un idejiski vienota, turklāt tik spilgta, ka viņu parādīšanos pie fotomākslas horizonta nevarēja nepamanīt. Jau viņu sākotnējie darbi uz pārējās Ukrainas foto sabiedrības produkcijas fona izcēlās kā mākslinieciska alternatīva. Grupas radošo izaugsmi būtiski ietekmēja Harkovas konceptuālās fotogrāfijas skola un tās pamatlicējs Boriss Mihailovs (Boris Mikhailov). Atbilstoši skolas tradīcijām, arī Shilo pārstāvji izkopuši vizuālo valodu, kurai raksturīgs savdabīgs, sociāli uzlādēts noir stils un foto filmiņas lietojums. Grupas dalībnieku uzmanības lokā ir Ukrainas sociālpolitiskās norises, padomju laikmeta mantojuma iemūžināšana un pēdējo gadu straujās un radikālās pārmaiņas valstī.
2014. gada 16. janvārī Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ratificēja vairākus sabiedrību ierobežojošus likumus, tādēļ Maidana kustības aktīvisti, uzskatot šos likumus par represīviem un diktatoriskiem, 19. janvārī sāka vienu no lielākajām protesta akcijām. Ielu nekārtības turpinājās vairākas dienas: demonstranti varas pārstāvjus apmētāja ar petardēm un degmaisījuma pudelēm, bet milicijas vienības atbildēja ar trokšņu granātām, asaru gāzi un ūdensmetēja raidītām ūdens strūklām. Sergijs Ļebedinskis un Vlads Krasnoščoks nekavējoties devās uz notikumu epicentru Kijevā, kur, riskējot ar savu drošību, radīja vizuāli ekspresīvu un personisku fotogrāfiju sēriju un grāmatu Euromaidan, ko uzreiz atzinīgi novērtēja daudzviet pasaulē. Euromaidan iekļuva prestižā konkursa Paris Photo labāko grāmatu desmitniekā, arī žurnāls The British Journal of Photography to ierindoja starp gada labākajām fotogrāmatām, Kaseles Fotogrāmatu festivāls izdevumu pasludināja par Gada grāmatu, savukārt pazīstamā amerikāņu foto kritiķe Vikija Goldberga Shilo daiļradei veltīja īpašu publikāciju. Viņi ir slaveni ar savu provokatīvo uzvedību, neskaitāmām balvām dažādos konkursos un nerimstošo dalību izstādēs.
Sazinājos ar vienu no Shilo grupas dalībniekiem Sergiju Ļebedinski, lūdzot atbildēt uz dažiem jautājumiem:
Kā jūs raksturotu sēriju Euromaidan un tās tapšanas procesu?
Mēs ar Vladu burtiski uz vienu dienu atbraucām uz Kijevu un uzreiz devāmies uz Maidanu Neatkarības laukumā, kur pavadījām visu nakti. Sildījāmies pie ugunskuriem, ēdām sviestmaizes, kuras iznēsāja brīvprātīgie. Bija interesanti notiekošo vērot klātienē, nevis televizora ekrānā. Kad mēs gājām gulēt, bija agrs rīts un tieši tobrīd specvienība Berkut uzbruka protestētājiem. Tika iznīcināts medicīnas punkts, radikāli mainījās spēku samērs Gruševska ielā. Atmosfēra kļuva gaužām nervoza, sākās sprādzieni, gaisā izplatījās gāzes smaka…
Tik īsa brauciena laikā, protams, nebija iespējams detalizēti attēlot visus Kijevas notikumus, tomēr man šķiet, ka mums laimējās iemūžināt pašu svarīgāko – apkārt notiekošā būtību.
Kāpēc bija svarīgi sēriju izdod grāmatā?
Tā bija mūsu refleksija par notikumiem dzimtenē un dalību tajos. Grāmatu izveidojām ļoti ātri, jau pirms revolūcija beidzās. Pat Euromaidan noformējums rada iespaidu, it kā tā būtu veidota turpat Maidanā. Ar to grāmata arī izceļas – tā ir kā steidzīgi fiksēts, personisks ziņojums, kas trāpīgi ataino notikumu garu.
Sākotnēji jūsu grupā bija četri dalībnieki, tagad esat palikuši trijatā, bet pie Euromaidan tapšanas strādāja divi. Kā izlemjat, kuri no jums īstenos konkrētus projektus?
Projekti dzimst no mūs interesējošajām tēmām un tiek realizēti kopīgās pastaigās. Grūtākais, protams, ir atrast laiku. Kopīgiem spēkiem vienu un to pašu tēmu ir daudz interesantāk un, kas nav mazsvarīgi, arī ātrāk parādīt. Prasmīgi savienojot dažādu autoru attēlus, mēs cenšamies paspilgtināt pārdzīvojumus, ko gūst skatītājs. Tā ir Harkovas trieciena teorija mūsu izpildījumā. Tā mēs arī strādājam – savlaicīgi plānojam braucienus un tikšanās, fotografējam ļoti ātri.
Grupas dalībnieki dzīvo dažādās valstīs, turklāt ikdienā strādā ar fotogrāfiju absolūti nesaistītās profesijās. Kāpēc izlēmāt sevi radoši izteikt tieši fotomākslā? Kā jums izdodas vienoties par savu ideju realizēšanu?
Mēs visi esam dzimuši Harkovā, bet fotogrāfiju un viens otru iepazinām ar kopīgu paziņu un interneta starpniecību. Kad uzzinājām par Harkovas fotogrāfijas skolu, tā kļuva par mūs vienojošo elementu, vēlējāmies veidot jaunu Harkovas skolas tradīciju izpausmi. Radās azarts un, kā pienākas visiem iesācējiem, sagribējās iekarot pasauli. Savas ambīcijas mēs realizējam Shilo grupas darbībā un nepārtraukti turpinām fotografēt. Finansiālā neatkarība no fotomākslas sniedz mums lielu radošo brīvību, un dažādās profesijas atstāj atbilstošu nospiedumu. Ir izveidojies savdabīgs inženieriski ķirurģisks sajaukums – ekspresija ar zinātnisku pieeju.
Šodien, 7. maijā pulksten 18.00, LNMM izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā atklāj Sergija Ļebedinska un Vlada Krasnoščoka izstādi Eiromaidans, bet 8. maijā 18.00 Nordic Club House (Kalēju 3, 4. stāvā) paredzēta autoru publiskā lekcija. Pasākumi norisinās Rīgas Fotomēneša 2015. gada programmas ietvaros.
